Brīvības gatvē 193 SIA “Zvaigznes centrs” jau gadiem ilgi plāno izveidot daudzfunkcionālu biroju kompleksu. Foto – Artis Drēziņš

Rīgas graustu miljonāri snauž, tikmēr iet bojā bērni. Pilsētā – 466 brūkošas ēkas 17

Savainojas un iet bojā cilvēki

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Lasīt citas ziņas

Seši draugi – divi pilngadīgi un četri nepilngadīgi jaunieši – alkohola reibumā uzkāpuši uz šīs nepabeigtās ēkas Hipokrāta ielā 2 jumta. Visi apsēdušies uz jumta malas, tad 1996. gadā dzimušais jaunietis pēkšņi nolēmis tai pārliekties pāri, lai izpildītu pievilkšanās vingrinājumu, bet paslīdējusi roka, viņš nokritis no ēkas jumta un gājis bojā. Šobrīd Rīgas domes Īpašuma departamenta uzskaitē ir 466 vidi degradējoši objekti (būves) jeb grausti, kas dalās trīs kategorijās: sliktā, sabrukšanas vai pirmssabrukšanas stadijā (A kategorijas grausti – 133 objekti); bojāti atsevišķi objekta elementi, brīva piekļūšana (B kategorijas – 264 objekti); iekonservēti objekti, taču degradē pilsētas ainavu (C grausti – 69 objekti).

“Grausti ir visās lielpilsētās. Uzskatu, ka Rīgā to skaits ir liels. Līdz tūkstošgades mijai lielākās galvassāpes sagādāja padomju mantojums, tagad – trekno gadu saimniekošana. Pašvaldība dara visu iespējamo, lai graustus izskaustu, jo apzināmies, ka tie pievelk bērnus, jauniešus, dažādus piedzīvojumu meklētājus, bomžus, narkomānus. Tā ir augsne nelaimēm. Atceros, pirms vairākiem gadiem vienā no Blaumaņa ielas graustiem nogalināja meiteni – tas nebūtu noticis, ja īpašums būtu bijis sakopts,” saka Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīga ir liela. Rīga ir skaista. Daugava, parki, piegulošā jūra, priežu audzes, ezeri neļauj Rīgai pārvērsties par dzelzsbetona un asfalta metropoli. Bet, protams, arī apbūve Rīgai ir īpaša. Viduslaiku vecpilsēta. Cara laiku koka nami. Jūgendstila rajons. Arī pagājušā gadsimta 30. gadi un pat padomju laiks atstājis pa stila pērlei. Šie laiki Rīgu atsvaidzina ar Gaismas pili un citām spožām augstceltnēm. Diemžēl Rīgai ir arī pietiekami daudz graustu, kas daudzviet izceļas kā sapuvuši zobi kopumā daudzmaz sakoptu zobu rindā. Un ne tikai bojā skatu, bet ir arī drauds cilvēku drošībai.

Kas ir šie grausti? Kāpēc radušies? Kam tie pieder? Kas par tiem atbildīgs? No 466 graustiem absolūti lielākā daļa ir privātīpašums (414), daļa pieder valstij (31) un daļa – pašvaldībai (21). Par katru no graustiem varētu uzrakstīt rakstu, par daļu – grāmatu ar peripetijām, par visiem graustiem kopā varbūt sanāktu doktora disertācija. Šim rakstam, kas nepretendē uz visaptverošu analīzi, izvēlējos raksturīgākos un sabiedrībai bīstamākos: gan tādus, kas noslēpušies biežņās, gan tādus, kas tikai slikti izskatās, gan tādus, kas, liekas, var teju nobrukt uz cilvēku galvām.

Nepabeigtajā ēkā Hipokrāta ielā 2 jaunieši savainojušies arī iepriekš. Piemēram, pagājušā gada 13. maijā no ēkas trešā stāva nokrita un smagas traumas guva 16 gadus vecs pusaudzis. Savu izmēru un izskata dēļ šis ir viens no populārākajiem piedzīvojumu meklētāju, ekstrēmistu un parastu vazaņķu objektiem. Kad maija sākumā šo vietu apmeklēju, mani sagaida apsargs dzeltenā vestē un stiepļu žogs ap objektu. Kad sargs palicis aiz muguras, bijušais digeris (tā apzīmē cilvēku, kas apmeklē neapsaimniekotas būves) Gustavs rāda vietu, kur viegli tikt pāri žogam. Protams, šo iespēju neizmantoju. Žoga stieples varot arī viegli pār­kniebt ar knaiblēm.

