Foto: Paula Čurkste/LETA; facebook.com; pašvaldību mājaslapas internetā

“Pievilināja vēlētājus, misija izpildīta!” No deputāta mandāta atteikušies jau vairāk nekā 10 jaunie pašvaldību domnieki 10

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
Kokteilis
Lielā Mēness ilūzija – nepalaidiet garām zemeņu pilnmēnesi 22. jūnijā, tas būs īpašs
Lasīt citas ziņas

Pēc jauno pašvaldību domju sanākšanas nav pagājis vēl mēnesis, bet jau vairāk nekā desmit ievēlētie deputāti ir nolikuši mandātus. Vairākums no viņiem izdarīja izvēli par labu darbam vietējās pārvaldes vadītāja amatā, pašvaldības iestādē vai uzņēmumā.

Divos gadījumos ir cits iemesls – dzīvesvietas maiņa, kā arī atskārsme, ka deputāta amats nav savienojams ar radošo pamatdarbu, ko kā iemeslu mandāta nolikšanai ir minējusi no Nacionālās apvienības Mārupes novada domē ievēlētā aktrise un režisore Rēzija Kalniņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Madonas un Saldus novadā mandātu ir nolikuši trīs deputāti katrā pašvaldībā. Pa vienam deputātam nomainījies Jēkabpils, Bauskas, Balvu, Dienvidkurzemes, Mārupes novadā, kā arī Jelgavas un Ventspils pilsētā.

Par dažiem gadījumiem sabiedrībā arī izskan viedoklis, ka populārus pašvaldības iestāžu vadītājus, pagastu pārvaldniekus vai sabiedrībā pazīstamus cilvēkus partijas izmanto “balsu zvejošanai”, bet viņi pēc tam noliek mandātus.

Bija zināms jau pirms vēlēšanām

Tas, ka deputāta amats nav savienojams ar darbu vietējā pārvaldē vai pašvaldības institūcijā, bija zināms jau pirms vēlēšanām.

Taču daudzviet valdošo partiju sarakstos bija kandidāti, kam ievēlēšanas gadījumā nāktos izšķirties starp līdzšinējo darbu vai deputāta amatu. Piemēram, Ogres novada domē ievēlētais Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Siliņš (NA/LZS/LZP) atstāja amatu pagastā un strādās domē.

Ogres novadā vietējo pārvalžu vadītājus izraudzīsies konkursā, kādi tiks rīkoti vairākās pašvaldībās – arī Valmieras novadā. Tajā iekļauto Naukšēnu, Beverīnas un Strenču novada bijušie priekšsēži vēlēšanās nekandidēja, lai nemaldinātu vēlētājus, jo vēlējās turpināt darbu vietējā pārvaldē.

Rūjienas novada bijušais vadītājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija) startēja uz domi un tagad ir novada priekšsēža vietnieks.

Vaicāts par savu bijušo kolēģu izredzēm vadīt vietējās pārvaldes, ja tiek rīkots konkurss, viņš “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka bijušo priekšsēdētāju priekšrocība varētu būt pieredze un konkrētās teritorijas pārzināšana.

Reklāma
Reklāma

Taču ne visās pašvaldībās pēcvēlēšanu situācija bija tik prognozējama, ar ko arī vairāki uzrunātie skaidroja lēmumu kandidēt vēlēšanās, jo nevarēja zināt vēlēšanu rezultātu un būt drošs par iespēju darbu pašvaldībā saglabāt, ja vara mainās.

Partijas izmantojot vietējos līderus

Madonas novada vēlēšanās sarakstos bija sevišķi daudz kandidātu no pašvaldības iestādēm, kā arī divu pievienoto novadu priekšsēži – Cesvaines novada vadītājs Vilnis Špats un Lubānas novada mērs Tālis Salenieks, kas abi startēja no Nacionālās apvienības, bet nebija tās biedri. V. Špats ilgus gadus ir “Vienotībā” – no partijas viņš neesot izstājies, kā arī neesot saņēmis informāciju, ka būtu no tās izslēgts.

