Arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pērn divreiz pārceltas – sākumā no aprīļa uz jūniju, bet vēlāk uz augustu. Lai gan tās notika daudz labākā epidemioloģiskajā situācijā, nekā tā Latvijā ir pašlaik, vēlētāju aktivitāte bija zema.
Arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pērn divreiz pārceltas – sākumā no aprīļa uz jūniju, bet vēlāk uz augustu. Lai gan tās notika daudz labākā epidemioloģiskajā situācijā, nekā tā Latvijā ir pašlaik, vēlētāju aktivitāte bija zema.
Foto: Zane Bitere/LETA

“Rūpes par tautu nav šīs valdības pirmais bauslis, tāpēc tur noteikti ir citi iemesli!” Deputātu minējumi par “vēlēšanu pārcelšanu runām” 6

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Ierosinājums pārcelt 5. jūnijā jau izsludinātās pašvaldību vēlēšanas uz vēlāku laiku “ir bijusi tikai idejiska diskusija” – tā to pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes nedēļas sākumā raksturoja premjers Krišjānis Kariņš (“JV”).

Ne viņš, ne Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības un “KPV LV” pārstāvji nebija noskaņoti atbalstīt vietējo vēlēšanu pārcelšanu, kas nozīmētu arī tagadējo uz četriem gadiem ievēlēto pašvaldību pilnvaru pagarināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”) atzina, ka “vajadzētu vadīties no apsvērumiem, kas saistīti ar epidemioloģisko situāciju”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis ziņu aģentūrai LETA sacījis, ka lēmums jāpieņem politiķiem, un pašlaik grūti paredzēt, kāda būs situācija vasaras sākumā.

Pēc profesora teiktā, nav dogmas, kas noteiktu, ar kādu saslimstības līmeni vēlēšanas varētu rīkot vai tās būtu jāpārceļ. Arī kumulatīvā 14 dienu saslimstība līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas, pēc valdības paustā, ļautu samazināt valstī noteiktos ierobežojumus, esot nosacīts rādītājs.

Briģis uzskata, ka, domājot par vēlēšanu rīkošanu, jāvērtē saslimstības tendence dažas nedēļas pirms tām, bet “diemžēl vēlēšanas jāplāno stipri agrāk”.

Doma par vēlēšanu pārcelšanu radusies pēc tam, kad koalīcijas partiju pārstāvji iepazinās ar vakcinācijas plānu, kurā redzams, ka tikai līdz septembrim varētu būt vakcinēti 70% iedzīvotāju, “Latvijas Avīzei” atzina “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Ja Rīgas domes vēlēšanās, kas augusta beigās notika daudz labākā epidemioloģiskajā situācijā, bija tik zema vēlētāju aktivitāte, tad esot bažas, cik vēlētāju atnāks nobalsot 5. jūnijā. Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 40,58% balsstiesīgo.

Ir arī zināms, ka pašvaldību vēlēšanu komisijās ir daudzi ilggadēji darbinieki. CVK gan ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu nodrošināt komisijās strādājošo vakcinēšanu. Vēlēšanas jau ir izsludinātas, un 6. februārī sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas nozīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāks uzskaitīt partiju tēriņus. Savukārt no 17. marta līdz 6. aprīlim paredzēta kandidātu sarakstu iesniegšana.

Reklāma
Reklāma

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, vēlēšanas notiek daudzās valstīs, tāpēc centieni tās pārcelt tiek saistīti arī ar citiem iemesliem. Viens no tiem ir Satversmes tiesas process, kurā jau tiek un vēl tiks skatītas pašvaldību lietas, kurās apstrīdēta administratīvi teritoriālā reforma.

Neesot izslēgts, ka tiesa var likt Saeimai novērst kādus reformas trūkumus vai mainīt iezīmētās robežas. Vēl viens iemesls saistīts ar partiju atšķirīgo gatavību vēlēšanām – pieredzējušās un pašvaldībās plašāk pārstāvētās partijas jau daudzviet ir sagatavojušas kandidātu sarakstus un sāk publiskot to līderus, bet ne visiem tik labi sokas.

Politiķi arī apzinās, ka ārkārtējās situācijas apstākļos būs ierobežotas kampaņas iespējas, kas varbūt tik ļoti neuztrauc novados tagad pie varas esošos, bet jaunajiem politiskajiem spēkiem ir svarīgi iepazīstināt vēlētājus ar saviem līderiem.