Objekts pieder SIA “Nule8”, kas ir SIA “Arčers” līdzīpašnieka uzņēmums. Tā pārstāve Vita Noriņa lūdz būvi nereklamēt, jo pēc katra sižeta interese par to tikai palielinoties.

“Ņemot vērā tuvumā esošo slimnīcu “Gaiļezers” un jau attīstīto medicīnisko infrastruktūru, bija un joprojām ir iecere pabeigt ēkas būvniecību un pielāgot to medicīnas un sociālās aprūpes iestāžu vajadzībām. Tiek izskatītas arī citas domas, piemēram, sociālie dzīvokļi vecāka gadagājuma cilvēkiem ar iespēju turpat saņemt visu nepieciešamo medicīnisko aprūpi, viesnīca slimnīcā “Gaiļezers” stacionēto pacientu piederīgajiem. Projekta realizācijai tiek meklēti sadarbības partneri – investori un pakalpojumu operatori. Meklējumu loks šobrīd pārvietojies aiz Latvijas robežām, jo uzrunātie vietējie potenciālie attiecīgo profilu operatori dažādu iemeslu dēļ nav gatavi nodrošināt pakalpojumu nepieciešamajā apjomā,” man saka V. Noriņa.

Objekts pārņemts 2011. gadā. Tā kadastrālā vērtība ir četri miljoni eiro. Ēka esot pietiekami labā stāvoklī, īpašniekiem bažu par tās drošību neesot.

“Ap būvi vienmēr bijušas norādes, ka tas ir privātīpašums, galvenā ieeja noslēgta ar dzelzs durvīm un piekaramo atslēgu, pirmā un daļēji arī otrā stāva līmenī ieejas ēkā un lifta šahtas aizmūrētas, būvi periodiski apseko īpašnieku pārstāvji, kuri katrā apsekošanā spiesti konstatēt arvien jaunus, izdomas bagātus ielaušanās faktus, dzelzs durvis kādā naktī tika izceltas no ailes, domājams, noderēja krāsaino metālu zagļiem. Katra jaunā iekļuves vieta tiek aizmūrēta vai aizrestota, taču tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Šogad ap ēku ierīkots ar dzeloņstieples kārtām apjozts žogs, uzstādītas video novērošanas kameras, atsevišķos diennakts periodos būvei ir arī fiziska apsardze, tur patrulē policija,” turpina V. Noriņa. Par svešas mantas bojāšanu un neatļautu iekļūšanu šajā privātīpašumā uzsākti trīs kriminālprocesi. Diemžēl jūlija sociālos tīklus atkal pāršalca cilvēku dižošanās ar attēliem no kādreiz iecerētā dzemdību nama jumta.

Bērni kāpelē Lubānas 84

24. maijā mediķi ar smagām traumām Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nogādājuši 11 gadus vecu zēnu, kurš bija kritis no aptuveni trīs metru augstuma pamestā rūpnīcas teritorijā Lubānas ielā 84.

Zēns ar vēl citiem bērniem kāpelējis pa pamestajām ēkām. Puisēns guvis politraumu, tostarp galvas traumu, vaļēju rokas lūzumu, krūškurvja un vēdera nopietnus ievainojumus, kā arī bijušas aizdomas par ribu lūzumiem.

