“Vidējā alga Latvijā tuvojas 2000 eiro! Vai ir par ko sūdzēties?” Strautiņš norāda, cik atšķirīga situācija Rīgā un laukos
0
Par algām Latvijā runā vienmēr – īpaši tad, kad cenas veikalos aug ātrāk, nekā cilvēkiem gribētos redzēt ciparus savā bankas kontā. Sociālajos tīklos netrūkst stāstu par zemu atalgojumu, grūtībām atrast darbu un sajūtu, ka “normāli nopelnīt” Latvijā joprojām ir sarežģīti. Taču ko par to rāda dati? Ekonomists Pēteris Strautiņš komentē prognozes par minimālo algu un pastāsta vairāk, kuras nozares pārstāvji saņem visvairāk un kuri – vismazāk Latvijā.
Minimālā alga Latvijā šogad ir pieaugusi no 740 līdz 780 eiro, bet nākamgad, saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku, tā varētu sasniegt 820 eiro. Vienlaikus šobrīd notiek diskusijas par iespēju minimālo algu palielināt straujāk, nekā sākotnēji paredzēts.
Algu pieaugums Latvijā kopumā turpinās, lai gan temps kļūst lēnāks. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga valstī bija 1831 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas – 1364 eiro. Tiek prognozēts, ka šogad vidējā bruto alga varētu sasniegt aptuveni 1920 eiro, jo gada sākumā atalgojums parasti ir nedaudz zemāks nekā vēlākajos mēnešos.
Vidējā alga šogad varētu būt par aptuveni 6% lielāka nekā pērn. Salīdzinājumam – 2023. gadā algu kāpums sasniedza 11,9%, bet pēc tam tas ik gadu samazinājies aptuveni par diviem procentpunktiem. Tas nozīmē, ka algu pieaugums joprojām ir, taču tas vairs nav tik straujš kā iepriekšējos gados.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijas mājsaimniecību labklājība ilgākā laika posmā ir augusi ievērojami. Kopš 2010. gada vidējās algas naudas izteiksmē ir trīskāršojušās, bet reālā izteiksmē pieaugušas par vairāk nekā 80%. Tomēr situācija dažādiem cilvēkiem un dažādos reģionos būtiski atšķiras.
Algu dinamiku, iespējams, sāk ietekmēt arī mākslīgā intelekta attīstība. Profesionālajos pakalpojumos, kas pieder pie augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozarēm, algu pieaugums šā gada otrajā ceturksnī bijis tikai 2%, kas tiek vērtēts kā neparasti zems rādītājs.
Lai gan sociālajos tīklos bieži dominē negatīvi stāsti par zemu atalgojumu un grūtībām atrast darbu, statistikas dati rāda niansētāku ainu. Šā gada sākumā bezdarba līmenis Latvijā samazinājās.
Pirmajā ceturksnī reģistrētais bezdarbs vidēji bija 5,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Savukārt pēc aptauju datiem darba meklētāju īpatsvars bija 7,1% jeb par 0,3 procentpunktiem mazāks nekā gadu iepriekš.
Tomēr darba tirgus situācija Latvijā nav vienmērīga. Ļoti liela nozīme ir tam, kur cilvēks dzīvo. Atsevišķos pagastos bezdarba līmenis var būt tikai ap 1%, kamēr citviet tas sasniedz pat 40%. Arī darbavietu pieejamība būtiski atšķiras. Rīgā aizņemto darbavietu un pašnodarbināto skaits pret iedzīvotāju skaitu ir aptuveni 70 pret 100, Rīgas reģionā – ap 60 pret 100, Latvijā vidēji – ap 50 pret 100, bet reģionos ārpus Rīgas tas ir vien 30–40 pret 100.
Visā pasaulē darbu grūtāk atrast jauniešiem ar nelielu pieredzi un senioriem, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Par labākajiem darba gadiem parasti tiek uzskatīts vecums no 25 līdz 54 gadiem. Vienlaikus Latvijā darba tirgus joprojām salīdzinoši labvēlīgs ir jaunākiem cilvēkiem, un augstāko ienākumu līmeni dzīves laikā daudzi sasniedz samērā agri.
Visaugstākās algas Latvijā šobrīd ir aviācijā, kur vidējā bruto alga sasniedz 3682 eiro. Tai seko apdrošināšana ar 3484 eiro, citi finanšu pakalpojumi, galvenokārt banku sektors, ar 3476 eiro, programmēšana ar 3397 eiro, ūdens transports ar 3375 eiro un sakaru pakalpojumi ar 3240 eiro.
Savukārt zemākās algas ir nozarēs, kur atalgojums joprojām būtiski atpaliek no vidējā līmeņa valstī. Ādas izstrādājumu ražošanā vidējā bruto alga ir 1080 eiro, apģērbu ražošanā – 1096 eiro, sociālās aprūpes iestādēs – 1103 eiro, ēdināšanas pakalpojumos – 1136 eiro, bet tekstilizstrādājumu ražošanā – 1152 eiro.