Abus vietējos līderus ievēlēja domē, bet abi nolika mandātus, lai vadītu Cesvaines un Lubānas pārvaldes. Cesvaine līdz ar to zaudē vienu vietu domē, jo nākamais kandidāts ir no Ērgļiem.

Mandātu nolika arī Madonas pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris (LRA/LZS), kurš turpinās pārvaldīt pilsētu.

Pirms pašvaldību vēlēšanām vietējo aktīvistu izveidotajā feisbuka lapā “Mana Madona” bija publicēts plašs materiāls par šo problēmu, uzskatot, ka populārus pašvaldības ie­stāžu vadītājus un pagastu pārvaldniekus partijas izmanto, lai iegūtu lielāku atbalstu, bet viņi pēc tam noliek mandātus.

Rakstā bija teikts: “Neviens arī nevar atteikties, jo ir jānes balsis sarakstam, un nevar zināt, kurš tiks pie varas, tāpēc ir jāklausa.”

Pēc tam šo cilvēku vietā nākot deputāti, kam bijis mazāks atbalsts vēlēšanās.

“Tauta tic un balso par saviem pārvaldniekiem, bet nezina, ka viņi tikai iztop pie varas esošajiem, zvejo iedzīvotāju balsis un nodrošina “vareno” tālāku valdīšanu. Partiju saraksti kā astoņkāji aptvēruši pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kuri spiesti pat pāriet no viena saraksta uz otru nākamajās vēlēšanās, jo mainījušās varas virsotnes,” teikts minētajā materiālā, kura autore sevi dēvē par vietējo aktīvisti.

No šajā feisbuka lapā publicētā varēja secināt, ka Madonas pārvaldnieks G. Ķeveris nemaz nav gribējis kandidēt, bet ir bijis “tāds presings”, ka nav varējis atteikties.

Madonas pilsētas pārvaldi G. Ķeveris vada jau 12 gadus. Viņš “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka šo pieredzi uzskatījis par pietiekamu, lai varētu uzņemties jaunus pienākumus – piemēram, domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Taču tas nav bijis iespējams, tāpēc izvēlējies palikt pilsētas pārvaldē, kur viņa pienesums varētu būt lielāks. Viņaprāt, bijis svarīgi noskaidrot arī vēlētāju novērtējumu, kas iespējams tikai vēlēšanās.

Lūgts komentēt feisbuka lapā “Mana Madona” publicēto, G. Ķeveris atbildēja, ka pirms vēlēšanām esot nācies piedzīvot daudzus apmelojumus, ko izplatot nezināmi cilvēki.

Taču līdzīgs iespaids bija radies arī zināmam cilvēkam – bijušajam domes priekšsēdim, tagad opozīcijas deputātam Andrejam Ceļapīteram (“JV”), kuram arī šķita, ka G. Ķeveris esot pierunāts startēt vēlēšanās, tāpēc viņa gadījumu nevarot salīdzināt ar bijušo novadu vadītāju V. Špata un T. Salenieka situāciju.

“Bija skaidrs, ka viņi gribēja būt pārvaldnieki ar daudz lielāku atalgojumu [ierindas deputāti saņem ap 200 eiro]. Viņi izvēlējās iegūt politisko ietekmi un bez konkursa tika iecelti amatā, bet tā ir vēlētāju mānīšana,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Ceļapīters.

V. Špats uzskata, ka vēlētāji par viņu balsoja, lai bijušais priekšsēdis strādātu Cesvainē, kam iegūtā vēlētāju uzticība ir apstiprinājums. No Cesvaines, tāpat kā no Lubānas un Ērgļiem, jaunajā domē būs divi deputāti.

Viņaprāt, A. Ceļapītera vairākkārt paustie apgalvojumi, ka Nacionālā apvienība bez V. Špata un T. Salenieka sarakstā būtu ieguvusi tikai vienu vietu domē, nevis trīs, “ir demagoģija”.

Viņam kā pārvaldes vadītājam būs iespēja piedalīties sēdēs un aizstāvēt cesvainiešu intereses. Atšķirība tā, ka nevarēs balsot par lēmumiem un paši uz vietas pieņemt lēmumus, kas tagad būšot jāsaskaņo ar daudziem priekšniekiem.