Opozicionāri saskata citus iemeslus

“Šis jautājums ir pacelts nevis epidemioloģiskajā, bet gan politiskajā darba kārtībā. Vēlme atlikt vēlēšanas ir politiska. Tās ir atsevišķu partiju bailes no spēcīgas konkurences, ko piedāvā Zaļo un zemnieku savienība,” “Latvijas Avīzei” sacīja Viktors Valainis (ZZS).

Arī “Saskaņas” priekšsēdis Jānis Urbanovičs uzskata: “Rūpes par tautu nav šīs valdības pirmais bauslis. Tāpēc tur noteikti ir citi iemesli.” Viņaprāt, tie varētu būt saistīti ar Satversmes tiesas gaidāmajiem spriedumiem, kad tiesa varot pateikt, ka reformā ir aplamības, “un koalīcijā atradīsies vismaz trīs partijas, kas Jura Pūces projektam novēlētu fiasko, jo viņš vairs nav bez piecām minūtēm premjers”.

J. Urbanovičs pieļāva, ka kādam varbūt ir doma atlikt pašvaldību vēlēšanas līdz pat Saeimas vēlēšanām 2022. gada rudenī, lai tad reizē vēlētu gan Saeimu, gan novadu un pilsētu domes.

Idejai par vēlēšanu pārcelšanu pagaidām nav vairākuma atbalsta arī koalīcijā. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns pēc koalīcijas sēdes ļoti tieši pateica, ka JKP to neatbal­stīs. Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars sacīja, ka neviens tagad nevar zināt, kā Covid-19 krīze attīstīsies, vai, nosakot jaunu datumu, vēlēšanas nebūs vēlreiz jāpārceļ.

“Tie būtu negodīgi nosacījumi gan pret tiem, kas kandidē, gan vēlētājiem. Daudzi jau ir sākuši strādāt, iegulda līdzekļus un rēķinās ar šiem spēles noteikumiem,” sacīja R. Dzintars, pēc kura domām, skaidrībai par šo jautājumu ir jābūt pēc iespējas drīzāk.

Viņaprāt, arī pašvaldību reformas dēļ nebūtu pareizi vēlēšanas pārcelt. Ja koalīcijas partneru viedokļi atšķiras, tad vajadzētu nevis mainīt datumu, bet gan rūpēties par drošu vēlēšanu norisi, uzskata R. Dzintars.

“KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo arī piekrīt, ka pašvaldības jāvēl 5. jūnijā, bet viņš atzina, ka ārkārtējās situācijas apstākļos nebūs tādas kampaņas iespējas, kas daudzus satraucot, jo nevarēs tikties ar vēlētājiem.

Vienreiz jau ir pārceltas

Līdz 2009. gadam likumā bija noteikts, ka vietējās vēlēšanas notiek marta otrajā sestdienā. Taču tad koalīcija nolēma, ka būtu racionāli pašvaldību un Eiropas Parlamenta deputātus vēlēt vienā dienā, nevis ar trīs mēnešu intervālu rīkot divas vēlēšanas.

EP vēlēšanu datumu Latvija nevarēja ietekmēt, tāpēc togad pagarināja pašvaldību pilnvaras un likumā noteica, ka pašvaldības tiek vēlētas jūnija pirmajā sestdienā, kā tas pēc tam ik pēc četriem gadiem ir bijis. Jāteic, ka arī 2009. gadā notika novadu reforma un vietvaras tika vēlētas jaunajās teritorijās.

Taču toreiz likumu ar jauno novadu karti pieņēma tikai 2008. gada decembrī, bet tagad tas notika jau gadu pirms vēlēšanām, tāpēc CVK ir bijis pietiekami laika, lai sagatavotos vēlēšanām, kas arī ir izdarīts.

CVK priekšsēdētaja Kristīne Bērziņa “Latvijas Avīzei” 2. februārī sacīja, ka iespējamā vēlēšanu pārcelšana ir politiķu, nevis CVK kompetencē.

Taču gatavošanās tām ir sākusies. Tagad, kad vēlēšanas notiek arī citās valstīs, nodrošinot nepieciešamos drošības pasākumus, viņasprāt, tas ir iespējams arī Latvijā. Ja Satversmes tiesa tuvākajos mēnešos darīs zināmu, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas, lai novērstu reformas trūkumus, tad CVK ir gatava arī tam.

Savukārt, ja spriedums par kādas pašvaldības robežu maiņu tiktu paziņots jau pēc jauno domju ievēlēšanas, tad, visticamāk, būtu jārīkojās tā, kā pēc iepriekšējās reformas, kad Rojas novads ar speciālu likumu tika sadalīts Rojas un Mērsraga novados.

Tajos tika rīkotas jaunas vēlēšanas. Tas gan notika pēc pašvaldību iniciatīvas un nebija saistīts ar tiesu.