Arī šis īpašums pieder pazīstamam uzņēmumam: SIA “Mono”. Rīgas domes Īpašuma departamentā uzzināju, ka ap objektu bijis betona žogs ar caurumiem, pa kuriem bērni tajā iekļuvuši, un uzdots caurumus aiztaisīt. Diemžēl sīkākas ziņas par esošo stāvokli un plāniem no SIA “Mono” iegūt neizdevās: uzņēmuma birojam tos klāstīt aizliedza vadība. Kad 20. jūlijā Lubānas ielu 84 apmeklēju, pie objekta, gods kam gods, notika sakopšanas darbi, bet žogs nu nekādi neradīja pārliecību, ka klusākā laikā to nevar pārvarēt. Pēc Īpašuma departamenta rīcībā esošās informācijas, būvi Lubānas ielā 84 plāno nojaukt līdz 1. septembrim.

Neizmantotās iespējas Brīvības gatvē 193

Objektu Brīvības gatvē 193 labi atpazīs ne tikai digeri, bet praktiski visi rīdzinieki: tas, braucot pāri VEF gaisa tiltam centra virzienā, atrodas labajā pusē. No fasādes puses tas aizklāts ar audumu un reklāmu, no otras puses atklājas teritorija, kurā mierīgi varētu uzņemt filmu par Otro pasaules karu. Kaut arī objekts nožogots, durvis, logi, ciet, digeris Gustavs rāda vienkāršus paņēmienus, kā iekļūt teritorijā un ēkās. Apsardzes pazīmes nemana. O. Burovs uzskata, ka īpašnieks velti iznieko laiku, iespējas un naudu, neattīstot šo lielisko vietu.

Objekta īpašnieka SIA “Zvaigznes centrs” valdes locekle Olga Rudzika saka: “Šajā ēkā plānojam izveidot daudzfunkcionālu biroju kompleksu. Jau bijām izstrādājuši tehnisko projektu ēkas renovācijai, bet nekustamo īpašumu tirgus un kopējās makroekonomiskās situācijas dēļ tas tobrīd netika realizēts. Šobrīd renovācijas tehnisko projektu pielāgojam jaunajām Būvniecības likuma prasībām, paredzam, ka to varētu apstiprināt apmēram gada laikā. Ēka ir pirmais posms SIA “Zvaigznes centrs” 1,7 hekt­āru lielās teritorijas attīstībā. Uz šo mirkli ir veikta sabrukušo ēku demontāža un teritorijas attīrīšana un sakārtošana. Šo darbu veikšanā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.”

“Šādus tekstus par šo objektu dzirdu gadiem. Būšu priecīgs kļūdīties, bet baidos, ka nākamgad gan es, gan jūs dzirdēsiet to pašu. Jau sen tur varēja būt kaut kas līdzīgs “Dominas” iepirkšanās centram,” komentē O. Burovs.

Graustu miljonāri Vīlandes 11

Kāpēc tad īpašnieki neattīsta vai nepārdod tik lieliskus objektus?

“Tāpēc, ka ir izdevīgi turēt nesakoptus un cerēt, ka ar laiku varēs īpašumu pārdot par augstu cenu. Uzskatu, ka šie turētāji jāsoda ar vēl lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Jau tagad graustu īpašnieki maksā 3% no kadastrālās vērtības 1,5% vietā, ja īpašums būtu sakopts. Labi, uzliksim 6%! Lai nevar noturēt un īpašumi iet tirgū par zemākām cenām: tirgus atdzīvosies, pilsēta kļūst sakoptāka. Kā es jokojoties draudu šiem graustu miljonāriem: agri vai vēlu mēs pie jums aiziesim! Protams, pašvaldība nevar rīkoties nelikumīgi kā vara 1917. gadā Krievijā vai PSRS vara 1940. gadā Latvijā un īpašumus vienkārši atņemt, taču ir tādas likumīgas metodes kā nodokļa palielināšana par nesakoptību un nodokļa samazināšana par sakoptību. Pazīstamais uzņēmējs Venjamins Gurevičs par graustu jūgendstila rajonā Vīlandes ielā 11 kādreiz maksāja 2000 eiro nodokli gadā, tagad – 66 000. Palielināsim vēl… Tajā pašā laikā varam iedot nodokļa atlaides: par dekoratīvo apgaismojumu – 25%, par atjaunotu fasādi – 50%, par atjaunotu mūra māju – 75%, par pilnībā renovētu koka māju – pat 90% uz pieciem gadiem,” saka O. Burovs.

