Putins, iespējams, kaļ plānus uzbrukumam vienai no Baltijas valstīm: soctīklos jau izvērsta kampaņa ar zīmīgu aicinājumu 0
Krievija var mēģināt īstenot destabilizācijas scenāriju Igaunijas austrumos — pierobežas pilsētā Narvā. Kā ziņo vācu izdevums “Bild”, sociālajos tīklos jau tiek izvērsta propagandas kampaņa ar aicinājumiem izveidot “Narvas tautas republiku”. Tikmēr Igaunijas drošības dienesti notiekošo sauc par dezinformācijas kampaņu.
Narva atrodas uz robežas ar Krieviju, un tajā dzīvo apmēram 50 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir krievvalodīgie. Pēc žurnālistiem pieejamās informācijas, jau vairākas nedēļas Krievijas sociālajos tīklos tiek izplatīti ieraksti, kas popularizē ideju par pilsētas atdalīšanos un pseidorepublikas izveidi.
Igaunijas drošības dienesti uzskata, ka šāda informatīvā aktivitāte var būt daļa no sagatavošanās scenārijam, kas atgādina Krievijas agresijas sākumu Ukrainā 2014. gadā.
Kopš marta sākuma internetā parādījušies aicinājumi izplatīt skrejlapas, veikt sabotāžas aktus un apbruņot tos, kuri atbalsta ideju par “Narvas tautas republiku”.
Propagandas ziņojumus pavada lozungi, piemēram, “Krievu tauta, mēs neesam vieni” un “No Narvas līdz Pisi stiepjas krievu zeme.”
Dezinformācijas kampaņa?
Igaunijas drošības dienesta KaPo pārstāve Marta Tūle norādīja, ka runa ir par dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis ir radīt spriedzi sabiedrībā un graut sabiedrības vienotību.
Pēc viņas teiktā, līdzīgas metodes jau iepriekš izmantotas gan Igaunijā, gan citās valstīs. Šādas informatīvās operācijas ļauj ar salīdzinoši vienkāršiem līdzekļiem iebiedēt sabiedrību un radīt nestabilitātes sajūtu. Viņa uzsvēra, ka dalība šādās provokācijās var novest pie kriminālatbildības.
Izdevums, atsaucoties uz drošības dienestu avotiem, norāda, ka informācijas kampaņas sākums var nebūt nejaušs — tā tiek izvērsta laikā, kad pasaules sabiedrības uzmanība ir pievērsta situācijai ap Irānu.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko uzskata, ka Eiropas valstis joprojām vērtē draudus no Krievijas pēc novecojušiem kara modeļiem.
Pēc viņa domām, daudzi Eiropā joprojām gaida tradicionālu uzbrukumu ar lielām tanku kolonnām, kamēr Maskava var izmantot sarežģītākus hibrīdkara scenārijus.
Kovaļenko norādīja, ka potenciāla agresija var sākties ar bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem, pēc kuriem iespējamas diversantu grupu un triecienvienību darbības. Tikai vēlāk varētu tikt iesaistīti lielāki militārie spēki.
Viņš arī piebilda, ka Eiropas mediji nereti skatās uz draudiem pārāk lineāri un var sagatavot sabiedrību mazāk ticamiem notikumu attīstības scenārijiem.
