Rīgas dome uzdevusi Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai. Lai paātrinātu objekta nojaukšanu, dome aicina Saeimu pieņemt speciālu likumu, kas atvieglotu iepirkuma un citas procedūras.
Rīgas dome uzdevusi Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai. Lai paātrinātu objekta nojaukšanu, dome aicina Saeimu pieņemt speciālu likumu, kas atvieglotu iepirkuma un citas procedūras.
Foto: Timurs Subhankulovs

Rīgas dome sper nākamo soli un uzdod Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Kokteilis
Vampīrs, donors vai mags – kāds ir tavs enerģētiskais tips?
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Lasīt citas ziņas

Dienu pēc likuma pieņemšanas Saeimā, kas novērsa juridiskos šķēršļus Uzvaras laukuma atbrīvošanai no okupāciju slavinošā pieminekļa, Rīgas dome spēra nākamo soli. Ārkārtas sēdē, kas arī drošības apsvērumu dēļ notika attālināti, Rīgas dome uzdeva Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai. Par lēmumu balsoja 39 deputāti, bet pret bija 13 domnieki no “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības. Lai paātrinātu objekta nojaukšanu, dome aicina Saeimu pieņemt speciālu likumu, kas atvieglotu iepirkuma un citas procedūras.

Šajā likumā būtu jāparedz, ka iepirkuma komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta. Tas iespējams, atzīstot pieminekli par nacionālo interešu objektu vai nosakot, ka būvniecības ieceres apstrīdēšana to neaptur.

CITI ŠOBRĪD LASA

Speciālajā likumā ir iespējams samazināt būvniecības ieceres izskatīšanas termiņu, teikts Rīgas domes informācijā. Grozot likumu “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”. Saeima ceturtdien apturēja šā likuma 13. pantu, kas noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.

Pieminekļa nojaukšanai nepieciešamā summa vēl nav apzināta, ko arī uzdots aprēķināt Rīgas Pieminekļu aģentūrai. Taču pāris dienās šim mērķim vairāk nekā 240 000 eiro bija saziedojusi tauta, un summa turpina pieaugt.

“Cilvēki vairs nevēlas redzēt šādu objektu pilsētā, ko parāda arī tas, cik daudzi jau ir ziedojuši pieminekļa demontāžai. Tas ir arī pašcieņas jautājums,” domes sēdē sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, atbildot uz opozīcijas jautājumu, ko iegūs rīdzinieki pēc pieminekļa demontāžas. Abu pušu starpā domes sēdē notika debates, kurās atšķīrās arī viedoklis par šā objekta nosaukumu.

Nojaukšanas pretinieki to dēvēja par “atbrīvotāju pieminekli”, atsaucoties uz tā nosaukumu “Piemineklis padomju armijas karavīriem – padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”, uz ko norādīja Vadims Faļkovs (“Saskaņa”). Tāpēc, viņaprāt, objekta demontāža nav pamatota.

“Cilvēki, kas gāja ar ziediņiem pie pieminekļa, nebija ne pret Latviju, ne Ukrainu. Es arī esmu pret karu Ukrainā. Man arī ir žēl miermīlīgo iedzīvotāju, kuri cieš,” domu turpināja Jakovs Pliners (LKS).

Latvisko partiju deputāti pretim lika argumentus par Krievijas kā agresorvalsts armijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā un to, ka piemineklis ir kļuvis par simbolu okupācijas armijai. Krievijas armija ir sarkanās armijas mantiniece, skaidroja vicemērs Vilnis Ķirsis (“JV”). “Padomju armija nevis atbrīvoja Latviju, bet te palika,” norādīja Mārtiņš Kossovičs (“Par/Progresīvie”).

Vicemērs Edvards Smiltēns (LRA/NA) atgādināja, ka 1985. gada 5. novembrī atklātā pieminekļa viens no tēlniekiem Aivars Gulbis sākotnēji bija iecerējis atveidot mātes tēlu ar bērnu uz rokām, bet šo ideju neizdevās realizēt.

Lai labāk ilustrētu Krievijas pastrādātos noziegumus Ukrainā, vicemērs rādīja attēlu ar sakropļotajiem civiliedzīvotājiem. “Kara noziegumu atbalstītāji tagad iet pie pieminekļa nolikt ziedus,” uzskata E. Smiltēns. Vicemēre Linda Ozola (“Konservatīvie”) paskaidroja, ka aiz katra deputāta domē un Saeimā, kas pieņēma likumu, stāv vēlētāji – deputātu vairākuma lēmums parāda, ka tāda ir arī vēlētāju vairākuma griba.

Reklāma
Reklāma

“Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības deputāti pret pieminekļa demontāžu iebilda arī tāpēc, ka, viņuprāt, tas sabiedrību nevis saliedēs, bet sašķels. Konstantīns Čekušins (“Saskaņa”) piekrita, ka pēc 24. februāra daudz kas ir mainījies, tomēr arī daudzu krievvalodīgo cilvēku attieksme esot mainījusies. “Šodienas lēmums ir liela kļūda, noliekot lēnas darbības mīnu zem Latvijas un Rīgas,” uzskata K. Čekušins.

Laima Geikina (“Par/Progresīvie”) sēdē atvainojās par to, ka 9. maija svinētāju liktie ziedi novākti ar traktoru, jo arī politiķe nevēlētos, ka viņas noliktos ziedus kāds tā novāc. Viņa un vēl vairāki domnieki arī aicināja padomāt, ko darīt tālāk, kad Uzvaras laukumā vairs nebūs šī objekta. “Monumentus var demontēt, bet ar simboliem cilvēku galvā nebūs tik viegli to izdarīt,” teica L. Geikina.

SAISTĪTIE RAKSTI