“Profesionālais” provokators Jānis Sondars – cietumā 0
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs krimināllietā par žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu apsūdzētajam valmierietim Jānim Sondaram piesprieda īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.
Ņemot vērā, ka šo likumpārkāpumu viņš izdarījis laikā, kad izcieta nosacīto sodu par citu noziegumu, cietumā viņam būtu jāpavada divi gadi un viens mēnesis.
Par apsūdzētā Jāņa Sondara nodarbošanos vērā ņemama informācija neizskanēja, vien tas, ka viņš esot pašnodarbinātais. Iespējams, noteiktās aprindās pretendē uz influencera jeb ietekmeļa statusu. Pats viņš tiesā apgalvoja, ka esot “trollis” un profesionāls provokators.
Vajā vismaz 23 reizes
Valsts apsūdzību šajā krimināllietā uzturēja prokurors Edijs Pastars. Par Jāņa Sondara noziedzīgo darbību sākumu viņš uzskata 2019. gada 18. novembri, kad apsūdzētais bija ieradies Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrā “Re:Baltica”, atnesdams neviennozīmīgi vērtējamu “dāvanu” – štrausu (bēru pušķi) un pudeli bez etiķetes ar nezināmu caurspīdīgu šķīdumu, ko pats dēvējis par svēto ūdeni. Centrā todien, par laimi, atradās arī žurnālistu ukraiņu kolēģis Vlads, kurš neaicināto apmeklētāju fiziski nelaida pāri slieksnim. Sondars devies projām, bet bēru pušķi atstājis pie biroja durvīm. Ar savu parādīšanos viņš esot sabiedējis visas centra darbinieces. Ņemot vērā, ka vīrietis pieminēja Ingas Spriņģes vārdu, tika pieņemts, ka tieši šo žurnālisti Sondars vēlējies satikt. Arī turpmāk visas viņa darbības bija tieši pret Spriņģi. Viņš pats tiesā skaidroja, ka Inga Spriņge bijusi vienīgā “Re:Baltica” žurnāliste, kurai viņš zināja vārdu.
Lietas izskatīšanas laikā tiesā izskanēja, ka Sondars ar Spriņģi jau pirms šī datuma bija mēģinājis sazināties sociālajos tīklos. Tā kā sazināšanās bijusi žurnālistei nepieņemama, Spriņģe nepazīstamo nekauņu nobloķējusi. Kā tiesā liecināja liecinieki, žurnālistikas centra “Re:Baltica” darbinieki bieži saņēmuši nepieklājīgas un aizskarošas ziņas no nezināmām personām, bet apsūdzētais Sondars izcēlies gan ar ilgstošu neatlaidību, gan ar darbībām, kas ir ne tikai aizvainojošas, bet arī draudus ietverošus. Kā norādīts apsūdzībā, teju divu gadu laikā Jānis Sondars nevēlamu saziņu ar cietušo Ingu Spriņģi veicis 23 reizes. Tādu epizožu droši vien būtu bijis daudz vairāk, bet Spriņģe centās bloķēt uzmācīgo vīrieti visos sociālajos tīklos, lietotnēs un telefonos. Sondars ar viņu mēģinājis sazināties kā apmāts. Žurnālistes privātā tālruņa numuru viņš esot dabūjis no centra bijušās grāmatvedes. Kad Spriņģe Sondara numuru nobloķējusi, vīrietis viņai zvanījis no savu paziņu telefoniem. Kad žurnāliste lejuplādēja mobilo lietotni “Telegram”, pirmais, kas ar viņu tajā sazinājās, bija neviens cits kā Jānis Sondars…
Policija nesaskata noziegumu
Pēc tam kad Sondars uz Spriņģes darbavietu bija atnesis bēru vainagu, viņš solīja, ka turpmāk tur ar tādām “dāvanām” ieradīšoties katru nedēļu. Katrs Sondara veiksmīgais saziņas mēģinājums saturējis neskaitāmas rupjības. Viņš arī izteicās, ka satikšot Ingu Spriņģi “kaut kur uz ielas, lai aprunātos”. Nosūtījis arī īsziņu, kurā ieteica, lai viņa sev pārgriež vēnas, sabiedrība par to būšot tikai pateicīga.
Jau uzreiz pēc viņa vizītes žurnālistikas centra “Re:Baltica” birojā par šo incidentu tika ziņots Valsts policijai. Policija lēma, ka Jāņa Sondara darbībās neesot noziedzīga nodarījuma pazīmju. Tas nekauņam bija kā trumpis rokā – viņš no žurnālistēm sācis pieprasīt morālā kaitējuma kompensāciju par to, ka viņas bija sūdzējušās kārtības sargiem. Kad, protams, nekādu kompensāciju nesaņēma, sāka draudēt, ka tās piedzīšanu uzticēšot bandītiem.
Žurnālistes par Jāni Sondaru ievākušas ziņas no saviem informācijas avotiem. Tās tiešām nebija nomierinošas, jo, kā izrādās, vīrietim ir problēmas ar narkotiskajām vielām. Vēl viens aspekts, viņš esot bijis agresīvs, izraisot pat fiziskus konfliktus, piemēram, ar televīzijas personību Aivi Ceriņu, kā arī ar LTV automašīnas vadītāju.