Salīdzinot Latvijas algas ar kaimiņvalstīm, vislietderīgāk ir skatīties uz neto algu jeb summu, ko cilvēks saņem pēc nodokļu nomaksas. Pērn Latvijā vidējā neto alga bija 1346 eiro, Igaunijā – 1774 eiro, bet Lietuvā – ap 1400 eiro.
Bruto algu salīdzinājumos jābūt piesardzīgiem, jo Baltijas valstīs atšķiras sociālās apdrošināšanas izmaksu uzskaite. Igaunijā tās netiek ietvertas darba algā, Lietuvā tiek ietvertas pilnībā, bet Latvijā tiek dalītas starp darba devēju un darba ņēmēju. Tāpēc, salīdzinot datus, Igaunijas bruto algām būtu jāpieskaita aptuveni desmitā daļa, bet Lietuvas bruto algām – jāatskaita ap piektdaļu. Tas nozīmē, ka apgalvojums par Lietuvas lielākajām algām Baltijā ne vienmēr ir korekts.
Svarīgs ir arī cenu līmenis. Eurostat dati par 2024. gadu rāda, ka mājsaimniecību galapatēriņa cenu līmenis Igaunijā bija 100,2% no Eiropas Savienības vidējā, Latvijā – 82,7%, bet Lietuvā – 81,7%. Igaunijas augstāko cenu līmeni lielā mērā nosaka dārgāki pakalpojumi. Savukārt šogad Lietuvā inflācija, visticamāk, būs par vienu līdz diviem procentpunktiem augstāka nekā Latvijā, galvenokārt saistībā ar pensiju uzkrājumu iztērēšanu. Tāpēc iespējams, ka šogad Lietuva kļūs par dārgāko Baltijas valsti.
Jau ziņots, ka Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz puse respondentu jeb 44 % uzskata, ka viņu alga šogad nepieaugs, savukārt 47 % sagaida pieaugumu – līdz 10 %, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Optimismu par lielāku algas palielinājumu saglabā tikai jaunieši.
Lielāku algu kāpumu par 10 % šogad cer piedzīvot tikai neliela sabiedrības daļa – 8 % aptaujāto. Dati atspoguļo pragmatisku noskaņojumu strādājošo vidū – pēc straujāka algu kāpuma perioda pērn sabiedrības gaidas kļūst mērenākas.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1835 eiro, gada laikā pieaugot par 132 eiro jeb 7,8 %, savukārt vidējā neto alga palielinājās vēl straujāk – par 10,5 %, sasniedzot 1361 eiro. Eiropas Savienībā algas aug ne tiks strauji – eirozonā darba izmaksas vidēji auga aptuveni 3-4 % gada laikā.
“Lai arī šāds algu kāpuma temps uzņēmumiem rada arvien lielākus izaicinājumus, sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums Latvijā arī turpmāk pārsniegs Eiropas vidējo rādītāju, vienlaikus kļūstot mērenāks nekā iepriekšējos gados. Šogad, visticamāk, algas varētu augt par 6,5 %. Kopumā aptaujas dati signalizē par darba tirgus normalizēšanos pēc iepriekšējo gadu straujajiem satricinājumiem. Aptaujas dati liecina, ka strādājošo noskaņojums kļūst pragmatiskāks – algu kāpums arvien retāk tiek uztverts kā pašsaprotama darba devēja rīcība, bet kā papildu ieguvums,” skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Aptaujas rezultāti parāda, ka algu pieauguma gaidas būtiski atšķiras atkarībā no vecuma, savukārt dzimumam šajā ziņā ir minimāla ietekme. Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunākie strādājošie vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tikai trešdaļa no viņiem negaida algu pieaugumu, un salīdzinoši lielāka daļa cer arī uz kāpumu virs 10 %. Tas ir raksturīgi karjeras sākumposmam, kur algu dinamiku biežāk ietekmē darba maiņa, profesionālā izaugsme un konkurence par darbiniekiem.
Savukārt, pieaugot vecumam, algu gaidas kļūst arvien piesardzīgākas. Vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem jau puse respondentu negaida nekādu algas kāpumu, bet vecākajā grupā – no 60 līdz 74 gadiem – šādu viedokli pauž vairāk nekā puse aptaujāto.
Tas norāda uz ierobežotākām algu izaugsmes iespējām vēlākos karjeras posmos, kā arī uz lielāku stabilitātes un drošības prioritizēšanu.
Aptauja rāda, ka dzimumu atšķirības algu gaidās ir minimālas – gan vīriešu, gan sieviešu vidū algu stagnāciju sagaida vienāds respondentu īpatsvars. Tas liecina, ka šobrīd algu prognozes lielākā mērā nosaka strukturāli darba tirgus faktori, nevis demogrāfiskās atšķirības.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot teju 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