Mūra ēka Vīlandes ielā 11, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem uzbūvēta pēc arhitekta Rūdolfa Heinriha fon Cirkvica projekta, kopš 2002. gada pieder SIA “Vīlande”. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras un kultūras piemineklis, viens no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā. Nams 2011. gadā piedzīvojis ugunsgrēku, tam ir bojāts jumta pārsegums, var redzēt debesis, bet nama tehniskais stāvoklis vērtējams kā katastrofāls. Pašvaldība par šā nama sakārtošanu cīnās jau gadiem, bet V. Gurevičs klusē. Arī man neizdevās ar viņu sazināties.

Tikpat neglīts ir bēdīgi slavenais nams Marijas ielā 6, kas ik pa laikam parādās mediju uzmanības lokā.

SIA “MARNO J” biroja vadītāja Ilze Zarāne savas vadības vārdā “LA” atbildēja par vēl vienu nesmuku jūgendstila objektu Brīvības ielā 88, kam daudzmaz sakopts ir tikai pirmais stāvs: “Esam izbrīnīti par radušos interesi. Objektu iegādājāmies pirms nepilna gada un tā stāvoklis kopš iegādes nav pasliktinājies. Šobrīd strādājam pie projekta, lai šajā vietā radītu pilsētai pievilcīgu objektu. Kas attiecas uz drošību, tad vēl pirms objekta iegādes pasūtījām ēkas ekspertīzi, kur netika konstatēti nekādi draudi, vienīgi objekts šobrīd vizuāli nav pievilcīgs.” Ticēsim. Tiesa, SIA “MARNO J” pieder vēl divi grausti: Katlakalna ielā 11E un Pulkveža Brieža ielā 20.

Akmeņi pašvaldības dārziņā, arī Dzirnavu 11

Bet ne visi īpašnieki ir nerunīgi vai izbrīnīti par “LA” interesi. Pēterim Antonovam pieder vairāki objekti, arī Dzirnavu ielā 11, kas ir viens no vairākiem šīs ielas graustiem vietā, kas piekļaujas ideālai vietai – pilsētas jūgendstila apbūvei. Šo objektu P. Antonovs nopircis pirms diviem gadiem un pagaidām aplicis ar apdrukātu audumu. Namu plāno renovēt, visticamāk, tur būšot dzīvokļi. Objekta stiprināšanas un izpētes darbi jau notikuši, bet darbi apstājušies kaimiņu pretenziju dēļ, īpašnieks jau gatavojies tiesvedībai, bet nupat panākts mierizlīgums. Darbi ar šo un citiem P. Antonova objektiem varētu ritēt ātrāk, ja ne… pašvaldība.

“Pilsētā valda haoss un bezatbildība. Tas, kas notiek, ir kaut kas neiedomājams. Atbildīgie pašvaldības ierēdņi par plānošanu, projektēšanu un būvniecību pārkāpj likumus un normatīvos aktus, neievēro termiņus. Sabiedrībai stāsta, ka atbalsta investorus, bet reāli plānu un darbu saskaņošana ir vairākas reizes ilgāka nekā nosaka normatīvi. Noteikumi nesaprotami un traktējami dažādi, institūcijas pieņem nesaprotamus lēmumus. Ierēdņi paniski baidās par savu krēslu,” skarbs ir P. Antonovs.

“Tāda sajūta, ka Antonovs grasās startēt pašvaldību vēlēšanās… Pie šādas kritikas no graustu miljonāriem pašvaldība ir pieradusi: kad neveicas biznesā vai ir citas problēmas, tad vaino pašvaldību. Namu Dzirnavu ielā 11 jau pagājušā gadsimta 90. gados pašvaldība mēģina neveiksmīgi pārdot, līdz beidzot šā gadsimta sākumā tas izdevās. Bet tā īpašnieki vairākas reizes mainījās, līdz nokļuva Latvijas Krājbankas rokās. Atceros, kā bankas prezidents Ivars Priedītis uzsāka atjaunošanas procesu, sakot, ka nauda nedrīkst gulēt seifā, tā jāliek lietā. Diemžēl banka bankrotēja un nams, kas atrodas lieliskā vietā klusajā pilsētas centrā, vēl vairākas reizes mainīja īpašnieku,” komentē O. Burovs.

