Peļņa aizies zviedriem, bet Latvijai paliks sacūkota zeme? Kādi ir vēja enerģijas pretinieku argumenti, un vai tie iztur kritiku? 96
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izpētes sēriju “Pretvējš” 14. oktobrī aizsākām ar rakstu “Vējam jāiepūš nauda apkārtējo kabatās” par vēja enerģijas nozares vēsturi Latvijā, kā arī notikumiem, kuru dēļ lielā mērā šobrīd pret daudzsološo nozari nostājusies daļa sabiedrības, daļa pašvaldību un ierēdņu. Šodien par to – kāpēc? Sērijas noslēdzošajā daļā ielūkosimies ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātāju darbā un meklēsim risinājumus likumdošanas sakārtošanai, kas šobrīd bremzē nozares attīstību.
Nepatika pret vēja turbīnām lielākoties balstīta nepierādāmos pieņēmumos un nepatikā pret izmaiņām ainavā.
Pirms gandrīz gada pētījumu centrs “SKDS” aptaujāja 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem un secināja, ka 79% iedzīvotāju atbalsta jaunu vēja elektrostaciju (VES) būvniecību Latvijā. Bet aisbergam ir arī otra puse – savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret vēja parku būvniecību Zemgalē, konkrētāk – Tukuma un Dobeles novadā.
Pretspēku dod arī virkne Dobeles novadā strādājošo uzņēmumu. Pārtikas ražotājs “Dobeles dzirnavnieks”, metālu konstrukciju izgatavotājs “East Metal”, sveču ražotājs “Baltic Candles”, lauksaimniecības uzņēmums “Ziedi JP” u. c.
Pret kampaņu izvērš arī dažādas sociālo tīklu grupas, bet pats svarīgākais – pret ir arī pašvaldības, kuras ir gatavas pat tiesāties. Kādi ir vēja enerģijas pretinieku argumenti, un vai tie iztur kritiku?
Personīgās un pašvaldības intereses ir jānošķir
Sociālajā tīklā “Facebook” atrodamas divas interešu grupas, pēc kuru nosaukumiem noprotama to nostāja. “Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” ir izveidota, lai pretotos plāniem būvēt vēja parku Dobeles novadā. Tai ir mazliet vairāk kā tūkstoš sekotāju. 600 sekotāju ir grupai “Pret vēja turbīnām Z-Kurzemē”.
Abas grupas ir diezgan aktīvas, pēdējo mēnešu laikā veikti vairāki gari ieraksti, kuros izteikti dažādi pieņēmumi un asi apgalvojumi.
Uzrunāju abas grupas, un abas piekrīt izteikt savu viedokli par plānotajiem vēja parkiem, taču beigās sazināties izdodas tikai ar “Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” runas personu Daci Škorņiku. Pārsteidz, ka viņa ir arī Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja, tātad pašvaldības amatpersona. Nevienam nav liegta iespēja iesaistīties dažādās interešu grupās, bet cik ētiski tādā ir darboties pašvaldības amatpersonai?
Uzrunātais korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs “Latvijas Avīzei” norāda, ka nepārzina visus šī fakta aspektus, bet, viņaprāt, ir jānošķir ikviena pašvaldības darbinieka personīgās intereses un pašvaldības intereses, kas var būt atšķirīgas.
“Piemēram, ja pašvaldības darbinieks aktīvi ieņem noraidošu pozīciju pret kādu uzņēmējdarbības ieceri, tas, visticamāk, ir pretrunā ar pašvaldības mērķi veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību un ekonomisko aktivitāti. Tāpēc pašvaldības domes uzdevums ir sabalansēt dažādās, arī pretrunīgās, iesaistīto pušu intereses, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Turklāt, manuprāt, pašvaldības darbiniekiem, pildot pienākumus, jāievēro objektivitātes un neitralitātes princips, kā arī jāatturas no darbības, kuras dēļ darbinieka vai pašvaldības kopumā godprātība, objektivitāte vai neitralitāte var tikt apšaubīta.”
