Putina pasaule sāk brukt, Krievijas varas iestādes nebija gaidījušas tik strauju notikumu attīstību 0
ASV trieciens Venecuēlai kļuvis par ļoti sāpīgu triecienu Kremlim un personīgi Vladimiram Putinam: Nikolasa Maduro zaudēšana ir iedarbinājusi ķēdes reakciju, kas var skart pašus Krievijas ekonomikas pamatus. Saskaņā ar Maskavā esošo avotu teikto Krievijā ārkārtīgi smagi pārdzīvo pēkšņo ietekmes zaudējumu Venecuēlā, raksta populārais vācu žurnāls “Der Spiegel”.
Amerikas operācija pret Nikolasa Maduro režīmu Kremlim bijusi kā auksta duša: viens no galvenajiem sabiedrotajiem, kurā gadiem ilgi tika ieguldīta nauda, ieroči un politiskais atbalsts, zaudēts burtiski dažu dienu laikā. Kā savā slejā žurnālam raksta Mihails Zigars, šis trieciens izrādījies ne tikai ārpolitiskas, bet arī ekonomiskas dabas un tieši skar Krievijas varas stabilitāti.
“Sabiedrotais pazūd — un Putina pasaule sāk brukt,” raksta Zigars.
Pēc autora teiktā, Krievijas varas iestādes nebija gaidījušas ne notikumu mērogu, ne to straujo attīstību. Kremlī Maduro tika uztverts kā daļa no “antirietumnieciskā kluba” un kā svarīgs Putina ārpolitiskās konstrukcijas simbols. Vēl pavisam nesen Venecuēlas līderis atradās Maskavā un stāvēja blakus Putinam 9. maija parādē, bet tagad šī saikne ir pagātne.
Kremlim tas izskatās kā savas ievainojamības demonstrācija: sabiedrotie, kas šķita “dzelzsbetona”, var pazust pēkšņi.
Taču galvenais nervozitātes iemesls ir nafta. Kara un sankciju apstākļos naftas ieņēmumi joprojām ir Krievijas ekonomikas centrālais balsts, tāpēc jebkuras izmaiņas tirgū Maskavā uztver kā tiešu apdraudējumu. Zigars, atsaucoties uz avotiem, raksta, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija pārdevusi Indijai naftu aptuveni par 22 dolāriem par barelu — gandrīz par pašizmaksu. Šādā situācijā pat Venecuēlas notikumu psiholoģiskais efekts pastiprina sajūtu, ka zeme slīd ārā no kājām.
Atsevišķas bažas Maskavā saistītas ne tikai ar naftu, bet arī ar finansēm. Pēc autora versijas, Donalda Trampa paziņojumi, ka Krievija un Ķīna var pirkt Venecuēlas naftu, taču caur Amerikas uzņēmumiem un par dolāriem, tika uztverti kā trieciens Kremļa centieniem atbrīvoties no dolāra atkarības.
Krievija bija veidojusi ēnu floti, daļu norēķinu pārcēlusi juaņos un meklējusi veidus, kā tirgoties ārpus Rietumu kontroles. Ja piekļuve alternatīviem avotiem un maršrutiem tiks bloķēta, šīs shēmas kļūs daudz mazāk noturīgas.
Politiskā reakcija Krievijā bijusi zīmīga. Ietekmīgā Kremļa propagandiste Margarita Simonjana pēc notikumiem Venecuēlā uzrakstījusi frāzi: “Mēs apskaudīsim.”
Pēc avotu vērtējuma, tūlītējs Krievijas sabrukums nav gaidāms, taču tendence Kremlim izskatās bīstama. Venecuēla nav tikai par naftu un dolāru — tā ir par to, kā zūd pamats “lielvalsts projektam”. Kad pazūd sabiedrotie, ekonomika sāk plaisāt un reālu risinājumu vietā paliek vien kareivīga retorika, sistēma sāk brukt no iekšienes ātrāk, nekā Maskavā to atzīst.
