Smejies vai ne – ja negribi nokrist uz slidena ceļa, jāstaigā kā pingvīnam! 8
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Šīs ziemas laikapstākļi grūti prognozējami: te sniegs un sals, te – lietus un atkala. Ceļi un takas ir grūti izbrienami (izšļūcami) ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Gājiens pāri pagalmam var beigties ar traumatisku kritienu. Ar kādām metodēm no nevēlami sāpīgajiem kritieniem šoziem varētu izvairīties?
Mehāniski līdzekļi
Viens no variantiem, kā drošāk pārvietoties pa slidenajām ietvēm, ir pie apaviem piestiprināmas radzes (cena 8–25 eiro). Šo uzmavu konstrukcija ir vienkārša – gumijas, ar ko tās uzaut uz apaviem, un zoles daļā – metāla radzes. Diemžēl uz papēžu zābakiem šo konstrukciju nevar uzlikt, jo slīdēs nost. Radzes labi pasargā no paslīdēšanas ārā uz ietves, taču pretējs efekts ir, piemēram, ieejot no āra veikalā, jo flīzētās iekštelpās pašas var izraisīt slīdēšanu.
Jau uzreiz, pērkot zābakus, jāmeklē neslīdīgāka zole. Īpaši Somijā ražotiem zābakiem (Kuoma Pomar) ir speciālas Nordic gripp, Gripp+ tehnoloģijas zoles, kas atgādina automašīnu riepu principu – pretslīdes efekts. Zole veido ideālu saķeri ar virsmu.
Izvēloties zābakus, svarīgi, lai ir laba, bieza zole. Ir ražotāji, piemēram, Rieker, kas iemanījušies uzreiz zolē iestrādāt pretslīdes tehnoloģiju. Ar īpašu āķi, kas ir komplektā, slidenā laikā tiek aktivizēti (atlocīti) papēža daļā iestrādātie pretslīdes elementi.
Jau pagājušajā gadā vides žurnāliste Anitra Tooma Facebook atgādināja seno paņēmienu – zeķzābakus. Tam ļoti labi noder nokalpojušas zeķes, kurām ražotāji pievieno elastānu, kas līdz ar gadiem izstaipās, un zeķe kļūst liela. Tad nu tādu mazliet palielu zeķi uzauj uz zābaka, un – kamēr tā nav noplīsusi, tikmēr pasargās no slīdēšanas.
Slidenā laikā var izmantot trekinga nūjas vai kādus līdzīgus modeļus, kas palīdz justies stabili uz ledus. Jebkurš balsts, pat lietussargs ar gumijas uzgali, krietni mazinās krišanas iespēju.
Pingvīna gaita
Lai rokas nav jātur kabatās, jābūt cimdiem. Un ziemā viena no ērtākajām somām ir mugursoma, lai rokas būtu brīvas.
Ejot pēdas jāizvērš uz ārpusi. Rokas palīdzēs noturēt līdzsvaru. “Izplet savas rokas gar sāniem, kas palīdzēs noturēt balansu. Bet vissvarīgākais – jāieslēdz vēderprese,” pamāca fizioterapeite Daina Zeļča un iesaka staigāt kā pingvīnam – spert mazus soļus vai šļūkāt, lai būtu stabilitāte. Iešana jāuzsāk uzmanīgi, ceļiem jābūt ieliektiem, un nedaudz jāsaliecas uz priekšu.
Īpaši uzmanīgiem jābūt, iekāpjot mašīnā vai izkāpjot no transporta līdzekļa.
Vairāk jāskatās zem kājām. Lai arī lielākā daļa ietves vai ceļa var šķist droša, mēdz būt atsevišķi laukumi, kur vēl saglabājies ledus, un bīstamākie ir tie, kurus maskē sniegs. Ja iespējams, jāpārvietojas pa mazāk slideniem ceļa posmiem: trotuāra malu, kupenām, slapjām lapām.
Kā pareizi krist
Ja, neraugoties uz visiem pieņemtajiem mēriem, kritiens ir neizbēgams, labāk zināt, kā to izdarīt pareizi. Kaut gan – kurš par to domās. Taču dažas sekundes simtdaļas var būt izšķirīgas. Nestabilā situācijā jācenšas pietupties, tā kritiens būs mazāk traumatisks. Visvieglāk panest kritienu, ja krīt uz sāniem, turklāt cenšoties piespiest rokas pie ķermeņa, lai izvairītos no plaukstas lūzumiem, lai pasargātu ceļgalus. Krītot uz aizmuguri, vissāpīgākais ir pakausis un asteskauls, tāpēc atkal – jāmēģina trāpīt uz sāna.
Padoms
Slidenā laikā jāatmet doma par steigu. Steiga un satraukums palielinās krišanas iespēju. Jāpārvietojas lēnām – centieni pagūt uz autobusu pēdējā brīdī var beigties ar ļoti smagām sekām.
