“Rīdziniekiem dārgi būs “komunālie”, bet vispār ir viena tendence…” Ekonomists atklāj, par ko Latvijā turpināsim daudz maksāt 0
Latvijā septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati.
“Inflācija šobrīd varētu būt savā augstākajā punktā, pusi no inflācijas veido pārtikas cenu pieaugums, mēs sagaidītu, ka tuvākā gada laikā tomēr inflācija nedaudz, bet mazināsies. Tā kā tik straujam pārtikas cenu pieaugumam, kādu piedzīvojām šī gada sākumā, īsti nav pamata, tad es teikšu, ka inflācija saglabāsies, dzīves dārdzība turpinās augt, bet pieauguma tempam jākļūst mērenākam,” TV24 raidījumā “Dienas personība” izsakās Dainis Gašpuitis, ”SEB” bankas ekonomists.
Viņš norāda, ka šobrīd redzama tendence, ka pakalpojumu cenas paliek arvien lielākas, līdz ar to šī tēma būs aktuāla vēl ilgi.
“Rīdziniekiem būs dārga siltumenerģija, atkritumu apsaimniekošana, komunālie pakalpojumi!” ekonomists izceļ.
Gada inflācija Latvijā septembrī bijusi 4,2%. Zemākā inflācija pagājušajā mēnesī reģistrēta Francijā (1,1%), Grieķijā un Itālijā (abās valstīs 1,8%), Portugālē (1,9%) un Čehijā (2%), bet Kiprā patēriņa cenas gada griezumā saglabājās nemainīgas.
Savukārt augstākā gada inflācija bijusi Rumānijā (8,6%), Igaunijā (5,3%), Slovākijā un Horvātijā (abās valstīs 4,6%), kā arī Ungārijā (4,3%). Lietuvā gada inflācija veidojusi 3,7%.
ES vidēji gada inflācija septembrī bijusi 2,6%, bet eirozonā tā veidojusi 2,2%.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – augustu – patēriņa cenas septembrī gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,1%.
Latvijā salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas septembrī palielinājušās par 0,1%. Mēneša inflācija reģistrēta 12 ES dalībvalstīs, augstākā tā bijusi Itālijā (+1,3%), lielākā mēneša deflācija fiksēta Maltā (-1,3%), bet Austrijā un Slovēnijā patēriņa cenas mēneša griezumā saglabājās nemainīgas. Lietuvā patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%, bet Igaunijā, tāpat kā Francijā, tās sarukušas par 1,1%.
“Eurostat” inflāciju aprēķina atbilstoši ES saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP).
