Artūrs Bukonts
Artūrs Bukonts
Foto: Valdis Semjonovs

Profesijā – harvestera operators – paliek vien katrs sestais 1

Kā labo ziņu Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts min to, ka mežizstrādes sektorā algas ir kāpušas, taču sliktā ziņa ir tā, ka mainīgajos tirgus apstākļos uzņēmējiem samaksāt kredītu par jauno tehniku ir ļoti grūti.

Cik daudzi Latvijā ir nodarbināti meža zāģēšanā un izvešanā?

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Lasīt citas ziņas

Artūrs Bukonts: Šobrīd mežizstrādē ir nodarbināti gandrīz 2200 kokvedēju mašīnu vadītāji un harvesteru operatori. Viņu vidējā oficiālā alga pirms nodokļiem, pēc VID datiem, attiecīgi ir turpat 1300 un 1500 eiro mēnesī. Nepilnu četru gadu laikā oficiālais bruto atalgojums kokvedēja vadītājiem ir pieaudzis 1,64 reizes, bet harvesteru operatoriem – 1,72 reizes.

Taču atalgojuma kāpums nav balstīts darba ražības kāpinājumā, tātad izaugsme balstās uz pelēkās zonas samazinājumu šo profesiju atalgojumā. Un tas ir labi, ja vēlamies noturēt jau esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jo blakus pārējā attīstība ir liels kārdinājums izvēlēties citu, vieglāku profesiju gan esošajiem darbiniekiem, gan jauniešiem.

Mācības Ogres tehnikumā meža mašīnu (harvesteru) operatoru profesijā gadā ir gatavi izvēlēties vien nepilni 30 jaunieši visā Latvijā. Pieredze rāda, ka no 30 pirmkursniekiem tehnikumu absolvē kādi 10, bet profesijā paliek vien pieci jaunieši.

Mežizstrādes un kokmateriālu pārvadājumu uzņēmumu vadītāji jūt šīs tendences un saprot, ka ir jārīkojas jau tagad, lai noturētu darbaspēku un palielinātu tā efektivitāti, lai spētu tikt līdzi atalgojuma izaugsmei, piesaistītu nozarei nākotnes darbaspēku un pārkvalificētu tos, kuriem, mainoties tehnoloģijām, vairs nav darba.

Varbūt operatoriem jāstrādā pārāk garas stundas, arī naktī, kas nav viegli?

Palielinoties spiedienam no darbaspēka puses, darba režīmi tiek pārskatīti, taču īpaši atslābt neviens nevar atļauties – lielais mežiz­strādes traktors kopā ar pievedējtraktoru maksā aptuveni vienu miljonu eiro. Kokvedējiem tā problēma ir mazāka, jo, strādājot piecus gadus, mašīna nolietojas, bet ir arī sevi atpelnījusi un mašīnu parks regulāri tiek atjaunots.

Interesanti, ka statistika par nodarbinātajiem šajās profesijās liecina, ka nekad tik daudz darbinieku nav bijuši, skaidrojumu tam līdz galam man nav. Varbūt esam sākuši strādāt neefektīvāk, ja ir vajadzīgi vairāk darbinieku… Zināmā mērā to var skaidrot ar algu maksājumu legalizāciju, un tā ir laba ziņa – tātad darbiniekam ir visas sociālās garantijas.

Kā mežizstrādātāji pielāgojas lēnajam koksnes tirgum, kāds iestājies šobrīd?

Mums ļoti nepatīk lielas svārstības, bet 2017.–2019. gads ir milzīgu svārstību laiks, kurā cieš ilgtermiņa bizness, kas nav balstīts vienīgi savos līdzekļos.

Daudzus gadus mēs esam bēdājušies, ka mežizstrādes tehnikas parks noveco. 2016. gadā jaunas meža mašīnas Latvijā bija tikai 35. Jau 2018. gadā šis skaitlis izauga līdz 125 mašīnām, no kurām 50 ir jaunas, bet 45 vecumā no desmit līdz divdesmit gadiem. Un šogad šis skaitlis ir stipri līdzīgs. Uzņēmēji ir uzņēmušies saistības, un es nezinu, ar ko tas beigsies, ja viņi tās nebūs spējīgi pildīt. Savā ziņā tas ir pat traģiski, jo mēs ļoti gaidījām to brīdi, kad autoparks tiks atjaunots. Tā bija ļoti laba ziņa, kad Latvijā nāca iekšā jauna tehnika, nevis divdesmit gadus veci lūžņi.