Šobrīd gan šķiet, ka Dobeles pašvaldība ieņēmusi skaidri noraidošu pozīciju vēja enerģijai novadā.
Pagājušajā ceturtdienā Dobeles novada dome kārtējā sēdē nobalsoja pret vēja parka būvniecību novadā, bet SIA “Eolus” vēl lems, vai lēmumu pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā. Domājam gan, ka tas notiks – līdzīgi kā Tukuma novada domes negatīvā lēmuma gadījumā.
Vairākums pētījumu nekonstatē turbīnu negatīvo ietekmi
Vēja parku pretinieku argumenti ir dažādi – sākot no rūpēm par dzīvniekiem un cilvēkiem un beidzot ar apgalvojumiem, ka saražotā elektroenerģija elektrības cenas nesamazinās un saražotais aizplūdīs uz Zviedriju.
“Vēja turbīnas Zemgalē bojās ainavu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras, piemēram, Dobeles pagastā ir nacionālas nozīmes. Zinu, ka to zemju īpašnieki, kuru zemes turbīnas skars, ir norūpējušies par to, kā viņus ietekmēs turbīnu mirgošanās, vibrācijas u. c. jautājumi,” norāda Škorņika.
Viņa norāda, ka Vācijā turbīnas atrodoties purvainās vietās, kur neviens ar lauksaimniecību nenodarbojas. Viesojoties Grobiņas novadā, nemanīju, ka turbīnu pakājē pamatu dēļ neaugtu kāda kultūra, arī ap 250 metru augstām turbīnām joprojām varēs izmantot apkārt esošās lauksaimniecības zemes. “Eolus” plānoto turbīnu pamati aizņemot 0,3–0,4 hektārus zemes. Turbīnām būs jāatrodas vismaz 1,2 kilometru attālumā no tuvākās apdzīvotās vietas.
Runājot par ietekmi uz veselību, viņasprāt, nevarot būt nekādu jautājumu par turbīnu negatīvo ietekmi uz veselību, jo to esot izpētījusi Portugāles zinātniece. Viņas vārdu Škorņika neatceras, taču atrodu infraskaņas un zemfrekvenču speciālistes Marianas Alvešas-Pereiras pirms četriem gadiem seminārā prezentēto.
Viņa apgalvo, ka, ilgstoši atrodoties vēja turbīnu tuvumā, tur dzīvojošie sasirguši ar virkni kaišu, piemēram, perikardītu, kas noved pie sirdstriekas. Tāpat ietekmēta žurku, zirgu, aitu, cūku u. c. dzīvnieku dzīves kvalitāte.
Citos materiālos tik skaļu paziņojumu nav, kaut gan jāuzsver, ka plaši pētījumi tieši par 250 metru augstām turbīnām nav bijuši. Tomēr to ietekmi vienmēr pēta ietekmes uz vidi novērtējumā.
Piemēram, Kanādas Ontario provinces veselības ministrs savulaik īpašā ziņojumā, ko izstrādāja kopā ar dažādiem ekspertiem un atbilstošām iestādēm, secināja – kaut arī dažiem cilvēkiem, kuri dzīvo vēja turbīnu tuvumā, var parādīties reiboņi, galvassāpes un miega traucējumi, neviens zinātniskais materiāls nepierāda tiešu saistību starp minēto ietekmi uz veselību un vēja turbīnām.
Ziņojumā teikts, ka turbīnu radītais troksnis nav pietiekams, lai izraisītu dzirdes traucējumus un citas veselības problēmas, kaut gan daži vēja turbīnas varētu uzskatīt par kaitinošām. Interesanti, ka šajā ziņojumā plaši ņemti vērā tieši Alvešas-Pereiras pētījumi.
Līdzīgi secināts vēl vairākos desmitos pētījumu, piemēram, “Journal of Occupational and Environmental Medicine” veiktajā pētījumā “Wind Turbines and Health: A Critical Review of the Scientific Literature”, britu ekspertu grupas par troksni un veselību veiktajā pētījumā “Environment Noise and Health in UK”, Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) pētījumā “Wind Turbines and Health: A Critical Review of the Scientific Literature” u. c.
