Pasaulē
Eiropa

Pie kritiskās robežas: Turcija atsakās pildīt apmaksātā ES durvju sarga lomu1


Migranti netiek ielaisti ES uz Turcijas un Grieķijas robežas pie Kastaniesas.
Migranti netiek ielaisti ES uz Turcijas un Grieķijas robežas pie Kastaniesas.
Foto: Dimitris Tosidis/XINHUA/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienības augstākās amatpersonas – Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Davids Sasoli – otrdien Grieķijā klātienē uz ES ārējās robežas ar Turciju izvērtēja situāciju, bet galvenais – apliecināja atbalstu Atēnām.

 

Stiprinās ES robežsardzi

Konkrētā palīdzība izpaudīsies Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras kapacitāšu pastiprināšanā, par ko jau pirms vizītes pavēstīja Eir­opas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. “Frontex” vajadzībām reģionā tiek nodoti ievērojami papildspēki – ātrās reaģēšanas vienība, kuģis, seši patruļkuģi, lidmašīna, divi helikopteri, ar nakts redzamības ierīcēm aprīkotas trīs automašīnas un simts cilvēku personāls, kas pievienosies piecsimt trīsdesmit uz vietas jau esošajiem.

Tiks arī aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms.

Tāpat Grieķija migrantu krīzes pārvarēšanai saņems 700 miljonus eiro, no kuriem 350 miljoni būs pieejami nekavējoties.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, neraugoties uz 2016. gadā noslēgto vienošanos ar ES, ne reizi vien draudējis atvērt slūžas migrantu plūsmai, ko izmantojis kā argumentu konfliktsituācijās, kādu nav trūcis. Piemēram, saistībā ar turku veiktajiem izpētes darbiem Vidusjūras austrumdaļā Kipras teritoriālajos ūdeņos.

ES Padome pērnvasar secināja, ka šāda Ankaras rīcība “izraisa negatīvu ietekmi visā ES un Turcijas attiecību spektrā”, un apstiprināja komisijas priekšlikumu samazināt kandidātvalstij 2020. gadā paredzēto pirmspievienošanās palīdzību, kā arī aicināja Eiropas Investīciju banku atbilstoši pārskatīt savu kredītpolitiku.

 

Turcija atver durvis migrantiem

Agrāk tamlīdzīgi savstarpēji pārmetumi bija ierasta lieta, taču kopš 2015. gada migrantu krīzes Eiropā un jau pieminētās 2016. gadā noslēgtās (bēgļus visvairāk uzņēmušās Vācijas iniciētās) vienošanās Ankara ieguva ne tikai savā ziņā apmaksāta ES durvju sarga lomu, bet arī iespēju runāt no spēka pozīcijām un atgādināt, ka Turcijai nākas uzturēt 3,7 miljonus Sīrijas kara bēgļu.

Līdz pagājušās nedēļas nogalē, 29. februārī, Erdogans savā stilā tā arī pavēstīja: “Ko mēs vakar izdarījām? Mēs atvērām durvis.” Jo, viņš apgalvo, Eiropas Savienība nepilda saistības. Neprecizējot, konkrēti kādas.

Par ieganstu kalpoja karadarbības pastiprināšanās Sīrijas ziemeļos Idlibas provincē, kuras iedzīvotāji bēg uz Turciju, lai patvertos no Asada režīma un to atbalstošās Krievijas aviācijas uzlidojumiem un apšaudēm. Visa tā rezultātā ļaužu masas galu galā pulcējas pie Grieķijas robežām.

Klātesošie novērotāji gan sākotnēji konstatēja, ka tur gandrīz nav cilvēku no Idlibas un kopumā sīriešu ir pavisam maz.

Saskaņā ar sniegtajām liecībām notikušais drīzāk esot atgādinājis izraidīšanu – ļaudis pie robežas pievesti bezmaksas autobusos, bēgļu nometņu iemītnieki negaidīti saņēmuši īsziņas, ka ceļš uz Grieķiju ir atvērts. Tāpat cilvēku kontrabandisti, pārāk neslēpdamies, rosīgi organizējuši peldlīdzekļus pārvadājumiem uz Grieķijai piederošajām Egejas jūras salām, kur jau uzturas apmēram 40 tūkstoši migrantu, kas ieradušies iepriekš.

Kamēr tika šturmēta Grieķija un izraisījās sadursmes, stāvoklis pie Turcijas kaimiņvalsts Bulgārijas robežas saglabājies visumā mierīgs.

