Laukos
Mežsaimniecība

Raidījums: KNAB pārbauda aizdomīgus LVM darījumus ar papīrmalku0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Baltalkšņa papīrmalka. Foto no M. Daugavietes arhīva

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudīt aizdomīgus AS “Latvijas Valsts meži” (LVM) darījumus ar papīrmalku, kuros iesaistīti kokrūpnieka Ulda Mierkalna uzņēmumi, šovakar vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Vēl pavasarī tika stāstīts par LVM rīcību papīrmalkas tirgū, kur jau trīs gadus LVM ražotās papīrmalkas eksports uz Skandināviju notiek ar viena uzņēmuma starpniecību, apejot konkurenci.

Dēļi no papīrmalkas nesanāk, tādēļ to pārstrādā, ko Latvijā dara granulu un kokskaidu plātņu ražotāji, savukārt lielākie pircēji ir Skandināvu celulozes rūpnīcas. Produkta cenu nosaka skandināvu esošais tirgus un tā ir mainīga. Raidījums skaidroja, ka skandināvu tirgus ir neprognozējams, tāpēc pie augstas papīrmalkas cenas Latvijas uzņēmumi to nopirkt nevar.

Lai to nepieļautu, LVM izdomāja jaunu produktu – “tehnoloģisko koksni”, kurā ir gan papīrmalka, gan mežistrādes nevērtīgie atlikumi – sausie koki, zari, malka. Tas skandināvu celulozes rūpnīcām neder, tāpēc jauno produktu atļāva pirkt tikai tiem, kam ir ražotnes pārstrādei.

Neskatoties uz nosacījumu par ražotni, pie tehnoloģiskās koksnes tika Mierkalnam piederošie uzņēmumi “Pata” un “Pata Board”.

Raidījums skaidroja, ka, ieviešot jaunu produktu, realitātē mežā nekas nemainoties, jo koksni šķiro tāpat kā agrāk – papīrmalku krauj atsevišķi un sašķiro pa sugām. Sausie koki kopā ar pavisam tievo koksni nonāk malkas kaudzē. Tālāk koksni klientiem piegādā LVM pārvadātāji. Pavadzīmes liecina, ka arī pārvadāšanas laikā dažādas kvalitātes koksni kopā nejauc. Līdz ar to secināms, ka LVM joprojām ražo papīrmalku, tikai to nosaucot par tehnoloģisko koksni.

Uzņēmumam “Pata” pārdoto tehnoloģisko koksni LVM ved pa taisno uz ostām, kur stividori to pieņem un skandināvu celulozes fabriku pārstāvji nopērk kā papīrmalku.

Raidījuma analizētie dokumenti liecina, ka sākumā LVM shēmu centās slēpt, jo pavadzīmēs nebija ietverts “Pata” vārds. LVM produktu piegādāja ostās, kur kravām mainījās īpašnieks, savukārt tālāk kuģos tā pati koksne jau nonāca ar nosaukumu “papīrmalka”.

Par šiem darījumiem Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi. Uzmanību tam pievērsis arī KNAB.

LVM valde Zemkopības ministrijai sagatavoja skaidrojumu, ka koksnes pārdošanā nekādu pārkāpumu neesot, uzsverot, ka tehnoloģiskā koksne nav papīrmalka un nopirkt to varot jebkurš.

LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons raidījumam uzsvēra, ka visiem tirgus dalībniekiem bijušas vienlīdzīgas iespējas. Viņš skaidroja, ka nosacījums par ražotni neesot bijis vienīgais, jo iepirkums bijis divdaļīgs. Jansonam neesot informācijas, ka ražotne uzņēmumā netikšot būvēta. Raidījumam zināms, ka, neraugoties uz to, ka “Pata” nav ražotnes, uzņēmums precīzi izpilda savas līgumsaistības un samaksā LVM noteikto cenu par sortimentu.