Vienkārši esot tāds stils…
Liecinot tiesā, apsūdzētais apgalvoja, ka ar žurnālisti Spriņģi centies sazināties tikai dēļ viņas publikācijās paustajiem viedokļiem. Viņš tos uzskatot par nepareiziem, tāpēc esot vēlējies, lai žurnāliste labo savus rakstus. Bēru pušķis neesot nozīmējis neko sliktu, viņš ar to gribējis norādīt tikai to, ka neatkarīgie mediji mūsu valstī esot miruši. Neesot bijis viņa plānos katru nedēļu apmeklēt centru “Re:Baltica”, tā vietā viņš labāk izvēloties troļļot Saeimas deputātus pie parlamenta ēkas. Īsziņa par vēnu pārgriešanu bijis neveiksmīgs joks, bet saziņā lietotie lamuvārdi nekādā gadījumā nesaturot agresiju. Viņam vienkārši esot tāds stils. Vispār ar savām darbībām vīrietis esot centies panākt, lai “Re:Baltica” darbinieces viņam sāktu izrādīt cieņu.
Prokurors Edijs Pastars debašu runā norādīja, ka saskaņā ar Senāta atzinumiem, lai kādu personu atzītu par vainīgu citas personas vajāšanā, nemaz nav vajadzīgi tieši draudi tās dzīvībai un veselībai. Ir pietiekami, ka vajātājs trīs vai vairāk reizes veicis cietušajam nepatīkamas darbības, ar nevēlamu saziņu liekot tam sajust bailes. Vajāšanas kā noziedzīga nodarījuma sastāvā ietilpst arī informācijas vākšana par cietušo, viņa dzīvesvietas vai darbavietas apmeklēšana vajāšanas nolūkā u. tml.
Prokurors arī bija konstatējis, ka apsūdzētais Sondars, sniedzot liecības tiesai, bija melojis. Proti, vīrietis noliedza, ka Inga Spriņģe viņam gan ar bloķēšanu, gan ar vienu konkrētu īsziņu bija likusi saprast, ka nevēlas šo saziņu. Šie meli kļuva par atbildību pastiprinošu apstākli.
Sodus summē
Prokurors Pastars lūdza tiesu atzīt Sondaru par vainīgu vajāšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem. Apsūdzētais žurnālisti bija vajājis laikā, kad pašam jau bija nosacīts sods par marihuānas iegādāšanos personīgai lietošanai un tirgošanai. “Zālīti” jeb 28 polimēra maisiņus, kuros kopumā atradās nepilni 23 grami marihuānas, Sondars 2018. gada 9. oktobrī nopircis Rīgā un aizvedis uz Valmieru, kur nākamajā dienā policija kratīšanas laikā to atrada un izņēma. Ar Vidzemes rajona tiesas Valmierā 2019. gada 17. aprīļa spriedumu Jānis Sondars tika sodīts nosacīti ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un pārbaudes laiku vēl uz vienu gadu. Daļēji saskaitot abus šos sodus, apsūdzētajam Sondaram tika piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un vienu mēnesi. Sondaram ir iespēja šo spriedumu pārsūdzēt.
Taisnības cīnītājs vai prasts klauns?
Jāpiebilst, ka “profesionālais” provokators ar savām darbībām sociālajos tīklos izklaidēja savus sekotājus. Par katru savu aktivitāti Sondars savus sekotājus informēja, bet tādas akcijas, kā, piemēram, bēru pušķu dāvināšanu, filmēja un translēja tiešraidē. Jāpiebilst arī, ka saviem sekotājiem viņš regulāri lūdz atbalstīt sevi ar naudas ziedojumiem.
Vai profesionāliem žurnālistiem būtu jēga diskutēt ar Sondaru? Diez vai, jo, cik redzēts viņa tiešraidēs, viņš spēj runāt tikai par oponentu izskatu, izņirgājoties par cilvēkiem un sev ierasti apsaukājot viņus.
Sarosās tikai pēc uzbrukuma Pūcem
Kriminālatbildība par vajāšanu Latvijā spēkā ir salīdzinoši nesen – kopš 2017. gada vidus. Tomēr Sondars nav pirmais, kurš par to sodīts. Piemēram, 2019. gada rudenī uz apsūdzēto sola sēdās kāds Pierīgā dzīvojošs vīrietis, kurš, lai iedvestu bailes saviem kaimiņiem, vairākus mēnešus demonstratīvi novēroja viņu īpašumu, fotografēja to, kā arī ar lāzera staru spīdināja uz kaimiņu bērniem. Apsūdzēto sodīja ar piespiedu darbu, kā arī viņam nācās cietušajiem samaksāt kompensāciju.
Ja jau policijai un prokuratūrai pieredze šādu lietu izmeklēšanā ir, tad rodas jautājums – kāpēc tik ilgi pie atbildības netika saukts žurnālistes Spriņģes vajātājs? No tiesā izskanējušām liecībām secināms, ka policija vienu reizi lēma neuzsākt kriminālprocesu, bet pēc tam divas reizes kriminālprocesus uzsāka, bet pēc tam tos izbeidza. Prokuratūra šos lēmumus atzina par pamatotiem un likumīgiem. Tikai pēc tam, kad Sondars pagājušā gada rudenī uz ielas huligāniski uzbruka Saeimas deputātam Pūcem, par ko arī tika uzsākts kriminālprocess, tad gan Ģenerālprokuratūra atcerējās žurnālistes vajāšanu un atjaunoja izbeigto kriminālprocesu.
