Pūst āboli, plūmēs tārpi. Jāizvērtē cēloņi, kāpēc tā noticis 1
“Daudzi sūdzas, ka sākuši pūt āboli, ka plūmēs tārpi. Tagad var vākt šos kritušos augļus – sekas. Taču ir vērts padomāt par cēloņiem, kāpēc tā noticis,” teic dārzkopis Andris Mangulis no Daugmales.
Sausumā koks ir badā
Andris par labāko savam dārzam uzskata tā saukto biodinamisko lauksaimniecību. Tā ir līdzīga bioloģiskajai saimniekošanai, kad ražas ieguve notiek, respektējot dabu, meklējot sadarbības modeļus ar to, nevis tikai cīnoties.
Viens no augļu plaisāšanas un pūšanas cēloņiem ir traucēta augu vielmaiņa. Tā izpaužas kalcija un kālija trūkums. Taču pēdējos divos sausuma gados nav jābrīnās, ka augiem bijis stress, ka tie attīstās izdzīvošanas režīmā.
Sevišķi kauleņi izjūt kalcija trūkumu. To var novērot kā pastiprinātu raudāšanu – sveķu notecējumu veidošanos uz stumbra.
Pat ja augiem dots papildmēslojums, tas nelīdzēs. Ja trūkst mitruma, augs nevar uzņemt barības vielas. Mazs lietus, kas tiek tikai lapām, krūmus un kokus nepadzirda. Par to, vai augam tiešām trūkst ūdens, var pārliecināties, parokot zem tā bedrīti. Tāpēc viena no vēlamākajām palīdzībām augiem ir laistīšana – saprotams, ja tas iespējams.
!!! Praksē novērota sakarība – nepareiza vielmaiņa augam maina šūnsulas skābuma līmeni pH. Normāli tam jābūt 6,4. Tad augs būs veselīgs. Ja tas ir zemāks, augam uzbrūk slimības, ja augstāks – kukaiņi.
Regulē mitrumu
Augļu bojāšanos pastiprina arī nevienmērīgais mitrums. Tad, kad augļiem vajadzēja pilnvērtīgi attīstīties un briest, bija sausuma periods. Tad pēkšņi sākās vēsums un lietus. Šāda mainība sekmē mizas plaisāšanu. Caur brūcēm savukārt iekļūst slimības un puves izraisītāji.
Lai pēc iespējas saglabātu mitrumu kokiem, vasaras sākumā ieteicams augsni zem tiem turēt pēc iespējas plikāku. Zāle tikai atņem kokam vajadzīgo mitrumu. Taču vasaras otrajā pusē, kad zāle aug lēnāk, var ļaut tai augt, jo tad tā palīdzēs saglabāt esošo mitruma līmeni. Diemžēl daudzi mazdārziņos rīkojas otrādi – līdz Jāņiem par dārzu neliekas zinis, bet augļu laikā nopļauj zāli zemu, zemu, lai var vākt kritušo ražu.
Nopļautā zāle vasaras sākumā ir labs mulčējamais materiāls, kas palīdz saglabāt mitrumu augsnē.
!!! Tagad izvērtē kokus un krūmus, kuriem nav pieauguma. Tos pavasarī vajadzēs pabarot un stimulēt vairāk.
Vāc, cik spēj
Pāragri kritušos un puvušos augļus vēlams savākt. Biodinamiskajā lauksaimniecībā iesaka tos dedzināt un pelnus izkaisīt atpakaļ uz kokiem.
Ābelēm, bumbierēm, cik var aizsniegt, puvušos augļus vajadzētu notraukt ar kārti vai nopurināt. Ja tagad visus nevarēs novākt, vismaz ziemā to vajadzētu izdarīt, lai uz jauno sezonu nepaliek sakaltušie puvekļi.
Plūmēm, kamēr tās vēl zaļas vai sāk ienākties, norauj pirmos, pāragri košus kļuvušos augļus. Šīs plūmes noteikti bojājusi zāģlapsene.
Zāģlapsenes kāpurs auglī daudziem šķiet sevišķi netīkams. Tagad vairs neko nevar darīt (vien kritušos augļus salasīt), bet agri pavasarī zāģlapseņu un citu kaitēkļu skaitu ievērojami samazina dārzā izkārtas rūguša zaptsūdeņa pudeles.
Pavasarī arī der dārzā izlaist trihogrammas (dārznieks iegādājas no ražotāja Bioefekts).
!!! Bioloģiskajā dārzā jārēķinās, ka kaitēkļus var tikai ierobežot, ne pilnībā iznīcināt. To klātbūtne ir normāla parādība.
Var kompostēt
Kritušos augļus var gan dedzināt, gan kompostēt. Pareizā kompostēšanas procesā nekas slikts no tiem neradīsies. Kārtām liek kritušos augļus un sausu, irdenu materiālu (zāli, nezāles, lapas), lai neveidotos jēla masa, bet sekmīgi notiktu kompostēšanās procesi.
Dārznieks skaidro, ka pāreja uz bioloģisko un biodinamisko saimniekošanu dārzā notiek pakāpeniski. Līdzsvars veidojas un atjaunojas pamazām. Piemēram, ar bioloģiskajām metodēm vislabāk izdodas kopt augļukoku, kurš tā audzēts jau no mazotnes.
Gatavo ogles ierakšanai
Populārs mēslojums dārzā ir pelni, tomēr ar tiem jāuzmanās. Dažkārt ar tiem var pat nobremzēt augšanu vai pārāk stimulēt. Kā labāku variantu dārznieks iesaka augsnē ierakt kokogles. Tās viņš gatavo šādi. Izzāģētos zarus dedzina, taču neļauj izdegt pavisam. Kamēr vēl redzamas ogles, tās ieber lielā metāla mucā un noslēdz ar vāku, lai liesmas noslāpst. Pēc tam šīs ogles ierok augsnē.
Šādi efekts būs līdzīgs kā no pelniem, taču daudz lēnāks, un nebūs apdegšanas riska saknēm. Augs vajadzīgo paņems pakāpeniski.
Mēslojumu un kokogles svarīgi ierušināt nevis pie koka stumbra, bet gar vainaga ārmalu, jo tieši tur ir sakņu dzīvīgākā, smalko bārkstīšu daļa, kas gādā barību kokam.
!!! Lai sekmētu sakņu attīstību un koka normālu augšanu, stādāmo bedri kokiem neielabo.