Kas būs veco alus brūžu vietā Bruņinieku ielā 2?

Pirms dažām nedēļām P. Antonovs iegādājies arī objektu Bruņinieku ielā 2, kur kādreiz atradās alus darītava. Pēdējos gadus šis objekts iepretim Rīgas 1. slimnīcai bija vieta, kur meklēt piedzīvojumus un lauzt kaulus, un piederēja SIA “Valdemāra parks”. Tagad tam apkārt ir stiepļu žogs – gan viegli pārvarams. P. Antonovs sola – ja Rīgas domes birokrātijai būšot saprāta robežas, līdz celtniecībai gadi divi paiešot.

“Šobrīd šajā objektā, kas vairākus gadus bija pamests, notiek tehniskā ekspertīze un mākslinieciski vēsturiskā inventarizācija. Izskatās, ka tur varētu būt jaukta apbūve: biroji, tirdzniecības telpas, dzīvokļi, kuru proporcijas noteiks tirgus,” saka P. Antonovs.

Nesen pārdots vēl viens bijušais alus brūzis – “Vārpa” Maskavas ielā 231. No AS “Reverta” to nopirkuši Maksims Zaprivoda un Sergejs Komarovs.

“Jaunie īpašnieki par saviem nākotnes plāniem mūs nav informējuši. Kad ēkas 2014. gada oktobrī pārņēmām, tās bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Iebrukušie pagrabi un sabrukušās ārsienas radīja draudus sabiedrībai, tādēļ tos operatīvi novērsām, demontējot atsevišķas ēku konstrukcijas. Tāpat drošības apsvērumu dēļ tika noslēgtas pieejas īpašumam, tomēr metāla vācēji un personas bez noteiktas dzīvesvietas atrada paņēmienus, kā teritorijā iekļūt. Faktiski vienīgais praktiskais pielietojums objektam šā brīža stāvoklī būtu kara ainu filmēšana… Tādēļ tiešām priecājamies, ka īpašumam ir atradies ieinteresēts investors un ceram, ka tuvāko gadu laikā jaunie īpašnieki objektu sakārtos tā, lai tas iekļautos pilsētvidē,” teic AS “Reverta” komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Vēsturisko zeķu fabriku Cieceres ielā 4 nojauks

Tā vai citādi, divi grausti pazudīs no zemes virsas. Mazliet skumji, bet viens no tiem – vēsturiskās zeķu fabrikas “Aurora” korpuss Cieceres ielā 4.

“Īpašumu iegādājāmies izsolē 2011. gadā. Ēka jau toreiz bija tādā pašā stāvoklī kā šobrīd, jo nebija gadu desmitiem atbilstoši uzturēta. Tai bija izstrādāts un apstiprināts rekonstrukcijas projekts par dzīvokļu māju un tā bija kultūras pieminekļu sarakstā. Rīgas pašvaldība mums pieprasīja sakārtot īpašumu. Mēs sertificētam būvinženierim pasūtījām veikt objekta stāvokļa novērtējumu. Secinājums pēc novērtējuma ir tāds, ka objekta nesošās konstrukcijas ir bojātas tiktāl, ka būves saglabāšana ir faktiski neiespējama, tādēļ mēs pieņēmām lēmumu šīs būves nojaukt,” man atbild īpašnieks, SIA “Latectus” vadītājs Ģirts Grīnbergs.

Tāpat tiks nojaukts objekts Torņakalna ielā 2, kas pieder SIA “Realm” un kur kādreiz atradās tekstila rūpnīca. Īpašnieks nebija gatavs sniegt komentāru, bet pašvaldība nolēmusi līdz gada beigām veikt piespiedu nojaukšanu un īpašniekam piesūtīt rēķinu.

Nejauks un kā pēc kara izskatās īpašums Maskavas ielā 192, kas pieder nu jau maksātnespējīgam SIA “Kalāti”. Maksātnespējas administratore Jevgēnija Tokmačova skaidro, ka objekta tālāko likteni noteiks kreditori, bet, viņasprāt, ēkas ir jānojauc.

