Skats no izstādes. Priekšplānā Borisa Lurjē (1924–2008) darbs “Mīlas sērija: sasaistītais uz sarkana fona”. Ap 1963. Audekls. Fotoemulsija, akrils. Borisa Lurjē Mākslas fonda kolekcija, Ņujorka.
Skats no izstādes. Priekšplānā Borisa Lurjē (1924–2008) darbs “Mīlas sērija: sasaistītais uz sarkana fona”. Ap 1963. Audekls. Fotoemulsija, akrils. Borisa Lurjē Mākslas fonda kolekcija, Ņujorka.
Foto: Timurs Subhankulovs

Pretstrāva 20. gs. otrās puses mākslas norisēm 0

Mākslas muzejā “Rīgas birža” šobrīd apskatāma “NO!art” jeb antimākslas strāvojuma pārstāvju un tā centrālā personāža, kādreiz Rīgas ebreja Borisa Lurjē (1924–2008) darbu izstāde. Ignorējot riebumu, kas var būt pirmā reakcija, vērojot Lurjē darbus ar pornogrāfiskiem attēliem vai holokausta līķu kalniem, viņa mākslas prakse sniedz unikālu pieredzi un atklāj laikmetu, kurā pasaule piedzīvoja dramatiskas pārmaiņas no kara līdz aukstajam karam un kapitālisma pārņemtai sabiedrībai.

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 132
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Otrā pasaules kara notikumi un globālā sabiedrība pēc 1945. gada ar vēlmi pārvarēt traumas un aizmirst šausmas iezīmē būtisku fonu nesakarībām, par ko savā mākslā runāja Boriss Lurjē un viņa līdzbiedri “NO!art” kustībā.

Pēckara pirmajās divās dekādēs ekonomika un līdz ar to sociālās, politiskās un kultūras norises straujiem tempiem uzņēma apgriezienus, veidojoties tai patēriņa sabiedrībai, ko tik labi pazīstam šodien.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rietumu pasaule plaukstoša kapitālisma eiforijā centās atgūties no kara vardarbības, slepkavībām un briesmām, kas pavisam nesen bijušas tās vistiešākā realitāte, ieslīgstot galējībās un banalizējot vardarbību.

Kā pretreakcija šādam sabiedrības uzņemtajam kursam un īpaši mākslai, ko tā pārstāv, 1959. gadā Ņujorkā izveidojās “NO!art” kustība, kas aktīvi centās atgādināt par neseno cilvēces pieredzi, aktualizējot tābrīža kontekstā seksismu, diskrimināciju, imperiālismu, antisemītismu, kā arī mākslas tirgus mehānismus, sākot ar lielajām institūcijām līdz komerciālām galerijām, kas deva priekšroku mākslai, kas reprezentē patērētājsabiedrību un tās vēlmes.

60. gadu Ņujorkas mākslas scēna un tās elites pārstāvētā estētika ir “NO!art” “ienaidnieks”, uzsverot, ka mākslai ir jābūt sociāli un politiski aktīvai, noraidot tādus postulātus kā tobrīd ietekmīgā mākslas kritiķa Klementa Grīnberga apgalvojums, ka politiska māksla nav nepieciešama. Noartistu centieni pēckara pirmajās dekādēs Ņujorkas mākslas telpā ir izaicinoši un novatoriski, piesakot atšķirīgas mākslas formas, kas attālinātos no iepriekšējiem modernisma centieniem un popārta saukļiem, cenšoties definēt mākslu, kas runātu par laikmeta duālo dabu.

Pagrieziena punkts – Rīga

Šobrīd apskatāmā noartistu izstāde piedāvā krāšņu šo aktivitāšu spektru, spoži ir mākslinieku vārdi, kas pārstāvēti ekspozīcijā – to vidū Volfs Fostels, Sems Gudmens, Jajo Kusama un citi. Šī noteikti ir unikāla iespēja plašākā vērienā Rīgā iepazīties ar kustību kā svarīgu pretstrāvu 20. gs. otrās puses mākslas norišu kontekstā.

Gan jāatzīmē, ka pirmā sava veida iepazīšanās klātienē ar Borisa Lurjē mākslu un tās konceptiem bija 2017. gada izskaņā izstādē “Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” (kuratori Diāna Fransena, Kaspars Vanags, Zane Zanjančkauska), kad arī plašāk izskanēja Lurjē dzīvesstāsts un traģiski būtiskā viņa biogrāfijas ass, kas saistīta ar Rīgu.

Tomēr, diskutējot par ekspozīciju, kas šobrīd aplūkojama muzejā, svarīgi piezīmēt, ka izstādes eksponāti nāk no Borisa Lurjē mākslas fonda kolekcijas, kas kopš mākslinieka nāves uztur viņa darbu krājumu, apkopojot kolekcijā arī “NO!art” virziena māksliniekus. Fonds ar vērienu veido izstādes visā pasaulē, popularizējot Lurjē mantojumu, kā arī viņa pārstāvētās kustības māksliniekus, un tā izstāžu dzīve ir patiesi aktīva.