Taču pēc reformas esot tik daudz neskaidru un nesakārtotu lietu, ka ir labi, ja pārvaldi vada cilvēks, kas pārzina situāciju.

Nejūtas pievīluši vēlētājus

Trīs deputāti mandātus nolikuši arī Saldus novadā – Saldus pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Kļava (NA), Saldus tūrisma un informācijas centra vadītāja Krista Vīndedze (LZP) un attīstības nodaļas vadītāja Ginta Andersone (LZP).

Saldus novada priekšsēdis Māris Zusts (LZP) “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka katra deputāta izvēli lielā mērā ietekmē vēlēšanu rezultāts, kas iepriekš nav pro­gnozējams.

Arī viņš minēto pašvaldības darbinieku ievēlēšanu saistīja ar vēlētāju doto novērtējumu, lai turpinātu iesākto darbu. M. Zusts nedomā, ka mandātus nolikušie būtu domē ievilkuši mazāk populārus kandidātus.

“Mūsu sarakstā visi bija spēcīgi un nebija garāmgājēju,” apgalvoja Saldus novada priekšsēdis.

Īslīces pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Ķisele (NA) domē tika ievēlēta kā pēdējā, tāpēc nejūtoties pievīlusi vēlētājus. Nacionālā apvienība Bauskas novadā ieguva 11 no 19 mandātiem.

Viņa ir ilggadēja NA biedre un uzsvēra komandas intereses, kurās būtu, ja Īslīces pagastu pārvaldītu cilvēks, kas to pārzina.

Deputāta mandātu ir nolicis arī Jēkabpils autobusu parka valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis (“LA”), Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs (ZZS), Balvu novada Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals (Latgales partija), Ventspils domē ievēlētā Igeta Gredzena (“Latvijai un Ventspilij”), kura to skaidro ar dzīvesvietas maiņu, ziņo LETA.

Dienvidkurzemes novadā ievēlētais Mārtiņš Grund­manis (“JV”) nolēmis vadīt pašvaldības uzņēmumu “Aizputes nami”, dodot iespēju domē strādāt “Jaunās Vienotības” saraksta līderim Andrim Jefimovam, kurš sākotnēji nebija ievēlēts.

Laikrakstam “Kurzemes Vārds” M. Grundmanis ir teicis, ka pēc aprunāšanās ar vēlētājiem, kolēģiem un ģimeni nolēmis palikt uzņēmumā, kur tāpat varēšot strādāt iedzīvotāju labā.

Deputātu maiņa divu potenciālo attīstības centru – Grobiņas un Aizputes – cīņā par ietekmi nāk par labu Grobiņai, kuras Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs ir A. Jefimovs – viņam nav liegts amatus savienot, vēsta laikraksts.

Lai pieņemtu jaunu izaicinājumu, deputātu mandātu noliks Daugavpils domes deputāts Jānis Dukšinskis (Latgales partija, “LA”), aģentūrai LETA otrdien apstiprināja J. Dukšinskis, kurš iepriekšējā sasaukumā ieņēma vicemēra amatu.

Aktrises pārsteigumi

Ja atceras, kā pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Mārupes novada domes vēlēšanās Nacionālā apvienība solīja pārsteigumus, par kādu var uzskatīt aktrises Rēzijas Kalniņas iekļaušanu NA sarakstā, tad pēc vēlēšanām partija sagādāja vēl vienu pārsteigumu.

Aktrise un režisore Rēzija Kalniņa

R. Kalniņa, izpildījusi savu misiju un ar savu klātbūtni izraisījusi interesi par NA sarakstu, pēc ievēlēšanas no mandāta atteicās.

Žurnālam “Kas Jauns” viņa paziņoja, ka “ar sirsnīgu vēlējumu – iedzīvināt novadā arī manis lolotās idejas – nododu šo mandātu tālāk”.

Kandidējot vēlēšanās, viņa vēlējusies atbalstīt komandas cilvēkus un iestāties par ideāliem.

Taču tad sapratusi, ka deputāta darbu nevar savienot ar citiem pienākumiem – viņa ir Dailes teātra aktrise, mūzikas un drāmas telpas “OratoriO” vadītāja, bieži aizņemta seriālu un filmu uzņemšanā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.