“Domāju, nu jau karš!” Boļeslavs pirmais naktī pamanīja no Krievijas ielidojušo dronu – lidojošu, oranžu gaismu 8
Boļeslavs bija pirmais, kurš naktī redzēja no Krievijas ielidojušo dronu. Vīrietis dzīvo Krāslavas novada Dobročinas ciemā, vien dažus simtus metrus no drona eksplozijas vietas. TV360 Ziņām viņš skaidro: “Es nebaidījos, bet domāju, nu, laikam jau karš, varbūt.”
Vispirms viņš izdzirdējis troksni, tad, izejot pagalmā, ieraudzījis lidojošu, oranžu gaismu, un pēc sprādziena kopā ar dēlu devies to apskatīt. Netālu esošajā pļavā atraduši drona atlūzas – apaļas baterijas un plastmasas gabalus, kas smaržoja līdzīgi benzīnam vai dīzeļdegvielai.
Vairāk skatieties pievienotajā video.
Dobročinas ciemā avarējis un uzsprādzis no Krievijas puses ielidojis bezpilota drons, liekot vietējiem iedzīvotājiem nakts melnumā uzdot visskarbāko jautājumu – vai ir sācies karš? Vietējie ļaudis 360 Ziņām norāda uz būtisku problēmu – kritiskā brīdī viņu tālruņi klusēja, jo šūnapraides brīdinājuma sistēma šoreiz nav nostrādājusi.
Skaļais sprādziens bija tik spēcīgs, ka to skaidri dzirdēja arī kilometra attālumā esošajā Svariņu ciemā. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka
no trieciena pat nodrebējušas mājas un vienai ēkai nokritusi notekcaurule.
Svariņu bibliotekāre Ludmila atzīst, ka, lai gan pierobežā pie militārpersonu klātbūtnes ir pierasts, šī nakts bijusi īpaši biedējoša. Galveno neziņu radīja fakts, ka līdz pat rīta gaismai nebija pieejama nekāda oficiāla informācija. Iedzīvotāji telefonos nesaņēma solītos šūnapraides ziņojumus, kas ļautu saprast situācijas nopietnību.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks neslēpj kritiku par sistēmas darbību,
norādot, ka šādās reizēs informācijai būtu jāpienāk operatīvi, nevis ar vairāku stundu nokavēšanos. Viņš uzsver, ka pierobežā, kur mobilo sakaru pārklājums bieži vien ir vājš, nepieciešams uzstādīt stacionāras sirēnas, kas kalpotu kā drošs brīdināšanas veids.
Pašlaik iedzīvotājiem, kuri piedzīvojuši šoku, tiek solīta psiholoģiskā palīdzība, savukārt Zemessardzes un Valsts policijas pārstāvji turpina darbu notikuma vietā, lai identificētu visus lietišķos pierādījumus un garantētu pilnīgu drošību apkārtnē.
Pēc drona sprādziena Krāslavas novada iedzīvotājiem nodrošinās psiholoģisko palīdzību.
Iedzīvotāji par drona avāriju uzzināja tikai no medijiem, un tas ir slikti, uzsver Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Viņš norāda, ka
tobrīd nedarbojās šūnapraides paziņojumi, un neviens iedzīvotājs nesaņēma brīdinājumu – ne par dronu, ne par aizliegumu tam tuvoties.
Informācija nebija pieejama līdz pat agrai rīta stundai, kad par to ziņoja Latvijas armija. Jau gadiem ilgi esot diskutēts par to, ka pierobežā, kur ir vājš mobilo sakaru pārklājums, nepieciešams uzstādīt sirēnas.
Tās kalpotu kā efektīvs brīdinājums šādos gadījumos, kad citas sistēmas nefunkcionē. Upenieks atzīst, ka iedzīvotāji notikušo uztvēruši dažādi – daļa ar humoru, tikmēr citi bija ļoti sabijušies, jo drona sprādziens viņus pamodināja ap trijiem naktī. Priekšsēdētājs personīgi ticies ar iedzīvotājiem.
Tiem, kuri dzirdējuši sprādzienu un pārbijušies par iespējamu kara sākšanos, nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta psiholoģiska palīdzība. Upenieks neslēpj, ka
pierobežas iedzīvotāji šādām situācijām ir daudz gatavāki, tāpēc daļa notikušo uztvēruši mierīgāk.
Ja šāds incidents notiktu citviet Latvijā, iespējams, iedzīvotājiem tas būtu bijis psiholoģiski smagāk, skaidro pašvaldības vadītājs.
Latvijā nokritušā drona vietā sākotnējās izmeklēšanas darbības ir pabeigtas
Krāslavas novadā bezpilota lidaparāta nokrišanas vietā sākotnējās izmeklēšanas darbības ir pabeigtas, aģentūru LETA informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
Valsts policija (VP) notikuma vietā ir izņēmusi bezpilota lidaparāta atlūzas. Turpinās izmeklēšana sāktajā kriminālprocesā un tiks lemts par procesa tālāko institucionālo piekritību, skaidro policijā.
Kā vēstīts, izvērtējot atrastās atlūzas, konstatēts, ka Latvijas gaisa telpā 25. martā ielidojušais bezpilota lidaparāts ir Ukrainas izcelsmes un tas Latvijas teritorijā ielidojis no Krievijas.
Šis gadījums ir tiešs Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas, un zināms, ka Krievija pretuzbrukumu atvairīšanai izmanto elektroniskās karadarbības ieročus, kas var mainīt Ukrainas dronu lidošanas trajektoriju.
Iedzīvotājus aicina saglabāt modrību un, pamanot aizdomīgus objektus vai bezpilota lidaparātus, nekavējoties ziņot Valsts policijai, zvanot 112.
Šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.
Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.
