“Kokrūpnieku skandāls ir mākslīgi uzpūsts!” uzskata nozares pārstāvis, noraidot runas par miljonu zaudējumiem 0
Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis Jauns.lv norāda, ka, viņaprāt, tā saucamais “kokrūpnieku skandāls”, kura dēļ valsts faktiski it kā esot zaudējusi 49,4 miljonus eiro, esot “mākslīgi uzpūsts” un “neatbilst realitātei”, vēsta jauns.lv.
Pēdējo nedēļu laikā tā dēvētais kokrūpnieku skandāls izraisījis plašas diskusijas gan politiskajā vidē, gan pašā nozarē. Kamēr Valsts kontroles revīzijā secināts, ka Zemkopības ministrijas rosinātās izmaiņas “Latvijas valsts mežu” cenu politikā valstij varētu radīt būtiskus negūtus ieņēmumus, kokrūpniecības nozares pārstāvji šādam vērtējumam nepiekrīt.
Kā intervijā Jauns.lv norādījis Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis, publiskajā telpā izveidojies priekšstats par notikušo neatspoguļojot pilnu ainu. Pēc viņa teiktā, problēmas saknes meklējamas jau Covid-19 pandēmijas laikā, kad būtiski mainījās tirgus situācija un pieprasījums.
“Tomēr sākoties nākošajam periodam 2021. gada beigās, tika rīkota jauna trīs gadu izsole, kurā LVM pilnībā izmainīja cenošanas mehānisma formulu un absolūti visus parametrus, kā tas notiks (kā tiks aprēķinātas cenas un piemēroti indeksi),” pauž Apsītis.
Viņš skaidro, ka Covid-19 laikā pieauga pieprasījums pēc būvniecības materiāliem, savukārt vēlāk situāciju pilnībā mainīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas radīja būtiskas svārstības tirgū.
“Lai gan pēc Covid radītā mākslīgā pieauguma situācija izskatījās stabila, viss mainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tirgus uz notikušo reaģēja strauji, un pasaulei kļuva skaidrs, ka mājokļus šādā tempā būvēt vairs nevarēs. Tirgi sāka brukt, bet LVM jaunradītais cenu indeksācijas mehānisms kļuva absolūti atrauts no tirgus realitātes.”
Pēc viņa teiktā, Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi nonākuši neizdevīgākā situācijā nekā citu Eiropas valstu konkurenti.
“Tajā pašā laikā Zviedrijā, kas ir mūsu lielākais konkurents kokrūpniecības nozarē, cenas bija 70 eiro par kubikmetru. Visi tajā laikā pirka resursus no Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas. Mēs vēlējāmies, lai cenas tiktu samazinātas, bet nozare netika sadzirdēta – viss tika cenots, cenots un vēlreiz cenots,” pauž Apsītis.
Īpaši kritisks viņš ir pret publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par valsts zaudējumiem, uzsverot, ka realitātē valsts šajā laikā guvusi ievērojamu peļņu.
“Valsts šajā laikā guva fantastisku peļņu. Ja iepriekšējos 10 gados vidējā peļņa bija ap 80 miljoniem eiro (zemākā – 38,55 milj. eiro 2012. gadā un augstākā 111,53 miljoni eiro 2021. gadā), tad 2022. un 2023. gadā kopā par 300 miljoniem eiro vairāk, nekā bija plānots. Tikmēr kokrūpniecības nozare piedzīvoja kritumu un nonāca mīnusos. Tāpēc apgalvojumi, ka valsts šajā laikā būtu zaudējusi 50 miljonus, ir pilnīgi demagoģiski!” uzskata Apsītis.
Runājot par iespējamo atbildību šajā lietā, viņš pauž pārliecību, ka situācija tiek pārspīlēta un konkrētu vainīgo meklēšana neesot pamatota.
“Es pat nezinu par kādiem vainīgajiem šeit iet runa – cilvēki vienkārši darīja savu darbu.”
Pēc Apsīša domām, valdības lēmums konkrētajā brīdī bijis saistīts ar nepieciešamību saglabāt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nevis radīt zaudējumus valstij.
