Pie torņa, kas līdzīgs raķetei 0
Dzīvoju pie dēla, kas ar ģimeni mīt septiņu stāvu nama augšējā stāvā (ak, kādi te paveras skati!) netālu no Prāgas televīzijas torņa, kas tiek dēvēts arī par Žižkovas televīzijas torni. Tornis esot Prāgas visaugstākā (216 m) un visnemīlētākā būve. Manī šī celtne nepatīkamas izjūtas neraisīja, lai gan zināju, ka tornis celts pagājušā gadsimta 80. gados, lai traucētu Rietumvācijas televīzijas un radio “Brīvā Eiropa” pārraižu uztveršanu. Tiesa, pabeigts un nodots ekspluatācijā tas tikai vien 1992. gadā. Man tornis šķita iespaidīga, postmodernisma stila arhitektūras celtne. Tajā 63 m augstumā atrodas restorāns, bet 95 m augstumā – skatu laukums. Torni vēl interesantāku padara ekscentriskā stila dizainera Dāvida Černija (1967) veidotas desmit bērnu statujas, kas rāpjas augšup pa sānu balstiem. Tā vien šķiet, ka mākslinieks apzināti vēlējies provocēt skatītājos neapzinātu satraukumu par šiem pārgalvīgajiem puikām. Vēl baisāk ir zināt, ka torņa būvēšanas procesā komunisti lika iznīcināt senu ebreju kapsētu, kas šajā apvidū darbojās no 1787. līdz 1891. gadam; tikai neliela šīs kapsētas daļa ir saglabājusies uz ziemeļrietumiem no torņa.
Iziešana ielās – kā rituāls
Vietējiem pastaigas pa pilsētu esot jauka tradīcija. Lielākoties tajās dodas ar kādu kopā. Daudzviet ir ielu tirdziņi, kuros var nobaudīt gardas čehu desiņas, ar mizu ceptus kartupeļus, pankūkas, saldumus vai vienkārši izdzert tasi kafijas.
Viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem ir Petršinas kalna skatu tornis, kas atgādina Parīzes Eifeļa torni. Tas atrodas kalna virsotnē, un no tā paveras skats uz visu Prāgu. Stāvot tornī un raugoties lejā, šķiet, ka Prāgas skaistie nami ar dakstiņu jumtiem, Vltavas upe, senatnīgie tilti, katedrāles – viss ir tik vien kā rokas stiepiena attālumā.
Līdzīgus skatus var baudīt arī no Prāgas pils, ko, visticamāk, ap 880. gadu dibinājis princis Borživojs. Pils teritorijā slejas iespaidīga, gotiskā stilā celta Sv. Vita katedrāle, ko būvēt sāka 1344. gadā, bet pabeidza— tikai 1929. gadā. Katedrālē atrodas kroņa dārgumi un prinča Vāclava kaps. Pils pati par sevi ir kā maza pilsēta, kas ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā lielākais saskaņotais pils komplekss pasaulē. Tā platība ir septiņdesmit tūkstoši kvadrātmetru. Līdzās pilij ir arī slavenā Zelta ieliņa, kurā savulaik, kā vēstī nostāsti un leģendas, dzīvojuši un strādājuši alķīmiķi.
Runā, ka Prāgā krogu esot vairāk nekā pārtikas veikalu. Alus cienītājiem, kādi mēdz būt arī hokeja līdzjutēji, Prāga varētu būt īsta leiputrija, jo ik uz soļa ir kāds krodziņš vai alus brūzis ar restorānu, kas aicina nogaršot savu daudzveidīgo piedāvājumu. Prāgas iedzīvotāji, pat gados vecākas kundzītes, pie kreptīgajiem nacionālajiem ēdieniem nobauda vismaz pāris kausu iecienītā dzēriena, jo tikai pie viena alus kausa draugi nemēdzot satikties. Patīkams ir fakts, ka vismaz divas labas vietējā alus šķirnes alus brūvētāji piedāvā arī tiem alus cienītājiem, kas sirgst ar glutēna nepanesamību. Dēls mani ielūdza beļģu restorānā “Bruxx” (Miera laukumā), kur kāri notiesāju astoņkāja taustekli… Un, protams, degustēju vairākas alus šķirnes. Taču vislielāko baudījumu guvu vjetnamiešu ēdnīcā (Slavikova ielā 1), kur pie letes vai līdzi nešanai varēja izbaudīt autentisku vjetnamiešu “Bun bo nam” (119 Kč), kas ir rīsu papīrā ietīts gardums, un viru “Pho bo” (99 Kč), kurā atpazinu rīsu nūdeles, diedzētas sojas pupiņas, citronzāli, koriandru… Ak, kāda smaržu un garšu buķete! Starp citu, šie ēdieni labi sader ar Āzijas alu “Tiger” (to ieved no Singapūras, kur tas brūvēts jau kopš 1932. gada, ieguvis ap 40 godalgu dažādās sacensībās un kategorijās). Jā, aziātu virtuve Prāgā ir iecienīta.
Tomēr mani vairāk ieinteresēja kafejnīcu kultūra. Tā kā esmu sācis lietot dripa veida kafiju, iegriezos vairākās kafijas pupiņu grauzdēšanas vietās. Filozofs Voltērs dienā esot izdzēris 50 tašu kafijas, es neesmu filozofs, tāpēc iztiku vien ar trim tasītēm dienā. Restorāni un kafejnīcas ir dārgāki nekā Latvijā (īpaši, ja nosaukumā pieminēts Šveiks vai tiek pasniegti čehu nacionālie ēdieni). Centrā krogi ir dārgāki, jo tālāk no centra, jo lētāki. Alus kausa cenas no 15 līdz 50 kronām. Čehu alus nebūt neatpaliek no vācu vai britu brūvējumiem, turklāt tas ir daudz lētāks.
