Toms Macuks kā sportists piepildījis savus mērķus un cenšas realizēt iekrāto pieredzi gan kā treneris, gan uzlabojot veikalā iegādātos motociklus.
Toms Macuks kā sportists piepildījis savus mērķus un cenšas realizēt iekrāto pieredzi gan kā treneris, gan uzlabojot veikalā iegādātos motociklus.
Foto: “RODEO MX RACING TEAM”

Motokrosā mūsējiem pilns medaļu komplekts 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Lasīt citas ziņas

Bija jāsakož zobi un darbs jāpaveic līdz galam – motokrosists Toms Macuks gandarīts par Eiropas čempiona titulu divtaktu motociklu klasē. Tagad viņa kausu kolekcijā ir pilns Eiropas medaļu komplekts un gandarījums par to, ka savu spēju robežās izdarīts maksimums.

Cīņa ar konkurentiem un slimību

Eiropas čempionātā Čehijā Toms Macuks braucienos izcīnīja pirmo un otro vietu, summā itin pārliecinoša uzvara. Taču cīņa prasīja daudz vairāk, nekā rāda protokols.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mājās taisīšu analīzes, ir aizdomas par kovidu. Diezgan slikta pašsajūta, bet sakodu zobus un izdarīju to, ko vajadzēja. Man nav raksturīgi izstāties – ja esmu ieņēmis galvā kaut ko, tad nepadodos. Divas nedēļas pirms Čehijas iebakstīju zemē celi, iepriekš tam jau bijušas sarautas krusteniskās saites un sākumā domāju, ka atkal būs tas pats. Vienubrīd šķita, ka problēmu tik daudz un jāpaliek mājās, sieva teica – kam tev to. Atbildēju, ka man ir Eiropā bronza un divas sudraba medaļas, braucu pēc zelta!” “Latvijas Avīzei” stāsta Macuks.

“Pirmais brauciens aizritēja ātrā tempā, trase ļoti ātra, psiholoģiski un fiziski grūta. Pēdējos trīs apļus knapi līdz galam nobraucu, enerģijas vairs nebija, parādījās daudz atpalicēju, kas cīnījās savā starpā, un vajadzēja tikt viņiem garām. Uzreiz aizbraucu uz busu, nomazgājos, sadzēros vitamīnus un aizmigu.

No rīta arī nejutos labi, plāns bija skatīties, kur būs konkurenti pēc starta. Aizgāju septītais, igauni Meico Vetiku priekšā neredzēju un zināju, ka uzvarai pietiks ar ceturto vietu, braucu mierīgi, lai izturētu līdz beigām. Tiku līdz otrajai vietai un uzrādīju tādu pašu apļa laiku kā līderis norvēģis Osterhagens. Ar vidējo ātrumu esmu ļoti apmierināts – netrakojot varu uzbraukt tāpat kā sportists, kurš brauca ar rūpnīcas motociklu.”

Toms arī sarūpējis sev labu reklāmu – no šī gada viņš cītīgi darbojas ar tehniku, standarta veikala motociklam pārbūvējis amortizāciju, motoru. “Mazā garāžā esmu uzlabojis tiktāl, ka var cīnīties ar rūpnīcas motociklu. Šo pakalpojumu piedāvāju arī citiem sportistiem, pirmo gadu esmu tam pieķēries diezgan nopietni. Darba netrūkst,” atzīst Macuks.

Iepriekš trūka pavisam maz

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šajā Eiropas čempiona tituls divtaktu motocikliem izšķīrās vienās sacensībās. “Tas ir pareizi, jo tā ir eksotiska klase un pilnu barjeru uz četriem posmiem savākt būtu grūti. Tagad bija pilna, uz vienu posmu aizbraukt var daudzi,” norāda Toms Macuks.

Reklāma
Reklāma

Klātienē Čehijā mačus vēroja arī tēvs Andrejs Macuks, kuram bijusi liela loma nokļūšanai motokrosā. “Viņš bija ļoti priecīgs, jo šis ceļš prasījis ļoti daudz gan emocionāli, gan finansiāli,” pateicīgs ir Toms.

Macuka rēķinā jau bija divi Eiropas sudrabi “Open” klasē. “Visas iepriekšējās medaļas ieguvu, zaudējot zeltu,” salīdzina 29 gadus vecais motokrosists. “2013. gadā pirmspēdējā posmā smagi kritu un dabūju divas nullītes. Pēdējā posmā startēju ar muguras traumu, uzvarēju abos braucienos, tomēr kopvērtējumā pietrūka viena punkta. Bija sāpīgi. Pirms diviem gadiem Ķegumā dabūju diskvalifikāciju par dzeltenā mietiņa apbraukšanu.

Citās klasēs to darīja, bet es vienīgais saņēmu sodu un tādēļ zeltu neieguvu. Līdz ar to tās bija sāpīgas medaļas, bet šo izcīnīju un ir ļoti labi padarīta darba sajūta. Desmit gadu garumā esmu savācis pilnu medaļu komplektu, nomierinājis pats sevi, ne uz ko vairāk īsti motokrosā nevaru cerēt.” Šobrīd viņš saviem treniņiem velta mazāk uzmanības, vairāk – trenējot jaunos, strādājot ar močiem.

Priekšā jaunajiem

Tomam Macukam ir divi Latvijas čempiona tituli MX1 klasē, šogad viņš Latvijā startē MX2 un pēc trim posmiem ir pārliecinošs līderis – gribējis pamēģināt ko jaunu, turklāt ar paša sagatavoto un piebraukto motociklu varējis arī parādīt sevi uz Eiropas skatuves. Nākamgad viņš plāno atkal pāriet uz MX1, kurā šogad saimnieko pagājušā gada čempions Kārlis Sabulis. Macuks gan par spīti vājākas klases spēkratam arī spējis būt viņam priekšā.

No Latvijas jaunās paaudzes motokrosistiem lielākie talanti ir Jānis un Kārlis Reišuļi, kuri Eiropas čempionāta kopvērtējumā 125 kubikcentimetru klasē ieņem attiecīgi ceturto un trešo vietu.

Jānim ir tikai 14 gadi. Iepriekšējos gados par savām dotībām starptautiskā līmenī lika runāt Mairis Pumpurs un Edvards Bidzāns, kuri gan dažādu iemeslu dēļ nav gājuši uz priekšu tik lieliem soļiem, kā cerēts, un šobrīd nevar pabraukt tik ātri kā Macuks ar Sabuli. “Ja ir vieglāka trase, tad ir jāsaņemas, lai būtu priekšā, bet, līdzko ir grūtākas, izdauzītākas trases, tā viņi ir diezgan patālu,” norāda Toms Macuks.

Protams, ārpus konkurences ir Pauls Jonass, kurš vienīgais no latviešiem startē pasaules čempionātā, šobrīd kopvērtējumā esot septītajā pozīcijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.