Rakt vai nerakt? Alternatīvi paņēmieni, kā ielabot augsni dārzā 0
Sākas īsta pavasara darbu nedēļa. Laiks pārdomāt, kas vēl nav iesēts stādiem (agrie gurķi, lauka tomāti, puķes u.c.), var gatavoties burkānu, redīsu sējai. Taču vispirms jāsteidz sagatavot zemi.
Augsni apstrādā citādi
“Augsnes apstrādāšanā tradicionālā aršana un rakšana ne vienmēr ir tie labākie paņēmieni. Tiem ir arī alternatīvas metodes, kuras var izmantot nelielos dārzos,” šopavasar izmēģināt kaut ko jaunu skubina agronoms Māris Narvils.
Populārākā augsnes apstrāde pavasaros ir tās uzaršana vai safrēzēšana. Pirmajos gados efekts ir, raža laba. Taču šādi atbrīvojas un izskalojas daudz vairāk barības vielu, nekā augam vajag. Augsne noplicinās. Tā visu laiku jāpapildina ar organiku, minerālmēsliem. Turklāt visu laiku ir nebeidzama cīņa ar nezālēm, daudz jālaista. Dziļās apstrādes efekts un augsnes irdenums saglabāsies aptuveni mēnesi, tad tā sablīvēsies, būs jārušina atkal. Var pamēģināt strādāt dārzā arī citādi, taupot savus spēkus un draudzējoties ar augsni.
Dārzos, kuru kopēji tikai šopavasar izdomājuši ķerties pie zaļākām audzēšanas metodēm, galvenais palīgs būs mulča. Tā tiešām dārzniekam atvieglos dzīvi – augsne kļūs irdenāka, barības vielām bagātāka, ilgāk saglabāsies mitrums. Turklāt daudz mazāk būs jāravē.
Mulča var būt salmi, siens, pļautā zāle, lapas, komposts, kūdras substrāts. Nopļauto mauriņa zāli uzreiz ber uz augsnes līdz pat Jāņiem. Pēc tam to mazliet apžāvē (vairs nevajag tik daudz slāpekļa). Jēlo zāli nevajadzētu bērt ap zaļumiem, redīsiem, salātiem.
Dārza kompostu kā mulču izmanto tikai tad, ja dārznieks ir pārliecināts, ka komposts sagatavots pareizi (ir izkarsis un bojā gājušas nezāļu sēklas). Citādi ar kompostu panāk pretēju efektu – nezāles un problēmas biezā slānī. Tāpēc kompostu drošāk ierakt augsnē.
Mulčēšanai ar kūdru vairumam augu der neitralizētā kūdra (izņemot augus, kam patīk skāba reakcija: krūmmellenes, rododendrus). Ar minerālmēsliem bagātināto kūdras substrātu labāk ierakt augsnē. Taču šis ir dārgs mulčas veids.
• Lai būtu efekts, mulču ber aptuveni 10 cm biezā kārtā.
Var rakt, var nerakt
Mulča vajadzīga gan tad, ja dārzu uzrok, gan ja pamēģina iztikt bez tā. Praksē labi pierādījies, ka zem mulčas slāņa sarosās sliekas, mikroorganismi un augsne kļūst irdena un augiem tīkama arī bez cilvēka vardarbīgas iejaukšanās.
Iepriekšējos gados apstrādātajā augsnē, ko šopavasar vairs near, izvelk tikai vadziņas sēklu sēšanai vajadzīgajā dziļumā vai izrok stādīšanai piemērotas bedrītes. Iesēj un iestāda augus. Kad augsne būs iesilusi, augsni ap stādījumiem mulčē.
Svarīgi ar mulču noklāt gan dobes virsmu ap augiem, gan celiņus.
Daudzgadīgo augu mulčēšanai der arī šķelda, taču pirms tās uzbēršanas augsnei dod slāpekļa papildporciju: uzlej vircu, uzber zaļu zāli vai minerālmēslus.
Ja mulčas maz, augsnes nosegšanai der pat nebalināts kartons, piemēram, celiņiem starp dobēm, sevišķi ja tajās parādījušās daudzgadīgas nezāles. To cieši piespiež augsnei (ja zem tā iekļūs gaisma, nezāles augs tik un tā).
• Ar mulčas materiāliem var arī radoši eksperimentēt (vispirms nelielā platībā), izmantojot to, kas dārzā un apkārtnē pieejams.
Sēj augsnes ielabotājus
Tagad var pagūt iesēt eļļas rutkus, sinepes (vislabāk abus mistrā). Tos iestrādā augsnē (iefrēzē, ierok) pēc 45–50 dienām (maija beigās, jūnija sākumā).
Šāda augsne būs tieši gatava, lai sētu Jāņu burkānus, stādītu ķirbjaugus, lauka tomātus.
• Ja ielabošanai izmantoti eļļas rutki vai baltās sinepes, tūliņ pēc tiem nevar sēt citus krustziežu dzimtas pārstāvjus (kāpostus, kāļus, rutkus, redīsus).
Atstāj dobi papuvē
Gluži kā lielos laukus kopjot, arī mazdārziņā daļu dobju katru gadu ieteicams atstāt papuvē. Tajās audzē tikai speciāli augsnes auglību vairojošus un atveseļojošus augus. Šim darbam varētu būt aptuveni šāds cikls: agrā pavasarī iesēj eļļas rutkus un sinepes, vēlā pavasarī tos ierok, iesēj speciālus augsnes auglību uzlabojošos mistrus (piemēram, speciālos zaļmēslojuma maisījumus AU-SLA, AU-VEL vai auzas un lēcas), kurus augusta beigās iestrādā augsnē. Tad sēj ziemas rudzus un vīķus. Pavasarī tos ierok. Izcili auglīga, irdena augsne būs gatava, lai tajā stādītu un sētu saknes un stādītu dārzeņus.
Laba metode ir, kad ziemas rudziem un vīķiem ļauj augt līdz maija beigām. Tad tos aizlauž un kā segumu atstāj uz augsnes, lai lēni sadalās. Augus stāda starp tiem.
• Jo augsnē aktīvāk darbojas mikroorganismi, jo mazāk jācīnās ar dažādiem patogēniem – slimību izraisītājiem.