Daļā pētījumu uzsvērts, ka bieži vien turbīnu vizuālais izskats ietekmē cilvēku kopējo iespaidu par turbīnām, tostarp ideju, ka cilvēkus negatīvi ietekmē turbīnu radītā infraskaņa, ēnošanās u. c. apstākļi. Taču nepatika pret turbīnu izskatu un novietojumu nevar kalpot par pamatu, lai turbīnas noraidītu.
Arī viesojoties Grobiņas pagastā, dažus simtus metru no turbīnām dzīvojošie norādīja, ka ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību 20 gadus pēc to parādīšanās neesot novērota. Daudz būtiskāka problēma esot, piemēram, lauku apstrāde ar ķimikālijām.
MIT pētījumā arī secināts, ka VES izstarotā infraskaņa ir zem cilvēka uztveres sliekšņa un cilvēkus neietekmē, ja turbīnas tiek uzstādītas noteikumos paredzētajā attālumā no apdzīvotām vietām.
Tāpat nav pierādīta nekāda VES saistība ar slimību izraisīšanu vai citiem radītiem kaitējumiem, ko man norāda arī jaunais Latvijas Vēja asociācijas priekšsēdētājs Toms Nāburgs.
Sabiedrības viedoklis – tikai viens no faktoriem
Atduramies pret galveno iemeslu pretestībai pret turbīnām – to ietekmei uz ainavu, taču tas ir arī subjektīvākais faktors, jo, daudzuprāt, vēja turbīnas var kalpot arī kā ainavu papildinošs elements. Ainavu bojāšanu kā galveno iemeslu saklausīju arī sarunā ar “Baltic Candles” vadītāju, dāni Jensu Torupu Togersenu. Ja turbīnas tiks būvētas plānotajā izvietojumā, tās atradīšoties diezgan tuvu uzņēmēja kempingam, kas viņu neapmierinot.
“Daba te ir lieliska, es gribu skatīties uz saulrietu, nevis vēja turbīnām. Divreiz gadā te lido pāri arī milzīgs apjoms gājputnu – ja viņiem nākotnē būs jālavierē cauri milzīgam vēja parkam, te būs kā gaļas mašīnā. Jo vairāk es zinu, jo stulbāks man šķiet šis projekts un vispār vēja turbīnas,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” norāda uzņēmējs, kurš esot arī ornitologs un kopumā dabas draugs.
Pētījumi gan liecina, ka VES ietekme uz putnu populāciju ir salīdzinoši niecīga – daudz biežāk putni cieš no sadursmēm ar automobiļiem, stiklotām ēku fasādēm vai nokļūst kaķu nagos.
Turklāt tehnoloģijas ļauj ieviest dažādas sistēmas putnu atbaidīšanai. Un tāpēc arī domāts ietekmes uz vidi novērtējums, kas pēta putnu migrēšanas ceļus.
“Mēs visi zinām, ka vēja trakums radies saistībā ar klimata pārmaiņām. Dānijā ir teiciens, ka nevajag prasīt, lai zilonis tev palīdz stikla veikalā. Tas palīdzēs, bet reizē sabojās daudz vairāk. Ar vēju ir tāpat – gribam panikā darīt ko labu pasaulei, bet rezultātā sabojāsim daudz vairāk. Daudzi, ar kuriem esmu runājis, nezina daudzas pamatlietas, viņi vadās pēc emocijām un izjūtām, nevis faktiem,” pārliecināts Togersens.
Dāņu uzņēmējs nesaprot, kāpēc “Eolus” neņemot vērā novada iedzīvotāju un uzņēmēju domas, un turpina parka attīstības plānus. “Ja man kaimiņš pārmet pārāk skaļas mūzikas spēlēšanu vakaros, man tas jārespektē,” savu pozīciju skaidro Togersens.
