“Pieci gadi – tas ir par ilgu! Mums ir daudz mazāk laika,” Šnore šaubīgi vērtē valdības izstrādāto pretmobilitātes plānu 147
“Manuprāt, pieci gadi – tas ir par ilgu,” tā TV24 raidījumā “Ziņu top” savu komentāru iesāka 14.Saeimas deputāts (NA), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētājs Edvīns Šnore, diskutējot par Ministru kabinetā otrdien, 5.martā, apstiprināto austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas paredz tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīt 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sāksies martā.
Šņore raidījumā norādīja, ka, ja mēs skatāmies dažādu ekspertu sacīto Rietumos un arī Latvijā, un vispār kopējo vēsturisko loģiku, tad esot skaidrs, ka “mums nav pieci gadi” laika. “Es domāju, ka mums ir daudz mazāk laika. Un šajā gadījumā izvilkt to procesu uz pieciem gadiem, manuprāt, nav īsti pareizi. Es domāju, ka vajadzētu to darīt daudz ātrāk – nezinu, nu, tur divi gadi…Protams, jāiepazīstās detalizēti ar to, ko ziņos Saeimā, droši vien nāks un to visu stāstīs arī mūsu [Saeimas] Aizsardzības komisijā,” sacīja Šņore par apstiprināto austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.
“Vienalga, ko tur stāstīs un kas ir paredzēts, ir skaidrs, ka ir jābūt gatavam ātrāk. Tātad pieci gadi…Tas ir kurš gads vēl?! Tad tuvu pie 2030.gada. Ja tagad tā visa Krievijas mašinērija ir uzņēmusi apgriezienus, kā saka, viņa ripo… Tas ir līdzīgi kā kaut kāds 1939.gads tagad…Varētu būt, ja mēs salīdzinām vēsturiski. Ja toreiz kaut ko celtu uz pieciem gadiem, tad uz 1945.gadu orientētos…Tas sen viss būtu par vēlu!” tā TV24 raidījuma “Ziņu top” intervijā uzsvēra 14.Saeimas deputāts Šņore.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien, 5.martā, apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kura īstenošanai paredzēts tērēt 303 miljonus eiro, tā informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas, sensorus.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sāksies martā. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.
