Gata Šļūkas zīmējums

Lielās cerības 4

Jā, šī situācija raisa trīs no četrām cilvēka pamatemocijām – dusmas, bailes un skumjas (ceturtā ir prieks). Toties kādas ir mūsu cerības (aplūkojiet grafiku)!

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Ceram, ka pensionējoties varēsim arī strādāt. Faktiski tikai trešdaļa turpina darbu pirmajos pensijas gados. Jo nav ne spēka, ne arī kādam vajadzīgs vecs darbinieks.

Otra lielākā ideja, ka bērni atbalstīs. Lai gan faktiski tikai 21% strādājošo atbalsta savus vecākus ar vidēji 150 eiro mēnesī. Un vēl 42% cer uz pašu veidotiem uzkrājumiem. Cerēt jau var, taču tos veido tikai 6% strādājošo. Trešdaļa cer uz privātu uzņēmējdarbību, īpašuma pārdošanu vai iznomāšanu. Realitātē tādu ir tikai 5%. Tomēr vispārsteidzošākās cerības ir šādas – 45% plāno dzīvot no darba devēja veidotiem pensiju uzkrājumiem. Tas nu gan ir kaut kas nedzirdēts, ka darba devējs iemaksā savu darbinieku pensiju fondos! Lūdzu SEB bankas sociālekonomisko ekspertu Edmundu Rudzīti, lai nosauc šos brīnumdarus. Tādi tik tiešām esot 6 – 8% Latvijas uzņēmumu. Bet šādai iespējai, kā jau minēts, tic 45% pirmspensijas vecuma cilvēku. “Cer uz to, kā viņiem nav,” secina Rudzītis. Te būtu vārds skaidrojumam psihologiem vai ekstrasensiem. Bet pievēršamies darba devējiem, kas šo iespēju sarūpē. Uzņēmuma “Exigen Services Latvia” (viens no pieredzējušākajiem IT uzņēmumiem Latvijā) finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts:

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jau vairāk nekā desmit gadus mūsu uzņēmums un uzņēmuma darbinieki veic iemaksas trešā līmeņa pensiju fondos. Mums kā sociāli atbildīgam uzņēmumam ir svarīgi dot iespēju darbiniekiem parūpēties par nodrošinātām vecumdienām, jo apzināmies, kādu iztikas līmeni spēj sniegt 1. un 2. līmeņa pensiju uzkrājumi. Mums ir divas sistēmas. Augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem kā darba samaksas sastāvdaļa ir noteiktas iemaksas pensiju fondos, kuras veic darba devējs noteiktā apjomā no darbinieka darba algas. Tāpat katram darbiniekam ir iespēja palūgt pārstrukturēt viņa darba samaksu un daļu novirzīt pensiju 3. līmenī. Uzņēmumā ir vairāki darbinieki, kuri pensiju 3. līmeņa uzkrājumus gan saņem kā pirmās sistēmas sastāvdaļu, gan arī paši vēl papildus restrukturē savu darba algu. Iemaksas 3. līmeņa pensiju fondos ir veids, kā palīdzam darbiniekiem pieņemt lēmumus vairāk uzkrāt pensijas gadiem. IT nozarē darba algas ir tādas, no kurām var atlicināt arī nākotnes uzkrājumiem, un daļa uzņēmuma darbinieku ne tikai piedalās 3. līmeņa pensiju fondos, bet atrod iespēju veikt investīcijas akciju/obligāciju fondos, lai tādējādi palielinātu savu finansiālo neatkarību. Interesanti, ka motivācija ieguldījumiem nākotnes uzkrājumos ir dažāda un tā lielā mērā ir atkarīga no darbinieka vecuma. Jaunajiem šķiet – viss mūžs vēl priekšā, tāpēc atalgojumu grib saņemt uzreiz un visu, kaut gan salikto procentu princips ir tas, kas ļauj sakrāt vecumdienām gana lielus līdzekļus pat ar nelieliem ieguldījumiem, ja uzkrāšanas periods ir garš.

Mums ir arī citas sociālās aizsardzības formas. Maksājam pabalstus, gan darbinieku bērnam piedzimstot, gan kādam no darbinieku tuvākajiem radiniekiem mūžībā aizejot. Savukārt mirušo darbinieku nepilngadīgie bērni, tādu mums šobrīd ir pieci, līdz 18 gadu vecumam katru mēnesi saņem pabalstu valstī noteiktās minimālās algas apjomā (šobrīd 370 eiro).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.