Kāpēc ārzemnieki novērtē Latvijas sasniegumus, bet mums pašiem ir tik grūti tos saskatīt? 23
Nav viegli paskatīties uz sevi no malas. Jāsaprot, ka salīdzinoši neilgā laikā mēs esam izgājuši caur milzīgām pārmaiņām. Piemēram, mana paaudze: padomju okupācijas laikā es kā skolniece sēdēju skolas solā un mācījos no padomju vēstures grāmatām, bet pēc dažiem gadiem es kā studente pati savām acīm pieredzēju barikāžu laiku un vēstures veidošanos. Pēc neatkarības atjaunošanas sākās “mežonīgā džungļu kapitālisma” laiks, kad redzēju, cik grūti daudziem ir atrast darbu, uzturēt ģimeni. Cilvēki ar izcilu izglītību strādāja ļoti vienkāršus darbus, lai pabarotu savus bērnus. Nākamais posms sākās 2004. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un NATO. Mēs atgriezāmies Rietumu vērtību telpā, bet tas nozīmēja, ka jāmainās arī cilvēku domāšanai: arī par to, kas ir pieļaujams politikā.
Daudzi latvieši izmantoja Eiropas sniegto pārvietošanās brīvību, lai pārceltos uz turīgākām valstīm, kurās ir augstāks labklājības līmenis. Vienlaikus mēs redzam, ka Latvija kļūst arvien pievilcīgāka imigrantiem no trūcīgākiem pasaules reģioniem. Vai mums jāsamierinās ar imigrantu pieplūdumu kā nenovēršamu tendenci?
Padomju laikā mēs dzīvojām ar “dzelzs priekškara”, kad nebija iespējams kaut kur aizbraukt pat tad, ja cilvēki to gribēja. Tagad varam izmantot savas brīvības sniegtās priekšrocības. Runājot par iebraucējiem, mēs redzam, ka imigranti daudz labprātāk izvēlas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, kur siltāks klimats, dāsnāki pabalsti un citi labumi. Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies pret obligātām kvotām, ko kāds mēģina uzspiest no augšas. Mēs esam maza sabiedrība, kurai ir svarīgi saglabāt savas vērtības. Mēs vēlamies, lai iebraucēji cienītu Latviju, mūsu valsts vērtības un simbolus.
Kā redzat turpmāko Eiropas Savienības attīstību? Vai britu piemēram būs sekotāji, vai arī tas pamudinās pārējās dalībvalstis turpināt ciešāku integrāciju?
Es ļoti ticu Eiropas idejai. Kad pirms 100 gadiem tika dibināta Latvijas valsts, mēs ar savu kultūru un dzīvesveidu jau bijām Eiropā. Latvijas dibinātāji bija eiropeiski domājoši cilvēki, tādēļ mūsu valsts izauga ar Eiropas idejām un strāvojumiem. Šobrīd mums ir jāsaprot, ka Latvijas robeža ir arī Eiropas Savienības un NATO robeža. Tas daudz ko izsaka. Mēs esam daudz stiprāki, esot Eiropas Savienībā un NATO.
Kādēļ tieši Nacionālās apvienības atbalstītāju vidū ir tik daudz cilvēku, kas uz Eiropas Savienību raugās ar lielām aizdomām, jo viņiem šķiet, ka Eiropas liberāļu mērķis ir noplicināt nacionālās vērtības?
Eiropa ir ļoti dažāda; arī politiskās idejas tiek uztvertas ļoti dažādi. Latvija uz Eiropas nākotni raugās, ņemot vērā savu sāpīgo pieredzi, jo aizvadītā gadsimta laikā mums nācies daudz ko pārciest. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Latvijas valsts būtu neatkarīga ne tikai šodien un rīt, bet arī tālākā nākotnē. Mēs vienmēr esam iestājušies par principu, ka Eiropas Savienība ir nacionālu valstu savienība, nevis Eiropas federācija.
Pirms uzsākāt politisko karjeru, ilgus gadus strādājāt “Latvijas Avīzē”. Drukātā prese pašlaik piedzīvo ne tos vieglākos laikus; tās ietekme vairs nav tik liela kā senāk, kad ar avīzi varēja “nosist ministru”. Jūsuprāt, vai ir nepieciešams atbalstīt drukāto presi?
Mediju jomā galvenais ir saturs, tādēļ ir svarīgi veicināt kvalitatīvu žurnālistiku. Drukātās preses materiālus pēc tam pārpublicē interneta portāli, šo saturu izmanto arī radio un televīzija. Manuprāt, drukātā prese ir svarīga arī tādēļ, ka palīdz uzturēt latviešu valodas standartus. Pateicoties presei, latviešu valoda ir bagātāka, dzīvāka, mūsdienīgāka.
Avīzēs vēl ir korektori, kas palīdz salikt komatus un izlabot stila kļūdas, bet šķiet, ka interneta portālos tas nevienam nerūp.
Savulaik mana paaudze daudz lasīja grāmatas un apguva latviešu valodas pareizrakstību, bet diemžēl tagad jauniešiem, kas sērfo pa interneta portāliem, tas nešķiet īpaši svarīgi. Valoda noplicinās, pazūd domas skaidrība.