Kad viesojos Grobiņas pagastā, lai runātu ar cilvēkiem, kas dzīvo pie vēja parkiem, viens no zemju īpašniekiem Aigars Štāls man sacīja, ka sabiedrības viedoklis ir tikai viens no kritērijiem, kas jāņem vērā, vērtējot dažādus projektus un ieceres. Viņš to sacīja kā Liepājas pašvaldības amatpersona.
“Piemēram, ja runa ir par koku ciršanu, ir jāņem vērā ekonomiskie apsvērumi, potenciālā iespēja attīstīt ceļu, cik rets ir koks utt. Ir vesels saraksts kritēriju, bet daudzi to nesaprot. Vācijā pat ar likumu aizliegta vēja projektu apturēšana, ja pēc teritorijas plānojuma notikusi apspriešanās ar sabiedrību,” savu pieredzi izklāstīja Štāls.
Kad sakārtos likumdošanu?
Pretiniekus neapmierina arī tas, ka vietējai sabiedrībai no vēja parkiem nebūs teju nekāda labuma – uzbūvētās turbīnas pārdošot, bet enerģija aizplūdīs uz Zviedriju. Tam tic, piemēram, “Ziedi JP” īpašnieks Juris Pilveris. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš uzsver, ka Latvijā saražoto vēja enerģiju vajag zviedriem un Latvijai nekāda ekonomiskā labuma no tiem nebūs.
“Peļņa aizies viņiem, bet Latvijai paliks sacūkota zeme,” stāsta lauksaimnieks.
Līdzīgi saka arī Škorņika. “”Eolus” jau tikai būvēs, īpašnieki būs citi. Uzbūvēs un pārdos. Kādas ir garantijas, ka īpašnieks ievēros visus noteikumus?” jautā Škorņika. Viņa sagaida izmaiņas likumdošanā, kas visus jautājumus noregulētu.
Viņa apgalvo, ka ”Eolus” pirms vairākiem gadiem līgumus par zemju īri noslēdzis “pa kluso” un tikai tad nācis runāt ar pašvaldību. Tagad daudzi zemju īpašnieki sūdzoties, ka no līguma gribot atteikties, bet viņus biedējot ar tiesvedībām.
“Mēs nevaram atbalstīt šādu projektu,” saka Škorņika, norādot, ka Vācijā šie jautājumi esot sakārtoti un vietējai sabiedrībai pienākoties dažādi bonusi, dotācijas. “Eolus” neko tādu nepiedāvājot. “Ja tiesa atzīs par nelikumīgu Tukuma novada domes lēmumu aizliegt turbīnu būvniecību, tas būs precedents, kas dos zaļo gaismu turbīnu būvniecībai visā Latvijas teritorijā.”
“Eolus” pārstāvis Latvijā Gatis Galviņš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka nekad nav slēpis, ka uzbūvētās turbīnas ir plānots pārdot – tāda esot uzņēmuma politika.
“Līdzīgi kā, teiksim, “Merks”, attīstīja “Skanstes virsotnes” un vēlāk pārdeva. Pircēji var būt dažādi, arī pensiju fondi. Vēsturiski citās valstīs galvenie pircēji ir ieguldījumu fondi,” skaidro Galviņš. Kaut gan oponenti domā, ka “Eolus” esošo likumdošanu izmanto savā labā, Galviņš sacīja, ka nevar sagaidīt, kad likumdošana beidzot tiks sakārtota. Ja tā būtu sakārtota, viņaprāt, turbīnas jau vairākus gadus slietos Zemgalē un citviet Latvijā.
Attiecībā uz dažādiem labumiem, ko varētu gūt vietējā sabiedrība, Galviņš sacīja, ka “Eolus” politika visās darbības valstīs ir dalīties peļņā ar vietējiem, taču daudzi no pretiniekiem, kā arī pašvaldības, ar viņu nevēloties tikties un par to diskutēt.
Arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš gaida, kad beidzot Latvijā tiks noformulētas prasības par to, kā notiek vēja enerģijas izbūve. Bet arī bez tā jārod veidi, kā attīstībai notikt.
