Putinam ir plāns “B”, ja plāns “A” izgāzīsies – leģiona “Krievijas brīvība” runasvīram ir sliktas ziņas 0
Krievu brīvprātīgais Maksimilians Androņņikovs uzskata, ka Vladimirs Putins savas neveiksmes Ukrainā dēļ varētu uzbrukt Eiropas valstīm.
Maksimilians Androņņikovs paskaidroja, ko Kremlis darīs, ja vasaras ofensīva Ukrainā neizdosies: “B plāns, ko mēs varam apspriest un reāli apsvērt, ir uzbrukums, teiksim, Suvalku koridors vai neitrālu teritoriju, piemēram, Špicbergena, kas pieder Norvēģijai, sagrābšana.
Es domāju demilitarizēto zonu. Vai arī varētu būt uzbrukums Baltijas valstīm. Plus masveida uzbrukums Eiropai, izmantojot tīklus un infrastruktūru, izmantojot bezpilota lidaparātus.”
Kāds krievu brīvprātīgais paskaidroja Putina iespējamā uzbrukuma Eiropas valstīm pamatojumu kara laikā Ukrainā: “Kādam nolūkam tas varētu būt paredzēts?
Kā Putins domā, ka tas varētu viņam palīdzēt? Viņš varētu gūt īstermiņa taktiskus panākumus tur, un, ja Piektais pants nopietni cietīs neveiksmi, ja ASV pametīs Eiropu, tad Putins slēgs miera sarunas, pārtraucot militāro palīdzību Ukrainai.
Viņš būtībā vāciešiem, francūžiem un Baltijas valstīm saka: “Tad es palēnināšu tempu un izvedīšu savu karaspēku, un jūs pilnībā pārtrauksiet jebkādu atbalstu Ukrainai (finansiālo, militāro, izlūkošanas).” Šis ir iespējams scenārijs, ko viņš varētu apsvērt.”
“Neatkarīgi no tā, kā šis konflikts attīstīsies (vai Putins atvērs otru fronti, vai arī viņš izstāsies no viena konflikta, radot citu), viņa sistēma jau tagad ļoti strauji brūk. Tramps, protams, spēlēja viņam par labu, bet, ja naftas situācija normalizēsies, viņam viss būs ļoti slikti,” secināja Cēzars.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām baidās no NATO, taču aliansei ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT tā sacīja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
“Es neticu, ka Putins uzskata NATO par vāju vai par “papīra tīģeri”. Mēs patiešām esam spēcīgi. Pretējā gadījumā ģeopolitiskā situācija būtu pilnīgi citāda. Tāpēc es uzskatu, ka Putins joprojām baidās no NATO, jo tā ir ļoti spēcīga aizsardzības organizācija,” teica Kariss.
“Bet, protams, mums vajadzētu ieguldīt vairāk resursu šajā organizācijā. Karš Ukrainā ir devis mācību – mēs esam sākuši saprast, kas NATO patiešām ir nepieciešams,” teica Igaunijas prezidents, piebilstot, ka “mēs visi zinām, ka Krievija saprot tikai spēka valodu”.
Trešdien kopīgā preses konferencē Kariss un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda teica, ka viņi neuzskata ASV prezidenta Donalda Trampa kritiku NATO partneriem par alianses beigām, uzsverot organizācijas ilgo vēsturi un tās nemainīgo nozīmi.
“Notiek zināms vārdu karš, un jūsu minētie izteikumi ir daļa no tā, bet es to neuzskatu par reālistisku. Prezidents Tramps pilnīgi labi saprot, ka ASV ir svarīgi palikt NATO,” Kariss teica LRT.
Viņš norādīja, ka ar Nausēdu apspriedis, ka aliansei vajag gan ASV iesaisti, gan dalībvalstu lielākus ieguldījumus aizsardzībā.
Kad viņam jautāja par iespēju izveidot Eiropas Savienības armiju, Kariss atbildēja, ka mazām valstīm, piemēram, Igaunijai, jau ir pietiekami daudz cilvēku, kas spēj cīnīties, un, ja tiktu izveidota kopīga armija, tās efektivitāte atšķirtos no valsts uz valsti.
“Zināmā mērā mēs esam gatavi, bet tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka Krievija vismaz nākamajos divos vai trīs gados neplāno mums uzbrukt,” teica Igaunijas prezidents.
Bažas par iespējamu NATO sašķelšanos pastiprinājās pēc tam, kad Tramps draudēja atņemt Grenlandi, kas ir Dānijas pārvaldīta teritorija, un kritizēja sabiedrotos par to piesardzīgo nostāju saistībā ar spriedzi ar Irānu.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