Šis apstāklis arī iezīmē vienu no Rīgas izstādes pamatproblēmām, proti, vairums kolekcijas darbu šobrīd atrodas citās fonda izstādēs, attiecīgi darbu atlase izstādei “Rīgas biržā” tika veikta no tā, kas pieejams.

Iespējams, to būtu lieki uzsvērt, tomēr, ja ņemam vērā unikālo iespēju izstāstīt Borisa Lurjē un viņa domubiedru stāstu Rīgā, kas mākslinieka biogrāfijā ir ne tikai īpašs fakts, bet patiesībā pagrieziena punkts, kā arī aktualizē daudzus 20. gs. vidus lokālās vēstures slāņus, tad izstādi varētu uztvert arī par izniekotu iespēju, lai cik skarbi tas arī izklausītos.

Plašāku un daudznozīmīgāku interpretāciju trūkums

It kā pārvarot šo šķērsli, izstādes kuratore Ivonna Veiherte par pamatvielu tās kopējā naratīvā izvēlējusies “NO!art” rašanās vēsturi un tos kontekstus, kas stimulē kustības pārstāvēto mākslu un aso kritiku sabiedrībai un mākslas pasaulei, uzsverot Borisa Lurjē holokausta pieredzi, kas noteikusi viņa mākslas principus.

Šādā griezumā izstāde iet visnotaļ drošu ceļu, korekti pārstāstot vēstures epizodes, kas saistās ar kustības veidošanos, un sniedzot ziņas par māksliniekiem, kas tās ietvaros darbojās.

Informācija, ar ko tiek operēts, ir pārbaudīti un mākslas annālēs ierakstīti fakti, izstādes gadījumā nemeklējot plašākas un daudznozīmīgākas interpretācijas, kas, iespējams, būtu ļāvis izvairīties no tādiem apgalvojumiem kā “mākslinieks kā brīdinātājs ir tikai aizkustinošs Dons Kihots” (no kuratora teksta izstādes ekspozīcijā).

Tomēr kā “sānsolis” izstādi papildina Boses zālē veidota ekspozīcija ar noartistu laikabiedriem tobrīdējā Padomju Savienībā – nonkonformistiem Visvaldi Ziediņu, Vincu Kisarausku un Andresu Toltu. Ekspozīcijas daļa iezīmē paralēlo vēsturi tām aktualitātēm, kas noritēja aiz dzelzs priekškara.

Tomēr centieni iezīmēt norises vienotā mākslas un sociālo norišu kartē plašāk netiek izvērsti. Laikmets, kuru izsaka Lurjē biogrāfija un “NO!art” centieni, ir ārkārtīgi samezglots, tādēļ, pārcilājot šīs vēstures epizodes un ne tikai, atkārtojot līdz šim jau pieņemtos tās naratīvus, būtu iespēja veidot jaunus skatījumus, kas ir aktuāli lokālās vēstures un pasaules kontekstā.

Žēl, ka kuratore pie šī punkta arī apstājusies, un rodas sajūta, ka apzināti distancējusies, piemēram, no tām Latvijas vēstures lappusēm, kurās holokausts ir viens no brutālākajiem noziegumiem pret cilvēku, kura tiešs liecinieks šeit, Rīgā, bija Boriss Lurjē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 132
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gaidīs līdz morgos būs pārslodze?”, “Drīz nebūs neviena seniora!”, “Divreiz trakāk kā Itālijā!” – soctīklotāji par kovida upuru rekordu 81
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 99
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords 142
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija pārbaudīs izskanējušo informāciju par Cimdaram, iespējams, viltoto Covid-19 sertifikātu 13
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pēcpusdienā gaiss iesils līdz +15 grādiem. Laika prognoze piektdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 61
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 dēļ nedēļas laikā karantīna izsludināta četros cietumos
17:08
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Izsargāšanās no vīrusa var kļūt vēl dārgāka. Vai būs jālieto respiratori mutes aizsegu vietā?
17:08
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Kauņas slaktiņš” – cilvēku upuru skaita ziņā traģiskākais notikums visā holokausta vēsturē Lietuvā 6
16:32
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 49
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
EP Juridiskā komiteja iesaka atcelt eiroparlamentārieša Ušakova parlamentāro imunitāti 10
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 127
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja par amatpersonu algu pieaugumu: Tas ir politiķu nihilisms pret sabiedrību! 24
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 132
10 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dabas stihija Sicīlijas pilsētas ielas pārvērš mežonīgās upēs 3
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 99
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 5
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Līdzdzīvotāji, kas runā dejas valodā.” Intervija ar kustību māksliniekiem Elīnu un Rūdolfu Geidiņiem
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš jutās bezpalīdzīgs….”: princis Harijs esot bijis panikā, uzzinot, ka vecmāmiņa Elizabete II atrodas slimnīcā 14
4 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Neizmet miziņas! Vienkāršs veids, kā no mandarīnu mizām izgatavot dabīgu aromātu
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 65
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
21 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 339
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 71
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 145
1 diena