“Nesaprotu vecākus, kuri vaino skolas un ministriju…” – izvērtusies diskusija par bērnu netikšanu vidusskolās 8
Sociālajā tīklā “Threads” kāda sieviete aizsākusi plašu un pretrunīgu diskusiju par to, kurš ir atbildīgs, ja bērns netiek uzņemts vidusskolā. Ieraksts uzrunājis desmitiem cilvēku, un komentāru sadaļā viedokļi dalās – no skarbiem pārmetumiem vecākiem līdz nopietniem jautājumiem par izglītības sistēmas nepilnībām.
“Es nesaprotu tos vecākus, kuri vaino vidusskolas, Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un izglītības sistēmu kopumā par to, ka viņu bērnu, kurš knapi nokārtoja pamatskolas eksāmenus, tagad neuzņem izvēlētajā vidusskolā. Kas liedza bērnam deviņus gadus kārtīgi mācīties? Kur bija vecāki, kad deviņus gadus bērni nesa mājās zemas atzīmes?” raksta ieraksta autore, izraisot plašu rezonansi.
Daļa komentētāju pauž atbalstu raksta autorei un uzsver, ka problēmas sakne ir pašā attieksmē.
“Tieši tā, atceros savu vidusskolu: pusei tur vispār nevajadzēja būt. Radās iespaids, ka vidusskola ir legāls veids, kā vēl trīs gadus sencīšiem uz kakla pasēdēt,” raksta kāda sieviete.
Šāds skatījums saskan ar pieeju, ka bērnam un vecākiem jāuzņemas atbildība par sekmēm jau pamatskolas laikā.
Citi gan uzskata, ka šāds vērtējums ir pārāk vispārināts un netaisnīgs: “Bez nosodījuma nav iespējams? Ne jau visi nesa sliktās atzīmes. Vecāki var nezināt, kur bērnam skolā kādi robi. Mana meita beidza ar sliktu matemātikas rezultātu, kaut arī matemātiku labi zina. Māksliniece – sastresojās, bija pārgurusi, un rezultāts ļoti zems.”
Šajā gadījumā ģimene izvēlējās alternatīvu ceļu: dokumenti tika iesniegti tehnikumā, kur meita varēs turpināt attīstīt savas mākslinieciskās prasmes.
Diskusijā izskan arī kritika par izglītības kvalitāti skolās: “8. un 9. klasē skolā bija skolotāju trūkums. Vairāki ‘slimoja’, bet tajā pašā laikā piedāvāja privātstundas sociālajos tīklos. Stundas netika aizvietotas. Par privātskolotājiem samaksājām lielu naudu – ne atzīmēm, bet zināšanām.”
Šādas situācijas liek uzdot jautājumu – vai atbildību par bērnu sekmēm var uzvelt tikai ģimenēm?
Vēl kāda komentētāja norāda uz plašāku sistēmisku problēmu – vidusskolu skaita samazināšanu: “Knapi eksāmenus nokārtojušie tomēr iet uz tehnikumiem, kuros mācās tikai par aptuveni 3000 jauniešu mazāk nekā vidusskolās. Arī tehnikumos vietu trūkst, bet vidusskolas visā Latvijā tiek slēgtas.”
Diskusijā izskan arī atgādinājums par demogrāfijas tēmu: “Kopš 2000. gada dzimstība pieauga, maksimumu sasniedzot 2007.–2008. gadā. Tie ir šodienas vidusskolēni. Skolu skaits ir samazināts, bet bērnu šajā posmā ir vairāk.”
Šī diskusija izgaismo dziļākas plaisas sabiedrības izpratnē par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par bērna izglītības ceļu – vecākiem, skolām, pašiem bērniem vai valsts politikai. Taču viennozīmīgas atbildes nav, un kamēr tās tiek meklētas, daudziem bērniem nākas saskarties ar sekām, kuras viņi nav spējuši paredzēt.
