Ko puisis guvis no šīs sacensības? 9
– Man ir bijis liels izaicinājums iesaistīties diskusijās, jo tās izvēršas dziļas un daudzslāņainas. Guvu psiholoģisku izturību, spēju uzturēt spriegu sarunu, turklāt skatītāju klātbūtnē – pasākums notika tirdzniecības centrā “Alfa”. Tā bija azartiska domas un valodas saspēle. Tematu izvēle bija stratēģiska – tā kā gatavojos remontēt savu dzīvokli, tad arī par to biju ieinteresēts runāt ilgāk. Sarunas možums bija laikā no 6 rītā līdz 12 dienā, toties nogurums māca naktī no 24 līdz 4. Dažbrīd vairs nesapratu, domāju vai skaļi runāju… Šī pasaule mums it kā ir pašsaprotama, taču apziņa, ka esi, ir ļoti maģiska.
Zviedrijā esmu piedalījies arī desmit dienu klusēšanas meditācijā – “vipassana”. Tā nav saistīta ar kādu reliģiju, bet ar sava prāta vērošanu. Tajā gūsti interesantu pieredzi – novēro, cik pats esi mainīgs. Vārds “vipassana” tulkojumā no pāli (viena no mirušajām vidusindiešu valodām, kurā saglabājusies bagāta dienvidu budistu literatūra) – redzēt lietas, kādas tās ir, nevis kādas tās šķiet esam. Šī meditācija ir praktisks ceļš, lai gūtu mierpilnu prātu un dzīvotu laimīgi un jēgpilni. Man tā iemācīja saprast klusuma vērtību, spēju ieklausīties sevī, “noslāpēt” nevajadzīgos trokšņus un gūt vērīgumu dabā, cilvēkos, labāk izprast sevi.
Patriks bijis drosmīgs – pārkāpis arī kādu citu sabiedrības aizsprieduma barjeru – kļuvis par iedvesmas avotu fotomākslinieces Ineses Kalniņas veidotajiem kailattēliem. Šāda fotosesija ir kā psiholoģisks akts, jo izģērbj ne tikai fiziski.
– Apzinos pamatu, kas mani veido. Tās ir domas, darbi, uzturs un vide. Darbības aizsāk cēloņu un seku ciklu. Piemēram, sadarbība ar fotogrāfi Inesi Kalniņu bija viena no sekām. Tolaik biju sācis regulāri sportot, lietot pārdomātu uzturu – ēdu olbaltumvielām (proteīniem) bagātu ēdienu (auzu putru un lēcas). No rītiem skrēju, vingroju. Turklāt nodarbojos ar jogu, kas pozitīvi ietekmēja ne tikai fizisko ķermeni, bet arī psiholoģisko, emocionālo un garīgo stāvokli. Acīmredzot tieši mans fiziskais tēls piesaistīja mākslinieces uzmanību. Viņas foto akti ir atturīgi un smalki – vairāk radot priekšstatu un noskaņojumu par intimitāti.
Studējot Patriks Zvaigzne izveidoja mākslas darbu “Domu dārzs” – ģipsī atlēja vairākas galvas, kuras novietoja sadīgušā zālītē.
– Tajā atspoguļota mana sapratne par domāšanas procesu. Paradīze – man ir iekšējās pasaules dārzs, kuru audzē, kuru kop, kurā dzīvo. Mūža laikā sējam domas, tās ir kā sēklas, kas, gana ilgi turot prāta gaismā, sāk dīgt, kļūt par daļu no mums, daļu no tā, kā mēs redzam pasauli. Bet reti kad mēs atkāpjamies, lai redzētu koptēlu, kādu audzējam. Bieži rodas sajūta, ka ļaujamies pūlim un kā aita barā tam sekojam. Ar savu darbu paudu ideju prātā kļūt no aitas par ganu.
Patriks Zvaigzne ir harismatisks, ar domu plašumu un dziļumu neatstāj vienaldzīgu priekšstatu, viņš pārsteidz, iedvesmo… Patriks uzaudzis mūziķu ģimenē, viņa mamma ir māksliniece un pedagoģe Daina Pormale, Lūcijas Garūtas fonda dibinātāja. Jau no bērnības centies būt patstāvīgs – gan domās, gan darbos. Viņa uzskatu veidošanā liela nozīme bijusi brīvajai Valdorfa skolas izglītībai gan Hannoverē (Vācijā), gan Ādažos.
Nesen internetā izveidojis savu grafiskās, digitālās mākslas uzņēmumu “makeme.lv”, sniedz grafiskā dizaina pakalpojumus.
– Esmu laimīgs. Svarīgi ir domāt pozitīvas domas, ticu to magnētiskumam. Uzskatu, ka mums aiz muguras nenoris kāda sazvērestība, lai mūs piespiestu ļauties slinkumam. Laime un piepildījums rodas, tikai darot.