Raidījumam zināms, ka 2018.gadā, kad papīrmalkas cena ostās bija rekordaugsta, “Pata Board” iepirka vismaz piekto daļu no visas LVM tehnoloģiskās koksnes. Tobrīd tā no LVM tika pirkta par gandrīz divas reizes zemāku cenu, nekā par papīrmalku maksāja ostās, savukārt pie cik lielas daļas vēl tika “Pata”, LVM neizpauž.

Pēc padomes locekļa Arņa Muižnieka ierosinājuma nolemts pasūtīt neatkarīgu auditu, ko veiks advokātu birojs “Sorainen”.

Raidījums vēstīja, ka LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals pirms diviem gadiem no Mierkalna uzņēmuma “Pata Strenči” saņēma 70 000 eiro par īpašuma pārdošanu. Viņš strādā arī kompānijas “VMF Latvia” padomē, kur saņem algu.

Šī firma slēdz darījumus ar LVM, no kuriem pēdējais noticis šogad par vairāk nekā trīs miljoniem eiro.

Arnis Muižnieks vada Meža īpašnieku biedrību, kur LVM ir lielākais biedrs. Jurģis Jansons vada mežzinātnes institūtu “Silava”, kam LVM ir viens no nozīmīgākajiem finansējuma avotiem. Savukārt Elmārs Švēde 12 gadu laikā Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 95 000 eiro.

LVM raidījumam norādīja, ka uzņēmumam patlaban ir ļoti grūti pārdot tehnoloģisko koksni, tāpēc LVM ir laimīgi, ka ir daudz lielu pircēju.

Minētā papīrmalkas shēma apspriesta arī nozares dalībnieku starpā. Latvijas kokrūpnieku federācijas biedru sarakstē federācijas padomes loceklis un uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieks Andris Ramoliņš atzina, ka raidījumā minētie fakti par papīrmalku esot patiesība.

Mierkalns gan solīja, ka “Pata” aizstāvēs savu reputāciju tiesās un vērsīsies pret visiem, ieskaitot Ramoliņu, par “katru nepatiesu vārdu un uzņēmuma reputācijai nodarīto kaitējumu”.

Saistītie raksti

Raidījums arī vēstīja, ka šomēnes pēc aizdomīgu darījumu atklāšanas LVM izsludināja konkursu par uzņēmuma augstākās valdes un padomes locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas nozīmē, ka apdrošinātājs segs visas augstāko amatpersonu izdevumus, ja tos sauks pie atbildības par interešu konfliktu, zaudējumu radīšanu vai ko citu.

Atšķirībā no pagājušā gada līguma, šogad izvēlētajam uzņēmumam ir jāapņemas izmaksāt augstākajai vadībai pusmiljons eiro advokātu nolīgšanai, kā arī vēl 300 000 eiro reputācijas atjaunošanai.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Laukos
“Zemes cenas pieaug.” “Altum” vadītājs Bērziņš intervijā arī atklāj, ka koronavīruss nav mazinājis interesi par zemi
Intervija 3 dienas
LE
LETA
Laukos
Āfrikas cūku mēris šonedēļ konstatēts 13 mežacūkām
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Kāds ir vasarāju ražas potenciāls, salīdzinot ar pagājušo gadu
5 dienas

Lasītākie

Ieva Ēvalde
Ekonomika
Produkti atkal “iežņaudzīti pārtikas plēvē”. Covid-19 bremzē “Zaļo kursu” uz zaļiem veikaliem
33 minūtes
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Viņu kā īpaši bīstamu personu meklēja pat “Omega”! Izdzīvojušās sievietes atklāj patiesību par slepkavu
5 stundas
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Neērts jautājums – kāpēc nedzirdam arī Latvijas ebrejus?
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Kas notiek?! Diennakts laikā reģistrēti septiņi jauni Covid-19 gadījumi
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pētījums liek šaubīties par kolektīvās imunitātes sasniegšanas efektivitāti cīņā ar covid-19
2 stundas