Lielākajās saimniecībās, ar slaucamo govju skaitu virs 200, novērojami arī augstāki vidējie izslaukumi – vairāk nekā 9,5 tonnas piena uz govi. Savukārt mazās saimniecības un bioloģiskās saimniecības būtiski atpaliek no šiem rādītājiem.
Lielākajās saimniecībās, ar slaucamo govju skaitu virs 200, novērojami arī augstāki vidējie izslaukumi – vairāk nekā 9,5 tonnas piena uz govi. Savukārt mazās saimniecības un bioloģiskās saimniecības būtiski atpaliek no šiem rādītājiem.
Foto: Ieva Makare/LETA

Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā 26

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Lasīt citas ziņas

 

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieki, iesaistot vairākus nozares ekspertus, pagājušajā gadā īstenojuši pētījumu par piena nozares stratēģisko attīstību Latvijā. Secinājumi parāda, ka piena ražošana piedzīvo būtiskas strukturālas pārmaiņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopš 2015. gada no nozares ir izstājušās 8142 saimniecības, kas ir gandrīz puse jeb 42% no kopējā saimniecību skaita – tas nozīmē 1,6 tūkstošus saimniecību ik gadu. Visstraujākais samazinājums vērojams saimniecību grupās ar slaucamo govju skaitu no viens līdz deviņi, tomēr arī pārējās grupās saimniecību skaits ir sarucis, liecina pētījums.

Samazinājies arī kopējais slaucamo govju skaits – par 26,4 tūkstošiem, tajā skaitā saimniecību grupā no viens līdz deviņi tas krities par 14,3 tūkstošiem. Slaucamo govju skaita kritums vērojams visās saimniecību grupās, izņemot saimniecības ar 200 un vairāk slaucamajām govīm ganāmpulkā, – tajās dzīvnieku skaits ir nedaudz pieaudzis – par 1,4 tūkstošiem, tomēr šis pieaugums ne tuvu nekompensē kopējo slaucamo govju skaita samazinājuma tendenci nozarē kopumā, secina pētnieki.

 

Cenu starpība

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas ir iemesls piena nozares sarukšanai, ir starpība starp Latvijas un vidējo ES piena iepirkuma cenu, kas ilgstoši ir vismaz pieci eirocenti par kg piena par sliktu Latvijas piena ražotājiem, un šis ir izšķirošs faktors nozares attīstībai turpmāk, secina pētnieki.

Starpība starp Latvijas un vidējo ES piena iepirkuma cenu 2019. gadā bija 5,39 eirocenti, 2020. gadā 5,9 eirocenti, tāpat arī 2021. gada astoņos mēnešos starpība veidojusi 5,31 eirocentu par sliktu Latvijas piena ražotājiem. Turklāt piena cenu lejupslīdes periodos starpība starp vidējo piena iepirkuma cenu ES un Latvijā palielinās – piemēram, 2015.–2016. gadā atšķirība bija gandrīz 7,77 eirocenti par kg piena.

Zemāka piena iepirkuma cena būtiski ietekmē pievienotās vērtības veidošanās iespējas šajā nozarē un liedz iespēju augstāk apmaksāt iesaistīto darbaspēku, uzkrāt kapitālu turpmākai ražošanas attīstībai un negatīvi ietekmē saimniecību noturību ilgtermiņā. Tādējādi zemās piena iepirkuma cenas risinājumi to mazināšanai ir ļoti svarīgi turpmākai piena nozares attīstībai Latvijā.

Viens no zemās piena iepirkuma cenas iemesliem ir zemās sausnas – tauku un olbaltumvielu – saturs pienā un vertikālās sadarbības trūkums piena pārstrādes nozarē. Līdz šim Latvijā bija ierasts, ka par piena ražošanas galveno produktu tiek uzskatīts svaigpiens. Tomēr uzturvērtība un tirgus vērtība faktiski piemīt tajā esošajai sausnai – taukiem un olbaltumvielām, arī laktozei un minerālvielām, bet ne ūdens frakcijai, vēsta pētnieki.

Īsi sakot – augstāks piena tauku un olbaltumvielu saturs nodrošina labāku produktu iznākumu pārstrādē. Savukārt “tukšāks” piens rada tikai papildu izmaksas piena loģistikā no saimniecības līdz pārstrādes uzņēmumam un prasa lielāku energoresursu patēriņu piena pirmsapstrādē.

Kāpēc sausnas saturs ir zems? Pētnieki to skaidro ar desmitgadēm ilgām tradīcijām, gan arī to, ka piena ražošana Latvijā attīstās atrauti no piena pārstrādes un Latvijā saražotā piena iepircēji globālā tirgus apstākļiem neatbilstīgi novērtē sausnas saturu pienā. Tomēr šāda tendence neesot ilgtspējīga.