 

Grieķija iestājusies pret Turciju

Vēlāk presē parādījās aizkulišu informācija par NATO sanāksmi, kurā apspriests saasinājums Sīrijā, taču Grieķija (bēgļu jautājuma dēļ) bloķējusi Ankaras ierosinātu rezolūciju. Savukārt Sofija apņēmīgi aizstāvējusi turku prasības. Lai vai kā, bet Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs ir viens no retajiem Eiropas politiķiem, ko Ankara labprāt uzklausa, un viņš nesen pauda apņēmību rast ES un Turcijas attiecību krīzes risinājumu.

Eiropieši ir vismazāk ieinteresēti spriedzes uzturēšanā, tāpēc ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels otrdienu un trešdienu aizvadīja sarunās Ankarā, kurai Urzula fon der Lei­ena neklātienē gan izteica aizplīvurotu kritiku, tomēr piebilstot, ka “Turcija nav ienaidniece”, tāpēc jārīkojas ar vēsu prātu un atbilstoši Eiropas vērtībām.

Tiesa, dažu dalībvalstu vadītāji bija vārdos daudz skarbāki, it īpaši Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš nodēvēja notikušo par Turcijas uzbrukumu ES un Grieķijai. Viņš arī brīdināja: ja ES neizturēs šo pārbaudījumu “ar uguni un ūdeni”, tad Eiropa bez iekšējām robežām kļūs par pagātni.

Jāatceras, Šengenas līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā, un nevar gluži izslēgt varbūtību, ka drīzumā atzīmējamā divdesmit piektā gadskārta būs tā pēdējā apaļā jubileja.

Šengenas zona un robežu kodekss tapa laikā, kad Eiropa likās neviena neapdraudēta.

Bija grūti iztēloties pret Eiropas Savienību vērstu hibrīdkaru, kurā pat bēgļus kāds, bet konkrētajā gadījumā Maskava un Ankara, pamanās izmantot kā šantāžas līdzekli. Tādēļ aktualitāti iegūst tēma par pielāgošanos jaunajiem apstākļiem un ciktāl tiem pielāgojama Šengena, kas, iespējams, uzlūkojama kopējās ārpolitikas, kā arī drošības un aizsardzības politikas ietvaros. Un beidzot jāizlemj, kādai šai politikai vajadzētu būt.

 

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, otrdien: “Tie, kas vēlas pārbaudīt Eiropas vienotību, būs vīlušies. Mēs būsim saliedēti. /../ Grieķija papildu finanšu palīdzībā var saņemt līdz 700 miljoniem eiro. /../ Turcija nav ienaidnieks, un cilvēki nav līdzeklis mērķu sasniegšanai. Jūtu līdzi migrantiem, kas ar viltus solījumiem ievilināti šajā bezcerīgajā situācijā.”

 

Saistītie raksti

Žans Īvs Ledriāns, Francijas ārlietu ministrs, trešdien: “Eiropas Savienība nepadosies Turcijas šantāžai un ES robežas paliks slēgtas nelegālajiem imigrantiem. Grieķijas un Šengenas zonas robežas ir slēgtas, un mēs nodrošināsim, ka tās paliek slēgtas. /../ Mums ātri nepieciešama atklāta un nopietna publiska diskusija ar Turciju, lai zinātu, kur katrs stāv un kur ir mūsu kopīgās intereses, pretējā gadījumā mēs no šī neizkļūsim.”

 

Krišjānis Kariņš, Latvijas premjerministrs, otrdien: “Latvijas nostāja ES ārējās robežas aizsardzībā ir nemainīga, un lūguma gadījumā valdība vērtēs iespēju pastiprināt valsts dalību robežas aizsardzībā, turklāt valsts jau tagad sniedz būtisku ieguldījumu “Frontex” robež­apsardzības misijā.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Vācijas teritorijā esot izvietotas 20 ASV kodolbumbas
1 diena
LE
LETA
Pasaulē
“The New York Times” pirmajā lappusē publicē Covid-19 upuru vārdus
1 diena
LE
LETA
Pasaulē
Pakistānas pasažieru lidmašīnas katastrofā ir arī izdzīvojušie
2 dienas

Lasītākie

ML
Māra Libeka
Latvijā
“Vairāk nekā 700 cilvēku nomiruši, iedzerot metanolu”. Informācijas pandēmija, kas nogalina
17 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Neizdodas palaist kosmosā jaunu raķeti
45 minūtes
LE
LETA
Dabā
Šodien gaidāms vasarīgs un saulains laiks, bet lietussargs var noderēt
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
2000. gada 26. maijā. Pamatakmens leģionāru Brāļu kapiem Lestenē
38 minūtes
SK
Skaties.lv
Ekonomika
Latvija viena no pirmajām pasaulē, kas izmēģinās “Apple” un “Google” Covid-19 izsekošanas lietotni 3
9 stundas