Tramps ir ļoti dusmīgs: par kādu lielu kļūdu Putins varētu samaksāt? 0
ASV prezidents Donalds Tramps arvien vairāk sāk vilties Vladimirā Putinā. Tagad par šķērsli mieram Ukrainā viņš saskata Krievijas diktatoru, nevis Ukrainu. Par to, atsaucoties uz ārzemju medijiem, ziņo Trampam pietuvināti avoti. Šķiet, ka iecietīgā pieeja pret Putinu, ko Amerikas prezidents tik bieži ir izmantojis, mainīsies uz ko stingrāku. Ukrainas eksperti analizējuši, kāpēc Trampa attieksme pret Putinu ir pasliktinājusies un kas tagad sagaida Krievijas diktatoru.
Kas tik ļoti sadusmoja Trampu? Nav noslēpums, ka ASV prezidents ir bijis ļoti labvēlīgs pret Putinu. Neskatoties uz pastāvīgo miera līgumu izjukšanu, konstruktivitātes trūkumu un nepārtraukto teroru Ukrainā, Tramps Krievijas diktatoru sauca par savu draugu. Tomēr tagad situācija sāk mainīties, saka stratēģiskās komunikācijas eksperts un publicists Jurijs Bogdanovs.
Spilgts šādu pārmaiņu piemērs bija ar Venecuēlu saistītā tankkuģa “Marinera” sagrābšana, kas tomēr kuģoja zem Krievijas karoga. Dažas dienas pēc incidenta ASV sagrāba vēl vienu tankkuģi “Olina”, kas ir Krievijas ēnu flotes kuģis.
Šis stāsts nav tikai par Venecuēlu, tas ir signāls Putinam. Acīmredzot Tramps vienkārši ir noguris no Putina un viņa vilcināšanās, no viņa meliem.
“Trampam ir konkrēti priekšstati par diženumu, taču viņš joprojām cenšas saglabāt savas varas auru. Tāpēc Putina meli Trampam ir kļuvuši pārāk traumatiski. Esmu maksimāli pozitīvs, jo Putins pret Trampu uzvedas ļoti neapdomīgi, un situācija viņam tikai pasliktināsies,” atzīmēja eksperts.
Trampam bija nepieciešams gandrīz gads, lai saprastu acīmredzamo faktu, ka Putins nav viņa draugs. Tagad Amerikas prezidents patiešām var mainīt savu politiku pret Krievijas diktatoru uz ko stingrāku.
Kādas sekas sagaida Putinu?
Interesanti arī tas, ka nesen uz žurnālista jautājumu, vai saskaņā ar Maduro scenāriju Putinu varētu nolaupīt, Donalds Tramps atbildēja, ka pagaidām tam nav vajadzības. Galu galā ir arī citi faktori, kas ietekmē Krievijas diktatoru. Tam piekrīt arī bijušais Ukrainas ārlietu ministrs, diplomāts Volodimirs Ogrizko, norādot, ka Tramps jau ir sācis bargāk izturēties pret Kremli.
To parāda stāsts par vairākiem sagūstītiem tankkuģiem. Tramps jau ir novedis Krieviju līdz pazemojošam stāvoklim. Viņi viņam pateicas par to, ka viņš plānoja atbrīvot divus krievus no sagūstītā tankkuģa, aizmirstot, ka tankkuģis tika sagūstīts pēc Trampa pavēles.
Tikmēr Putina nekur nav, viņš klusē. Viņš droši vien domā par to, kas notiks tālāk, sacīja Ogrizko.
Diplomāts arī vērsa uzmanību uz to, ka Putinam šobrīd ir izšķirošs laiks. Galu galā viņa resursi joprojām ļauj viņam karot, taču, pēc prognozēm, tie var nebūt pietiekami pat līdz gada beigām. Tāpēc Krievijas diktatoram šodien ir jādara viss iespējamais, lai nesabojātu silto attiecību atliekas ar Trampu.
“Šķiet, ka Tramps, neskatoties uz savu specifisko raksturu, tūlīt zaudēs pacietību. Viņš atteicās no visiem piedāvājumiem, ko Tramps izteica Putinam. Tagad Trampam nekas cits neatliek kā vien sist viņam pa galvu. Maduro bija pirmais trieciens, tankkuģi bija otrais. Tagad, iespējams, būs trešā – “elles” sankcijas,” sacīja bijušais ministrs.
Mēs runājam par Greiema-Blūmentāla likumprojektu, kura ieviešanai nesen piekrita Amerikas prezidents. Starp ierosinātajām sankcijām ir 500% muitas tarifs jebkurai valstij, kas iepērk Krievijas naftu vai urānu, un 500% muitas tarifs Krievijas eksportam uz ASV. Šāda lēmuma pieņemšana jau ir nopietns politisks signāls Putinam – Tramps vairs ar viņu nespēlēsies.
Kāds ir galvenais instruments spiediena izdarīšanai uz Krieviju?
Vienlaikus politologs un Politikas analītiskā centra prezidents Oļegs Lisnijs norādīja, ka Tramps vairākkārt ir vienā vai otrā veidā draudējis Krievijai. Tomēr galu galā viņš atgriezās pie miermīlīgas retorikas pret Putinu, un viņa draudi palika tikai verbāli.
Tas, ka ASV tagad uzbrūk Krievijas ēnu flotei, ir labi. Vismaz Putins no turienes nesaņems līdzekļus. Notikumi Venecuēlā ir vēl būtiskāks trieciens Krievijai. Domāju, ka būs atkusnis, bet tagad svārsts ir nosvēries pret Putinu. Mums tas ir jāattīsta, uzsvēra Lisnijs.
Šodien Ukraina aktīvi piedalās miera procesā, kas Trampa acīs noteikti ir pozitīvs solis. Krievija – gluži pretēji, ir ieņēmusi nogaidošu nostāju, kam var būt sekas. Tomēr vissvarīgākais ir tas, lai Tramps piespiestu Putinu uz dialogu, nevis tikai aprobežotos ar verbāliem draudiem, norāda eksperti.
“Viens no instrumentiem, par kuru tiek runāts jau gadu, ir “elles” sankciju pakete. Pastāv liela varbūtība, ka tā tiks pieņemta tagad. Taču Tramps tajā ir “iestrēdzis” kā galvenais administrators, proti, viņš to var ieviest vai neieviest, pret vienu valsti vai valstu grupu. Šeit ir smalka robeža, jo Tramps var nebūt pret šīs paketes pieņemšanu, bet izmantot to tikai un vienīgi kā politisku iebiedēšanu,” atzīmēja politologs Lisnijs.