Pētnieki arī secina, ka, globālajā tirgū augot pieprasījumam pēc piena produktiem, Latvijas piena nozarei ir izaugsmes potenciāls un spēja pielāgoties klimatneitralitātes izaicinājumiem. Lai to panāktu, nepieciešams atjaunot piena nozares konkurētspēju un izaug­smi, kāpināt piena ražošanas noturību un ekonomisko efektivitāti un saglabāt nozares lomu publisko labumu sniegšanā.

 

Augstāka produktivitāte

Piena fiziskā apjoma izslaukums ir augstāks lielajās saimniecībās, piena sausna – vidēji lielās ģimenes saimniecībās. Ganāmpulkos ar slaucamo govju skaitu virs 200 novērojama augstākā produktivitāte – izslaukums 2020. gadā vidēji uz govi pārsniedza 9,5 tonnas piena. Tieši šajās saimniecībās tiek saražots nedaudz vairāk kā trešdaļa no kopējā piena valstī.

Arī saimniecību grupā ar slaucamo govju skaitu 100–199 novērojama augstāka piena ražošanas produktivitāte, kas ir virs vidējās valstī. Savukārt saimniecību grupās ar mazāku slaucamo govju skaitu vidējais izslaukums novērojams 6–7 tonnas gadā, izņemot saimniecības ar govju skaitu līdz 9, kur vidējais izslaukums pat nesasniedz 6 tonnas gadā.

Tāpat vidēji zema piena ražošanas produktivitāte ir bioloģiskajās saimniecībās – 5,6 tonnas gadā. Interesanti, ka tieši saimniecībās ar augstāko izslaukumu tauku un olbaltumvielu saturs pienā vidēji ir viszemākais.

Labāku ekonomisko noturību uzrāda saimniecības ar slaucamo govju skaitu ganāmpulkā virs 200, vērtējot pēc saimniecību spējas gūt ieņēmumus no produkcijas pārdošanas tirgū. Savukārt augstāka ir šo saimniecību atkarība no darbaspēka un lopbarības pieejamības tirgū. Mazāko ganāmpulku saimniecību grupās ir zemāka ekonomiskā noturība. Lai palielinātu šo saimniecību ekonomisko noturību, nepieciešamas investīcijas darba ražīguma kāpināšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tiesa, jāņem vērā, ka piena saimniecībām ir grūtības piesaistīt finanšu resursus īstermiņa un ilgtermiņa attīst­ības plānu īstenošanai. Kredīt­iestādes praktiski nestrādā ar jaunpienācējiem un jaunajiem zemniekiem viņu kredītvēstures, pieredzes un prasmju trūkuma dēļ. Tāpat kredītiestādes ir piesardzīgas, vērtējot investīciju projektus lauksaimniecības sektorā.

Lauksaimniecība ir investīciju ietilpīga nozare, bet piena ražošanā naudas plūsma no produkcijas pārdošanas tirgū sāk veidoties vairāk nekā pēc gada kopš darbības sākšanas, tādējādi atbalsta loma, jo īpaši saimnieciskās darbības sākuma posmā, ir neatsverama, brīdina pētnieki.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Lasīt citas ziņas
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
Sezonas laukstrādniekiem ilgāks nodokļa atvieglojums
“Latvijas valsts mežu” jaunā stādaudzētava uzņem apgriezienus
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
Kāpēc Latvijas veikalos Igaunijas un Lietuvas piena produkti lētāki par vietējiem?
Gudri padomi dārzeņu uzglabāšanai mainīgos laikapstākļos
Kariņš aicina NA un AP nekavēties ar lēmumiem par jaunu ministru izvirzīšanu
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
“Tā arogance!” Rostovskis atklāj, kurš pēc uzņēmēju domām ir neprofesionālākais ministrs
APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
Vairākas uzņēmēju organizācijas aicina Vitenbergu saglabāt ekonomikas ministra amatā
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
VIDEO. “Viņiem jāsaprot, ka šausmīgā Krievija ir blakus!”: TV kanālā “Pervij kanal” izteikti draudi Latvijas politiķiem
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija
Iznākusi jauna “Kurbads. Latviju varoņstāsts” grāmata: ilustrācijas tapušas, iedvesmojoties no komiksiem un videospēlēm
VIDEO. Diriģents Ints Teterovskis Tavs Auto TV izmēģina jauno Hyundai TUCSON Hybrid
Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas Krievija samazina automobiļu ražošanas drošības standartus
VIDEO. “Jā, man ir svarīgi apprecēties!”: žurnāliste Una Ulme gatavojas trešajām kāzām
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Attaisno četrus cilvēkus notriekušo autovadītāju
22:13
Ar buldozeru nonāvēja šoferi. Morāle: skaties, kur brauc
21:55
Kuras partijas ierindojušās partiju reitinga augšgalā?
21:47