Donalds Tramps
Donalds Tramps
Foto. Scanpix/LETA/Doug Mills/The New York Times via AP, Pool

Pazīstama vēsturniece asi kritizē Trampu: visi to saprot, izņemot viņu pašu 0

Šīs nedēļas notikumi atvēruši acis Amerikas sabiedrotajiem: aiz impulsīvajām un kaprīzajām ASV prezidenta Donalda Trampa rīcībām neslēpjas ne stratēģija, ne ideoloģija, ne skaidrs plāns, raksta vēsturniece un žurnāliste Anne Applebauma izdevumā “The Atlantic”.

Kokteilis
Šīs preces padomju laikā tika uzskatītas par amorālām: tās veikalā pirka ar nosarkušu seju
Jābūt gatavai ne tikai somai: 10 lietas krīžu vai kara situācijās, par kurām daudz nerunā, bet var glābt dzīvību 1
Tuvākajā laikā Tramps gatavojas Aleksandram Lukašenko pasniegt “īpašu dāvanu”
Lasīt citas ziņas

Pēc viņas teiktā, Trampam nav izdevies pārliecināt sabiedrotos iesaistīties drošības nodrošināšanā Hormuza šaurumā, jo tie saprot – viņu ieguldījums ātri tiks aizmirsts.

“Donalds Tramps nedomā stratēģiski. Viņš nedomā ne vēsturiski, ne ģeogrāfiski, pat ne racionāli. Viņš nesaista savus lēmumus vienā dienā ar sekām pēc vairākām nedēļām. Viņš neizvērtē, kā viņa rīcība vienā vietā ietekmēs citus citur. Viņš neuzņemas atbildību, kad izrādās, ka lēmumi bijuši kļūdaini,” raksta Applebauma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņasprāt, Tramps rīkojas impulsu vadīts, un, mainot viedokli, vienkārši noliedz iepriekš sacīto vai darīto.

Ilgu laiku daudzi pasaules līderi centās sev iestāstīt, ka Trampam tomēr ir kāda stratēģija vai ideoloģija, taču šonedēļ, redzot viņa lēmumu sekas, šī ilūzija sabrukusi. Īpaši skaidri riskus izgaismojušas augošās naftas cenas un spriedze Persijas līcī.

Tramps tagad pieprasa, lai citas valstis palīdz risināt viņa paša izraisītās krīzes, ignorējot iepriekšējo attieksmi pret sabiedrotajiem – tostarp muitu ieviešanu, aizvainojošus izteikumus un drošības problēmu ignorēšanu.

Tas, pēc Applebaumas teiktā, būtiski mazinājis uzticēšanos un vēlmi sadarboties. Trampa retorika dažkārt pāraugusi pat draudos sabiedrotajiem, piemēram, izsakoties par iespējamu spēka lietošanu attiecībā uz teritorijām kā Grenlande.

Viņa uzsver, ka šāda politika radījusi arī ekonomisku nenoteiktību un vājinājusi Rietumu drošību – īpaši samazinot atbalstu Ukrainai, kas, viņasprāt, veicinājis Krievijas agresiju.

Tāpēc nav pārsteigums, ka tādi sabiedrotie kā Kanāda, Vācija un Spānija atteikušies pievienoties ASV vadītajai militārajai operācijai Irānā.

“Tas nav gļēvums. Tas ir pārdomāts lēmums. Ja sabiedrotie ticētu, ka viņu ieguldījums kaut ko nozīmēs, viņi rīkotos citādi. Taču viņi saprot – Tramps pēc dažām dienām pat neatcerēsies, kas noticis,” secina Applebauma.

Tikmēr konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu turpina paplašināties Tuvajos Austrumos. Irāna uzbrukusi enerģētikas objektiem kaimiņvalstīs un tankkuģiem Hormuza šaurumā, faktiski apdraudot vienu no pasaules svarīgākajiem naftas transporta ceļiem, pa kuru tiek pārvadīta piektā daļa pasaules naftas.

Pēc tam, kad NATO un vairāki sabiedrotie atteicās atbalstīt ASV šajā reģionā, Tramps publiski paudis neapmierinātību ar atbalsta trūkumu un pat izteicis iespēju pārskatīt attiecības ar NATO.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.