“Vienu reizi biju liecinieks protestiem informatīvajā sanāksmē – brīdī, kad Džūkstē notika lekcija par pieredzi Vācijā, publika tur bija ļoti agresīva un lekciju traucēja.
Ja viņi ieklausītos šajā pieredzē, tad dzirdētu, ka vietās, kur būvē turbīnas, notiek labumu pārdale.
Tiek dibinātas arī enerģijas kopienas, un šajos projektos iesaistās vietējie iedzīvotāji, cenšoties vietējai sabiedrībai gūt maksimālu labumu. Latvijā nekā tāda nav, bet tam ir jārada labvēlīgi apstākļi. Vācijas likumdošana tam ir labvēlīga,” stāsta Ozoliņš. Viņš gan piebilst, ka arī citur Eiropā vēja parkiem ir pretestība, taču tur vienmēr ar vietējiem izdodas vienoties.
Kopumā Ozoliņš uzskata, ka protestos lielākoties piedalās cilvēki, kuri atrodas citā Latvijas pusē un kuri principā cīnās pret jebko – pret maskām, pret sauli, pret vēju, pret vakcīnām utt. Viņaprāt, tā ir visas ES problēma un tieši mazas cilvēku grupas dēļ tiek novilcināti lieli projekti visā blokā.
“Tām prasībām ir kaut kur jābeidzas, tās nevar būt bezgalīgas,” uzskata bijušais enerģētikas ministrs.
Vēja enerģija samazina elektrības cenu biržā
Pārsteidza Togersena apgalvotais, ka Latvijai nevajag vēja jaudas, jo mums jau pietiekot elektrības, ko saražojam zaļā veidā, t. i., no HES. Vēlāk gan aizrādu, ka lielu daļu elektroenerģijas joprojām nākas importēt, turklāt nepavisam ne to zaļāko. Togersens gan uzstāj, ka jebkurā gadījumā elektrības trūkums nav jākompensē ar vēja palīdzību. Viņš aicina būvēt atomelektrostacijas, kuras šobrīd attīstot visā Eiropā. Realitāte gan ir tāda, ka lielākajā daļā Eiropas no tām cenšas tikt vaļā.
Togersens kā piemērus minēja Somiju un Poliju – valstis, kurās tiešām būvē un plāno būvēt vēl AES, lai aizstātu ogļu stacijas, taču abās valstīs konstanti aug arī no jauna uzstādīto vēja jaudu skaits. Šobrīd Somijā uzstādītas vairāk nekā 2500 MW vēja jaudas, kas ir par pusotru tūkstoti vairāk nekā pirms pieciem gadiem un nosedz 6% no visa Somijas elektrības patēriņa. Savukārt Polijā šobrīd uzstādītā vēja jauda pārsniedz 7000 MW, kas ir vairāk nekā 10% no visa patēriņa.
Vēja enerģija ir daudzas reizes lētāks risinājums nekā AES pat par nelielu konteinera izmēra stacijām. Tieši lētumam Togersens nepiekrīt, uzsverot, ka tas ir dārgs resurss, kas strādā vien noteiktu laiku. Vēja ietekmi uz elektrības cenām gan viegli redzēt “Augstsprieguma tīkla” ziņojumos – kad vējš pūš, biržas cenas kļūst zemākas.
Piemēram, septembrī elektroenerģijas cena zem vidējās mēneša cenas noslīdēja stundās, kad Baltijā palielinājās vēja elektrostaciju izstrāde: vidēji stundā pie ražošanas apjoma virs 200 MWh/h elektroenerģijas cena bija 122,49 eiro/MWh, bet pie vēja elektroenerģijas izstrādes virs 600 MWh/h vidējā stundas elektroenerģijas cena samazinājās līdz 85,72 eiro/MWh.
Baida ar strādājošo aizbēgšanu no Dobeles
Viens no dīvainākajiem pretinieku argumentiem šķiet vietējo uzņēmēju bailes vai pat draudi par to, ka Dobeli pametīs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumos vairs nebūs darbaspēka.