Vai mūsu operatori nebrauc strādāt uz Vāciju, kur šobrīd vējgāžu un kukaiņu postījumu dēļ ir lieli mežizstrādes apjomi?

Interese par to ir bijusi, bet, savelkot kopā ciparus, secinājums ir tāds, ka tas neatmaksājas. Jo nav jau tā – aizbrauc un zāģē, kā esi pieradis. Ir jāpielāgojas vietējai sistēmai. Arī maksātspēja tur nebūt nav augsta. Tas, ka ir liels darba apjoms, nenozīmē, ka ir arī liela nauda, lai šo darbu apmaksātu. Tā kā Vācijā koksnes cenas ir ļoti kritušās, tad atsevišķus sortimentus viņi pārdod par pašizmaksu, bet atsevišķus pat zem tās. Ir dzirdēts, ka šur tur mežizstrāde apstājas tāpēc, ka nav ar ko samaksāt, jo tirgus nespēj nopirkt to apjomu, ko viņi ir izstrādājuši.

Vai iepirkumu konkursos uzņēmēji var saņemt punktus par to, ka maksā algas legāli?

Lai mazinātu negodīgo konkurenci un motivētu maksāt legāli un maksāt vairāk jaunajos piecgadīgajos līgumos ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, tiek indeksēts arī operatoru atalgojums. Ja atalgojums tiek celts, pusi no šīs summas pakalpojuma pircējs uzņēmējam kompensē. Šādi nosacījumi ir spēkā pirmo gadu. Kā tas nostrādās, to varēs pateikt pēc kāda brīža.

Pats galvenais, lai nesanāk tā – ja esi legāls un godīgs uzņēmējs, tad esi konkurēt nespējīgs cenu ziņā. Lai nebūtu vienādības zīme starp vārdiem “legāls” un “konkurēt nespējīgs”.

Vai mežizstrādes darbus iespējams vēl vairāk modernizēt?

Ir jaunumi kokvedēju lauciņā – Latvijā jau ir viena tāda mašīna, kas aprīkota ar 360 grādu kameru un attālinātas vadības manipulatoru. Tas nozīmē, ka autovadītājs var baļķu kravu sakraut un izkraut, nekāpjot ārā no mašīnas un neraušoties savā sēdeklī – tornītī. Uz šīs mašīnas tāda tornīša vairs nav, ir tikai hidromanipulatora roka. Uzliekot speciālas brilles, vadītājs redz visu, kas notiek ārā, un var sakrāmēt baļķu kravu, veicot kustības, kā spēlējot datorspēli.

Diemžēl daudziem, veicot šādas manipulācijas, reibst galva. Tā ir liela problēma, jo cerības, šādi uzlabojot darba apstākļus, ilgāk noturēt gados vecākos šoferus neattaisnojas.

Taču nākotnē, visticamāk, kravu iekraušana un izkraušana tā arī notiks. Šīs brilles atradīsies kaut kur birojā, kur cilvēki, kas šo lietu būs apguvuši, izkraus un iekraus baļķu kravas no attāluma. Kokvedēja vadītājam vien atliks piebraukt pie krautuves un padot ziņu, ka darbs var sākties.

Uzziņa

* 2018. gadā Latvijā saražoja 12,6 milj. m3 apaļkoksnes.

* 5,9 milj. m3 jeb 47% no tiem iegūti valsts mežos.

* 6,7 milj. m3 jeb 53% – pārējo īpašnieku mežos.

* 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu

* mežizstrādes kāpums bija 1,2 milj. m3.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Mazdārziņus vairs nevajag? Ģimenes palīgsaimniecībām izmanto tikai pusi no pašvaldību iznomājamās zemes
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā 18
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu 46
Sēklas un stādi kļūs dārgāki: kam gaidāms straujākais cenas kāpums? 14
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Vai, enerģijas ieguvei izmantojot saules baterijas, rēķini tiešām ir pa nullēm?
Lasīt citas ziņas
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 6
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
Latvijā konstatēti 8682 jauni Covid-19 gadījumi, miruši deviņi inficētie 9
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību?
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 34
Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus?
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Mārupes novadā uz Ventspils šosejas automašīna sabraukusi cilvēku
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Siera pīrāgs Čanapuri
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību?
15:57
Lietuvas valdība plāno apturēt Covid-19 “iespēju pases” darbību
15:38
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pietuvojies 800 robežai
15:32