Pētījums iezīmē potenciālās jomas NATO un Krievijas attiecību attīstības scenārijos – jaunas bruņošanās sacensības novēršana un incidentu eskalācijas risku mazināšana, sadarbība stabilitātes veicināšanā postpadomju telpā, kā arī terorisma risku mazināšana. 1
Pētnieki uzskata, ka NATO un tās dalībvalstīm jācenšas delikāti aktīvā veidā nodrošināt visu dalībvalstu kolektīvo aizsardzību, vienlaikus neizprovocējot Krieviju uz jaunu reģionālu bruņošanās sacensību.
Secināts, ka pamataktā definētā NATO apņemšanās jaunajās dalībvalstīs neizvietot papildus
pastāvīgus būtiskus kaujas spēkus ir politiskas interpretācijas jautājums. No vienas puses, Baltijas valstīs un Polijā izvietojamie bataljona līmeņa kaujas spēki nav uzskatāmi par būtiskiem ne pamatakta veidošanas diskusiju kontekstā, ne arī tie būtu uzskatāmi par būtiskiem spēkiem iepretim Krievijas militārajām pārspēkam reģionā, kurš tāds saglabāsies pārskatāmā nākotnē. Tajā pašā laikā lielākas NATO sabiedroto klātbūtnes panākšana pašreizējā situācijā nav uzskatāma par augsti ticamu, un vienlaikus tā arī var neadekvāti saasināt Krievijas draudu uztverti.
