Politiķi kritizē augstskolas par masveida ārzemnieku uzņemšanu, bet patiesībā no tā ir arī būtiski ieguvumi ekonomikai 6

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis TV24 raidījumā “Dienas personība” kritizē negatīvo retoriku pret ārvalstu studentiem, uzsverot, ka tie ir nozīmīgs ieguldījums valsts ekonomikā un nākotnē var kļūt par daļu no Latvijas sabiedrības.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šajos sešos datumos dzimst visgudrākie cilvēki: vai esi starp viņiem?
Tehniska kļūme atklāj Putina un Sji privāto sarunu: dzirdētais liek aizdomāties 77
Ukraiņi atraduši Kremļa vājo vietu: analītiķi prognozē, ka tieši tas liks Putinam mesties uz ceļiem 133
Lasīt citas ziņas

Rostovskis nostāju pret studentiem–iebraucējiem sauc par politisku retoriku, kas nāk no konkrētas partijas – Nacionālās apvienības. Viņaprāt, tā ir politiska cīņa.

Viņš sauc atmiņā konkrētus datus. “Cik es zinu, 2024. gadā bija apmēram 140 tūkstoši uzturēšanās atļauju Latvijā. Ārvalstu studenti no trešajām valstīm – apmēram 7 tūkstoši, tie ir apmēram 5%.” Viņaprāt, sabiedrībā esošā retorika lielākoties neatbilst patiesībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rostovskis skaidro, ka studentiem un universitātēm ir jāievēro spēkā esošie noteikumi, piemēram, noteiktais apmeklējuma skaits. Tāpat ir noteikts, cik daudz students drīkst strādāt. “Ja students brauc, maksā, studē, tad patiesībā tas ir potenciāls,” uzskata Rostovskis.

Viņš atgādina, ka augstākās izglītības eksporta pienesums Latvijas ekonomikai ir aptuveni pus miljards eiro. Augstskolas sadarbojas ar valsts iestādēm un ir ar atvērtu nostāju. Process esot jāturpina, bet jākontrolē. “Mums jāuzmanās no tiem cilvēkiem, kas šeit neko nedara. Bet, ja cilvēks studē vai strādā, tad viņam ir šeit vieta. Tas ir arī potenciāls nākotnē – daļa no šiem cilvēkiem ir arī Latvijas potenciāls, lai viņi mācās valodu, lai viņi integrējas. Tie, kas negrib, tie atbrauc, pamācās un brauc uz citām zemēm,” skaidro Rostovskis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.