Viņš saka, ka uzskata sevi par Latvijas pilsoni un gribētu dzīvot Latvijā, bet tur viņu neesot pieņēmuši. “Ziniet, gribas sevi uzskatīt par Latvijas pilsoni. Ne tā kā tagad. Tagad nezinu par ko sevi uzskatīt. Bet tā kā ar mani izrīkojās…(..) Jā, aizvainojoši. Bet kā tu. Tu zini, kur ir tavas saknes, kur tu esi dzimis, bet tevi tur nelaiž (..),” viņš turpināja. 8
Vaicāts, kāpēc, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji brauc uz Ukrainu karot, viņš atbild: “Pati Latvija atteicās no savējiem, nosaucot tos par nepilsoņiem, tos cilvēkus, kas tur ir dzimuši, kā tāds cilvēks var justies tajā valstī (..).”
Žurnālistam izdevies satikt arī 1983.gadā dzimušo Valentīnu Miļutinu, kurš nācis no Ludzas. Donbasā atradies no 2014.-2016.gadam. Saruna ar viņu gan notiek Krievijā, viņš uz jautājumiem atbild krievu valodā. “Jūlijā devos. Ar puišiem. Ar Slavu Visocki, Grišu. Pie tam, mēs neesam kaut kādi sazvērnieki. Neviens no mums nevienu nepielauza braukt,” viņš apgalvoja.
Miļutins apstiprināja, ka ir saistīts ar partiju “Cita Krievija”, reiz gan tā saukusies citādāk. “Es biju tā sauktais ļimonovietis. Es no 1999.gada esmu ļimonovietis, ļimonoviešu nodaļā Latvijā. Mēs visi esam ļimonovieši, Visockis un Košņikovskis. Viss sākās ar Denisu Bartecki. Tieši Ludzā. Viņš tikko devās uz Rīgu stāties universitātē. Iestājās, sapinās ar [Vladimiru] Lindermani, un tad kaut kā iegrozījās un mēs kļuvām par ļimonoviešiem,” klāstīja Miļutins.
Vaicāts, kāpēc šādas darbības viņam šķitušas interesantas, Miļutins apgalvoja, ka Ludzā esot piemērota vide “tādiem kā mēs”. Viņš pauž, ka kādu laiku bijis dusmīgs uz Latviju. “Tāpēc, ka Latviešiem vieglāk, ja? Viņi, teiksim tā, dzīvo valstī un var izjust patriotisma sajūtu. Just lepnumu par savu valsti, Latviju. Par to teritoriju, kur viņi dzīvo. Man tas tika liegts. Man nenoformulējās tā sajūta. Mani sauca par okupantu, man teica, ka es dzīvoju svešā teritorijā,” viņš klāstīja.
Ludzā žurnālists sastop Miļutina pieminēto Denisu Bartecki, viņi sarunājas kādas daudzstāvu mājas balkonā. Barteckis apgalvo, ka Visocki, Miļutinu un Košņikovski ievedis partijā “Cita Krievija”. “Vēlāk es vēl ievedu cilvēkus no Daugavpils, Rēzeknes un tā tālāk,” viņš saka.
Vaicāts, cik ļoti nacionālboļševiku kustība Latvijā palīdzēja viņiem nokļūt Donbasā, Barteckis norāda, ka uz šo jautājumu neatbildēs. “Mums likumdošanā ir pants par to, ka tu varētu būt palīdzējis kādam nokļūt un piedalīties militārās darbībās, un par to var saņemt konkrētu cietumsodu. Lai tevi neatstātu pavisam bez atbildes, es teikšu tā: iespējams, es varēju nojaust , ka kāds no maniem paziņām var turp aizbraukt,” viņš teica, piebilstot, ka nejūtas līdzvainīgs par viņu aizbraukšanu turp.
Kā ziņots, 2015.gada februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos. Krimināllikuma izpratnē prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.
Aprīlī LETA ziņoja, ka Drošības policijā (DP) ir ierosināti pieci kriminālprocesi pret deviņām personām par piedalīšanos konfliktā Ukrainā. Tāpat DP lietvedībā šobrīd ir vēl vairāki kriminālprocesi saistībā ar četru personu prettiesisku dalību Sīrijas konfliktā.
