Prātīgs lēmums. Bankām vairāk nekā 10 novadu centros būs jānodrošina klātienes pakalpojumi 0
Kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina sava klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas 2024.gadā izstrādātie un apstiprinātie “Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi” paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos.
Kā skaidroja Latvijas Bankā, atbilstoši tās veiktajam sākotnējam ietekmes novērtējumam kredītiestādēm būs jāstiprina sava klātbūtne jeb jānodrošina jaunu pastāvīgo vai alternatīvo klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu izveide Bauskas, Talsu, Madonas, Limbažu, Kuldīgas, Saldus, Krāslavas, Balvu, Preiļu, Alūksnes, Līvānu un Valkas pašvaldību administratīvajos centros. Kopumā tās varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, bet šis ietekmes novērtējums var mainīties atbilstoši jaunākajiem iedzīvotāju skaita un klientu īpatsvara datiem, kā arī citiem mainīgiem faktoriem.
Mazākajos novados bankām jānodrošina alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas. Kā skaidroja Latvijas Bankā, alternatīvajās pakalpojumu sniegšanas vietās kredītiestādei nav pienākuma pastāvīgi sniegt finanšu pakalpojumus klātienē, bet ir pienākums pēc klienta – patērētāja – pieprasījuma nodrošināt finanšu pakalpojumus klātienē atbilstoši kredītiestādes izvēlētam risinājumam.
Ar kredītiestādes izvēlētu risinājumu saprotams, piemēram, mobilais klientu apkalpošanas punkts, kredītiestādes nolīgta ārpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas vieta, tikšanās ar kredītiestādes vai tās nolīgta ārpakalpojumu sniedzēja darbinieku iepriekš saskaņotā vietā un laikā vai klientam nepieciešamo dokumentu vai rīku (piemēram, maksājumu kartes vai kodu kalkulatora) piegāde ar pasta kurjeru vai pasta pašapkalpošanās iekārtā, tostarp, ja nepieciešams, kombinējot vairākus šādus risinājumus dažādiem klātienes pakalpojumu veidiem.
Likums nosaka pienākumu Latvijas Bankai reizi divos gados ziņot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par kredītiestāžu pienākumu izpildi klātienes pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniegt novērtējumu par tiesiskā regulējuma efektivitāti un turpmākas piemērošanas lietderīgumu. Pirmais šāds ziņojums varētu tikt iesniegts Saeimā 2028.gadā.
Latvijas Bankas novērtējumā par tiesiskā regulējuma efektivitāti un turpmākas piemērošanas lietderīgumu tiks ņemti vērā gan kvantitatīvi izmērāmi kritēriji, gan kvalitatīvi analizējami kritēriji, tai skaitā finanšu pakalpojumu klātienē pieprasījuma izmaiņas, tirgū piedāvātie alternatīvie finanšu pakalpojumu nodrošināšanas veidi, to pieejamība un izmantošanas tendences, vispārējais situācijas novērtējums attiecībā uz finanšu pakalpojumu pieejamību un visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un citi.
Latvijas Bankā skaidroja, ka klātienes pakalpojumu nodrošināšanas nepieciešamība konkrētās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros primāri vienmēr tiks vērtēta pēc Latvijas Bankas 2024.gada 25.novembra noteikumos “Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi” minētajiem nosacījumiem, ņemot vērā jaunākos pieejamos datus par iedzīvotāju skaitu un kredītiestādes aktīvo klientu īpatsvaru attiecīgajā pašvaldībā.
Vienlaikus Latvijas Bankā piebilda, ka likums paredz tiesības kredītiestādei lūgt Latvijas Banku piešķirt atbrīvojumu no klātienes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanas. Latvijas Banka ir tiesīga pilnībā vai daļēji atbrīvot kredītiestādi no attiecīgo pienākumu izpildes, ja, pēc Latvijas Bankas ieskata, tas būtiski neietekmē finanšu pakalpojumu pieejamību kopumā, tai skaitā ņemot vērā kredītiestādes klientu – patērētāju – ar pietiekamām elektroniskās identifikācijas un distances saziņas līdzekļu lietošanas prasmēm īpatsvaru, būtiski nemazina atsevišķu iedzīvotāju grupu finansiālo iekļautību un ekonomisko aktivitāti pašvaldību administratīvajās teritorijās vai valstī kopumā. Lemjot par kredītiestādes atbrīvošanu no pienākumu izpildes, Latvijas Banka ir tiesīga, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, noteikt kredītiestādei attiecīgo pienākumu izpildi aizvietojošos pienākumus.
Izvērtējot kredītiestādes iesniegtos atbrīvojumu lūgumus, var tikt ņemti vērā arī dati par klātienes pakalpojumu faktisko pieprasījumu (piemēram, klātienes pakalpojumu sniegšanas biežums kopš pastāvīgās vai alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas nodrošināšanas sākšanas). Līdz ar to liela nozīme būs arī pašu iedzīvotāju aktivitātei kredītiestāžu nodrošināto klātienes pakalpojumu izmantošanā.
Kā ziņots, Latvijas Banka pērn izstrādāja un apstiprināja “Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus”, kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos.
Latvijas Bankas noteikumi paredz, ka klātienes pakalpojumi pastāvīgi jānodrošina valstspilsētās un lielāko novadu (ar vismaz 25 000 iedzīvotāju) centros, ja konkrētajai bankai ir vismaz 20% klientu no valstspilsētas vai novada iedzīvotāju skaita, un tuvāko 40 kilometru attālumā vēl nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.
Pārējo novadu centros bankām jānodrošina klātbūtne, bet ne pilnībā pastāvīga klientu apkalpošanas vieta, kurā klienti jāapkalpo pēc viņu pieprasījuma.
Latvijas Banka uzskata, ka kredītiestāžu klātbūtne reģionos nodrošināma elastīgi un racionāli, tāpēc kredītiestādēm ir iespēja prasīt piemērot izņēmumus, ja, piemēram, tās pierāda, ka lielākā daļa klientu konkrētajā novadā ir digitāli aktīva.
Plānots arī regulāri pārskatīt noteikumus un to praktisko piemērošanu, nepieciešamības gadījumā precizējot kritērijus un nosacījumus. Bankām būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami piemērotāko pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu, tāpēc prognozējams, ka būtiska praktiskā nozīme varētu būt arī to spējai veidot sekmīgu sadarbību ar pašvaldībām, atzīmē Latvijas Bankā.
