“Sievietes patiešām kļuva trakas.” Liepnieks soctīklos “paceļ” aktuālu tēmu 0
Viens no vispazīstamākajiem sabiedriskās domas mērīšanas modeļiem rāda, ka katra paaudze parasti virzās vienā virzienā savās politiskajās un ideoloģiskajās nostādnēs. Tās pārstāvji dalās līdzīgos dzīves pieredzējumos, vienlaikus sasniedz nozīmīgus dzīves notikumus un dzīvo līdzīgā sociālajā vidē. Tāpēc rodas jautājums – kā izskaidrot ziņojumus, ka Z paaudze (dzimušie ap 1997.–2012. gadu) vienlaikus ir ļoti progresīva dažos jautājumos, bet pārsteidzoši konservatīva citos?
Atbildi sniedz Alise Evans, Stenfordas Universitātes viespētniece un viena no vadošajām šīs tēmas pētniecēm – mūsdienu jaunieši piedzīvo lielu dzimumu ideoloģisko šķelšanos, kurā jaunas sievietes pieder progresīvajiem, bet jauni vīrieši – konservatīvajiem. Citiem vārdiem sakot, Z paaudze ir divas paaudzes, nevis viena.
Šī plaisa ir redzama visos kontinentos – miljoniem jaunu vīriešu un sieviešu, kas dzīvo vienās un tajās pašās pilsētās, mācās tajās pašās skolās un strādā vienos birojos, vairs nedomā līdzīgi.
ASV dati no “Gallup” liecina, ka pēc desmitgadēm, kad dzimumi bija salīdzinoši līdzvērtīgi izplatīti pa liberāliem un konservatīviem uzskatiem, sievietes vecumā no 18 līdz 30 gadiem tagad ir par 30 procentpunktiem liberālākas nekā viņu vienaudži vīrieši. Šī plaisa radās vien sešu gadu laikā.
Vācijā ir redzama līdzīga 30 punktu atšķirība, bet Apvienotajā Karalistē – 25 punktu. Polijā gandrīz puse vīriešu vecumā no 18 līdz 21 gadam atbalsta galēji labējo partiju “Konfederācija”, savukārt tikai sestā daļa vienaudžu sieviešu balsotu par to pašu.
Ārpus Rietumiem šī šķelšanās ir vēl izteiktāka. Dienvidkorejā plaisa starp dzimumiem ir dziļa, līdzīga situācija ir Ķīnā, bet Āfrikā, piemēram, Tunisijā – tāda pati tendence. Šī šķelšanās ir raksturīga tieši jaunākajām paaudzēm un daudz mazāk izteikta vecāko cilvēku vidū.
Par lūzuma punktu kļuva #MeToo kustība, kas radīja spēcīgu feminisma vilni jaunās sievietēs, kuras juta iedrošinājumu cīnīties pret ilgstošām netaisnībām.
Dienvidkorejā šī kustība atrada ļoti sausu “degvielu”, jo dzimumu nevienlīdzība joprojām ir izteikta, un mizogīnija – izplatīta.
Dienvidkorejas 2022. gada prezidenta vēlēšanās vecāka gadagājuma vīrieši un sievietes balsoja līdzīgi, bet jaunieši sadalījās krasi pretējos blokos – vīrieši atbalstīja labējo “People Power” partiju, bet sievietes – liberālo Demokrātu partiju.
Šī ir īpaši izteikta situācija, taču tā kalpo kā brīdinājums citām valstīm, ko var novest dzimumu ideoloģiska šķelšanās. Dienvidkorejas sabiedrība kļuvusi polarizēta, laulību skaits ir dramatiski samazinājies, un dzimstība 2022. gadā noslīdējusi līdz 0,78 bērniem uz vienu sievieti – zemākā rādītāja pasaulē.
Septiņus gadus pēc #MeToo sākuma, dzimumu ideoloģiskā plaisa turpina padziļināties. Aptauju dati liecina, ka atšķirības nu izpaužas arī citos jautājumos. No sākotnējās konservatīvi/progresīvās plaisas jautājumos par seksuālu uzmākšanos ir izveidojusies plašāka ideoloģiskā šķelšanās.
ASV, Apvienotajā Karalistē un Vācijā jaunās sievietes ievērojami biežāk aizstāv liberālus uzskatus par imigrāciju un rasu taisnīgumu, salīdzinot ar jaunajiem vīriešiem. Vecākās paaudzes šajās valstīs ir daudz līdzsvarotākas.
Lielākoties valstīs sievietes ir virzījušās pa kreisi, bet vīrieši palikuši ideoloģiski nemainīgi. Tomēr Vācijā redzama pretēja tendence – jaunie vīrieši kļūst arvien labējāki, aizvien biežāk atbalstot galēji labējo partiju AfD un uzskatot imigrāciju par problēmu vairāk nekā vecākās paaudzes.
Lai arī varētu šķist, ka šī ir pārejoša tendence, dati liecina, ka cilvēku politiskie uzskati, kas veidojušies jaunībā, saglabājas visu dzīvi.
Situāciju vēl saasina tas, ka viedtālruņi un sociālie tīkli ir radījuši atsevišķas informatīvās telpas vīriešiem un sievietēm, līdz ar to viņi dzīvo atšķirīgās kultūrās un pasaules uztverēs.
Bieži jauniešu viedokļi tiek ignorēti zemās politiskās aktivitātes dēļ, bet šī plaisa var atstāt sekas paaudzēm uz priekšu – ne tikai vēlēšanu rezultātos, bet visā sabiedrībā.
Šo tēmu platformā “X” aktualizējis arī Jurģis Liepnieks. Viņš dalījies ar citas personas ierakstu, kur redzami dati par politisko ideoloģiju atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem, kur klāt rakstīts – “Tas neesi tu. Sievietes patiešām kļuva trakas.”
Ļoti interesanti. https://t.co/qpChi0BFBf
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) July 3, 2025
Arī komentētājiem ir kas sakāms.
“Insane”? Nāca pie prāta un apziņas, ka var savādāk. Vīrieši no šis pozicijas zaudē, tāpēc iet konservos.
— Maija Krastiņa (@instant_mk) July 4, 2025
Mērķis- pārapdzīvotības samazināšana?
— Rabarbarzs 🇱🇻🇺🇦✌️ (@Tuksumsz) July 3, 2025
Tiešām interesanti, vienalikus absolūti loģiski un izskaidrojami.
— Katrīna Iļjinska (@katrinailjinska) July 3, 2025
Interesanti. Jautājums gan ir arī par to, kas tiek uzskatīts par Lib. un kas par Kons. Viens un tas pats viedoklis atsevišķā jautājumā mierīgi ASV var tikt uzskatīts par liberālu, bet uk par centrisku vai pat konservatīvu.
— Imants (@Unabomberz) July 3, 2025
Pirmā doma – personalizēti algoritmi soctīklos, katrs savā burbulī un sistemātiski tiekam iekodēti.. es piemēram ciest nevaru to saturu ko redzu paņemot sievas telefonu.
— Beachbum (@beachbum__16) July 3, 2025
Šeit analoğija ar vēsturi kā tādu.
Sievietes vienmēr sliecas tur, kur atrodams atbalsts vai atbalsta noskaņas.
Roma – kristietības lielākie sekotāji bija mazturīgi ļaudis un sievietes. Emancipējošas kustības – reliģiskas vai politiskas vienmēr ir sieviešu īpatsvarā— Vanators un Kondors🐝 (@beesandtrenches) July 4, 2025