Noslēpušies, bet godu nedara. Austuves iela 9

Austuves iela 9 atrodas aiz apsargāta žoga koku un krūmu biezoknī, kurā man nav lemts iekļūt. Kā noprotams, īpašumā esošās ēkas ir nelikvīds, bet vērtība slēpjas vietā: Grāpju pussalā starp Zaķusalu, Daugavu un Krasta ielu. Kā stāsta īpašnieka SIA “US CEE Private Property Latvia” pārstāvis Gints Vilgerts, ēkas pieder SIA, bet vairāki hektāri zemes – pašvaldībai, kura neatbildot uz zemes privatizācijas, pirkšanas piedāvājumiem, turklāt vēl uzsākusi tiesvedību. Grūti noliegt, ka tā ir lieliska apbūves vieta. O. Burovs ir lakonisks: strīds ir par zemes cenu, pilsēta par sviestmaizi negrasoties nevienam neko pārdot.

Savukārt ēka Dzirnavu ielā 123 pieder Japānas uzņēmumam “Toyoko Inn Co, Ltd”, kas tur vēlas celt viesnīcu. Uzņēmumu pārstāvošais advokāts Jānis Jurkāns taisnojas, ka darbi aizkavējušies pašu arhitekta un pašvaldības gausuma dēļ, piedevām notiek tiesvedība ar pašvaldību par blakusesošā īpašuma pievienošanu.

“Mēs regulāri labojam žogu, naglojam logus, bet pašvaldība tā vietā, lai sargātu, rūpētos par kārtību un palīdzētu atjaunot īpašumu, mūs soda. Vienreiz pat visu sētu nozaga!” sodās J. Jurkāns. 2. jūnijā namā izcēlās ugunsgrēks, ko nodzēsa.

“Tas ir kauns! Īpašums atrodas pie Latvijas Universitātes, divām skolām, bet nesakārtotais īpašums ir pie­ejams un piemēslots. Ja reiz investors gatavs ieguldīt lielu naudu, tad kur ir problēma atrast dažus tūkstošus ēku konservācijai un apsardzei?” jautā O. Burovs un piebilst – ja aina neuzlabosies, gaidāmi piespiedu pasākumi no pašvaldības puses.

Rīgai problēmas ir arī ar valsti

Vairāki grausti pieder arī valstij. Piedzīvojumu meklētāju paradīze ir Bolderājā Flotes un Birzes ielu sākumā, kur kokos ieaugušas padomju armijas būves un kur ir skati kā pēc atomkara. Iedzīvotāji sūdzas, ka tur klejojot bērni, jaunieši, narkomāni, dzērāji. O. Burovs uzskata, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) par maz dara, lai šos objektus apsargātu, ir absolūti bezspēcīga, ja runa ir par tukšu ēku apsaimniekošanu, vadās pēc principa: valsts dod naudu – darām, ja nedod – nedarām.

Tāpat brīvi pieejama ir bijusī arodskola Zasulauka ielā 31, neglīts ir žogs un arī pati neapsaimniekotā māja Gaujas ielā 15, Mežaparkā Ezermalas ielā 34 briesmīgs izskatās bijušais kara hospitālis.

“Būves par graustiem netop “VNĪ” saimniekošanas rezultātā – tie par tādiem kļuvuši, būdami citu juridisku vai privātu personu īpašumā, iekams tie nokļuvuši pie mums. Ik gadu “VNĪ” īpašumā nonāk jauni objekti, piemēram, 2015. gadā tie bija 73819 m2 platībā un īpašumu sakopšanā un uzturēšanā investējām ap 50 miljoniem eiro gadā. Agri vai vēlu katrs īpašums tiek attīstīts, iznomāts, pārdots, nodots kādas valsts iestādes lietošanā, iekonservēts vai nojaukts,” saka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andrejs Milzarājs.