Par to iepriekš norādījuši vairāki Dobelē esošie uzņēmumu īpašnieki, īpaši Pilveris, kuram pieder otra lielākā liellopu ferma Latvijā. Viņaprāt, zem turbīnām nekāda lopu ganīšanās nevarot būt iespējama un darbu zaudēs 100 cilvēku.
“Pirmkārt, mūsu lopus ietekmēs ultraskaņa. Otrkārt, nevarēs pastrādāt tie, kam ir problēmas ar sirdi un asinsvadiem. Treškārt, būs sabojātas mūsu labākās Zemgales zemes, no kuras varam iegūt pārtiku un kas mums ļauj samaksāt nodokļus,” atbild Juris Pilveris, kurš piemin arī “LTV7” vairākkārt demonstrēto dokumentālo filmu “Varenais vējš”, kurā atspoguļoti dažādi strīdīgi pieņēmumi un stereotipi par vēja enerģiju.
Īpaši asi pret filmu savulaik vērsās Kanādas vēja asociācija, atspēkojot tur minētos mītus. Filmā uzsvērts, ka vēja turbīnas izraisa saslimšanu ar vēzi, galvassāpes, bezmiegu, kā arī cilvēku un mājlopu orgānu asiņošanu un apdegumus.
Pēc Pilvera domām, viena vēja turbīna kalpojot vien 15 gadus. Reālais kalpošanas laiks būtībā ir mūžīgs. Ainažos turbīnas strādā jau kopš uzstādīšanas deviņdesmito gadu vidū, bet Grobiņā tika uzstādītas jau lietotas turbīnas, kuras darbu turpina.
Gatis Galviņš norāda, ka Pilveris bijis viens no pirmajiem, pie kā devies, lai runātu par iespēju nomāt zemi, taču Galviņš izvēlējies kaimiņa zemi, par ko Pilveris bijis ļoti neapmierināts. Galviņš norāda, ka īre esot uzņēmuma izvēle, kaut gan zemes iegāde finansiāli būtu izdevīgāks lēmums.
Par dobelnieku pārcelšanos iepriekš izteicies arī “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, bet no sarunas ar “Latvijas Avīzi” Amsils izvairās – uz zvaniem un īsziņām neatbild, bet uzņēmuma pārstāve Zanda Lūse norādīja, ka Amsils ir aizņemts ar citiem darbiem.
Vai valsts mežos var uzstādīt vēja turbīnas?
Sanita Korčelli, VAS “Latvijas valsts meži” sabiedrisko attiecību vadītāja: “Viens no “Latvijas valsts mežu” (“LVM”) stratēģiskajiem mērķiem ir palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu no saimnieciskās darbības.
Ja vēja parks nodrošina lielākus ienākumus no viena hektāra nekā mežsaimniecība, tad vēja parka izvietošana uz valsts meža zemes būtu pamatota.
“LVM” ir atvērts priekšlikumiem vēja parku izveidei uz valsts meža zemes, taču, lai Zemkopības ministrija pieņemtu konkrētus lēmumus un uzdotu “LVM” veikt izsoļu procedūras, ir nepieciešams izpildīt vairākus Klimata un enerģētikas plānā noteiktos uzdevumus, kas ir FM, EM, VARAM atbildībā.
Lai nonāktu līdz vēja parka būvniecībai, ir jāveic ietekmes uz vidi vērtējums, ir jānoslēdz apbūves tiesības līgums, kā arī jāveic daudz dažādu administratīvu procedūru enerģētikas un projektēšanas jomās.
Klimata un enerģētikas plāns paredz nepieciešamību izstrādāt tādu regulējumu, lai vietējas sabiedrības kopienas var gūt labumu no to pašvaldībās plānotiem AER projektiem.
“LVM” sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir iesnieguši Ekonomikas ministrijai savu redzējumu par nepieciešamajiem grozījumiem atbilstošajos normatīvajos aktos. Jā, “LVM” esam saņēmuši vairākus priekšlikumus par iespējamu sadarbību, ko plānojam vērtēt pēc nepieciešamā regulējuma stāšanās spēkā.”