Objektu Ezermalas ielā 34 “VNĪ” no Ārlietu ministrijas pārņēma 2008. gadā, bet 2011. gadā starp Latviju un Krieviju tika noslēgta starpvalstu vienošanās, ka šo īpašumu uz 99 gadiem nodos Krievijas lietošanā. To plāno izdarīt 2017. gadā, kad tiks pārbūvēts pievadceļš, sakārtotas komunikācijas un attiecības ar blakus esošo privātīpašnieku.

Grūtāk nokļūt objektā Gaujas ielā 15, kas atrodas Valsts policijas apsargātā teritorijā. To plānots attīstīt Iekšlietu ministrijas vajadzībām, bet Ministru kabinets vēl nav lēmis par finansējuma piešķiršanu. Izskatās, ka lēmums varētu būt ne ātrāk par 2018. gadu.

Daudz smagāka ir situācija ar objektiem Flotes ielā 1A, 2, 4 un Birzes ielā 3. Šie savulaik padomju laikā armijas vajadzībām celtie objekti pabijuši arī Privatizācijas aģentūras pārraudzībā, taču visi privatizācijas mēģinājumi bijuši nesekmīgi. Kopš 2015. gada objekti nonākuši “VNĪ” pārvaldīšanā, kas gaida no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu, kuru no ēkām drīkst nojaukt, kuru – ne. Īpašums liels un tā iežogošana izmaksātu milzu līdzekļus. Augustā kritiskākos objektus teritorijā iežogošot, lai ierobežotu piekļuves riskus. Dažās vietās bijuši stiepļu žogi, bet tie aiznesti. Ir norādes, ka tur atrasties bīstami, bet cilvēki tās neievērojot. Ar dēļiem un finieri aiztaisītie logi un durvis tiek atplēsti. Kopš 20. jūnija ir nolīgta fiziska apsardze, kuras uzdevums ir nepārtraukti uzraudzīt teritoriju, lai tajā neatrastos nepiederošas personas.

Objekts Zasulauka ielā 31 “VNĪ” pārvaldībā pārņemts no Izglītības un zinātnes ministrijas. Agrāk tur bija arodskola, pēc tam – neveiksmīgs nomnieks. Par šo objektu ir interese un tas tiek gatavots pārdošanai šogad vai nākamgad.

Arī pašvaldība nav bez grēka

Grausti pieder arī pašvaldībai. Pat pašu veidotajā sarakstā to ir 21. Gandrīz ar katru no tiem saistās gan objektīvas, gan subjektīvas peripetijas. Populārākais no tiem laikam ir Hamaņa muiža Slokas ielā 41, kas kādreiz tika iznomāta SIA “Mono”, tagad pašvaldība pārņēmusi atpakaļ, jo nomnieks ar to netika galā, iekonservēja un pēc tiesvedības pabeigšanas meklēs citu pircēju.

2005. gadā K. Barona ielā 99 uzņēmējs apsolīja uzcelt ebreju skolu un uzdāvināt to pašvaldībai, bet naudas pietika tikai pamatiem. Tagad notiek tiesvedība par līguma laušanu ar uzņēmēju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
21:25
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Pēc 31 gada dienestā izdienas pensijā nolēmis doties VUGD priekšnieks Āboliņš 6
Jaunzeme atklāj, kāpēc nepieņēma darbu, kuru viņai piedāvāja, bet atgriezās VID ģenerāldirektores amatā
“Nacionāļi saudzē savu ietekmīgo biedru,” neizsakās par Helmaņa tikšanos ar ES sankcijām pakļauto krievu oligarhu Avenu
“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci
Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju
Nav zināms, vai ugunsgrēks dronu ražotnē ietekmēs piegādes Latvijas armijai, bet darbs ir atsākts
VIDEO. 10 lietas ikkatra mājās, kas var izraisīt ilgstošas veselības problēmas un dažāda rakstura saslimšanas 17
Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Policistam par 200 eiro kukuļa izspiešanu no šofera piespriež 4,5 gadu cietumsodu
VIDEO. Sirsnīgs stāsts – no automašīnu riepu diskiem lietuviešu brīvprātīgie ražo krāsniņas ukraiņiem
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu 1
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem 113
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības