Iesnaužas pie datora. Deputāti atzīst, ka attālinātais darbs atstāj iespaidu uz Saeimas darba kvalitāti 23
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Darbu klātienē septembrī noskaņota atsākt arī Saeima, kurā jau tagad Covid-19 drošības sertifikātu var uzrādīt vairāk nekā 80% deputātu un darbinieku, liecina politiķu aplēses.
Precīza informācija tikšot apkopota augusta otrajā pusē, jo tiem, kas vēl nav paguvuši vakcinēties, mēneša laikā ir iespējams to izdarīt.
“Visi saprot, ka darbs klātienē ir kvalitatīvāks, ir iespējamas savstarpējās diskusijas Saeimas sēžu zālē. Taču ir jāatceras, ka Saeimas deputātu ir ievēlējusi tauta un nevienam tautas priekšstāvim nevar liegt piedalīties Saeimas sēdē un pildīt savus pienākumus arī tad, ja viņš nav vakcinējies,” “Latvijas Avīzei” sacīja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
Saeimas prezidijs vakar izvērtēja iespējas 2. septembrī atsākt darbu klātienē arī tad, ja visiem nebūs sertifikāta, bet tās vēl tiks saskaņotas ar Frakciju padomi, jo prezidijā nav pārstāvētas visas frakcijas, kā arī ar juristiem un Ministru kabinetu. “Mēs zinām ceļu, kā tikt uz klātienes sēdēm,” teica A. Klementjevs.
Lai Saeima atsāktu darbu parlamenta sēžu zālē, būtu nepieciešamas izmaiņas valdības noteikumos, atceļot prasību nodrošināt divu metru attālumu starp personām, kā arī noteikt lielāku cilvēku skaitu, kas var būt telpā.
Lai Saeimas sēdes notiktu parlamenta zālē, tajā būtu jādod iespēja atrasties vismaz 120 cilvēkiem. A. Klementjevs teica, ka ir doma deputātiem, kuriem nav drošības sertifikāta, lūgt uzrādīt negatīvu testu.
Taču šo priekšlikumu vēl vērtēs kopā ar juristiem, lai pārliecinātos, vai tas nav deputātu tiesību ierobežojums, jo visam ir jānotiek juridiski korekti.
Attālināti nevar uzrunāt oponentu
Saeima rīt sāks skatīt grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas paredz tiesības no 1. oktobra atbrīvot darbiniekus, kuri nevarēs uzrādīt sertifikātu, kas apliecinātu vakcinācijas vai vīrusa izslimošanas faktu.
Ja likums tiks pieņemts, opozīcija jau solījusi vākt parakstus, lai apturētu tā publicēšanu, kas nozīmētu parakstu vākšanu par tā nodošanu tautas nobalsošanai. Taču gandrīz visi deputāti paši ir nodrošinājuši sev sertifikātus un uzskata, ka rudenī Saeimai ir jāatsāk darbs klātienē.
“Koalīcijai ir izdevīgs šāds attālinātā darba režīms, kad ir ierobežotas žurnālistu iespējas atspoguļot politiskos procesus un redzēt lēmumu pieņemšanas sagatavošanas gaitu,” uzskata opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Viņš “Latvijas Avīzei” norādīja, ka attālinātais darbs atstāj iespaidu arī uz parlamenta tradīcijām un debašu kultūru, kad nav iespējami starpsaucieni, nevar uzrunāt un pārliecināt oponentu, vēršoties pie viņa, lai tā ietekmētu lēmumus, jo “nav zināms, vai viņš nav izslēdzis skaņu, bet varbūt iesnaudies pie datora – tādi gadījumi arī ir bijuši,” atgādināja V. Valainis.
Tāpat ir novērots, ka deputāti pieslēdzas sēdei, atrodoties brīvā dabā vai pie auto stūres.
Līdz ar to nevarot runāt par kvalitatīvu parlamenta darbu. Kā zināms, šā režīma dēļ jau vairāk nekā gadu parlaments pulcējas tikai uz ārkārtas sēdēm, lai operatīvi izlemtu kādu jautājumu. Taču šo sēžu darba kārtība nav grozāma, kā tas ir, ja tiek sasauktas kārtējās sēdes.
Attālinātā darba trūkumus ir atzinusi ne tikai opozīcija, bet arī koalīcija. Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans uzskata, ka, strādājot klātienē, daudzus jautājumus var risināt daudz dinamiskāk, piemēram, ātri savākt parakstus par kādu jautājumu, saskaņot viedokļus starp frakcijām un arī ar opozīciju.
K. Feldmans pieļāva, ka ir deputāti, kuriem tā ir politiskā izvēle – vakcinēties vai nevakcinēties. Ja kaut daži deputāti nevar uzrādīt sertifikātu, viņaprāt, tas rada problēmas, jo tādā gadījumā viņi nevar balsot klātienē, bet balsošana vienlaikus nevar notikt divās dažādās sistēmās.
Arī tagad daļa parlamentāriešu sēžu dienās ir Saeimā, bet viņi visi strādā, izmantojot datorus un e-saeimu. “Taču deputātam Satversme garantē tiesības piedalīties Saeimas darbā. Nebūtu tiesiski uzdot par pienākumu obligāti vakcinēties. Nevar kādu ņemt un špricēt,” uzsvēra K. Feldmans. Viņam neesot ziņu, ka kāds no JKP frakcijas vēl nebūtu vakcinējies.
Opozīcija par brīvprātību
A. Klementjevam ir prātā, ka arī “Saskaņas” frakcijas sēdē esot piedalījušies visi deputāti, kas telpā atradušies bez maskām. No tā viņš secina, ka arī “Saskaņas” frakcijā visiem ir sertifikāts. Ja kaut viens no klātesošajiem nav vakcinējies, tad maskas ir jālieto visiem.
Tajā pašā laikā “Saskaņa” uzskata, ka tai jābūt katra cilvēka brīvai izvēlei – vakcinēties vai ne.
Visiem deputātiem un darbiniekiem drošības sertifikāts ir arī “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par” un Zaļo un zemnieku savienības frakcijās, apstiprināja to pārstāvji Ainars Latkovskis (“JV”), Juris Pūce (“AP”) un V. Valainis (ZZS). Starp šo politisko spēku deputātiem vairāki ir izslimojuši Covid-19.
Darba atsākšanu klātienē atbalsta arī “KPV LV” frakcija. Tās deputāts Ēriks Pucens “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņa situācija gan ir specifiska – viņš esot izslimojis šo infekciju, taču nav veicis testu, bet pārslimošanas faktu konstatējis, veicot analīzes, kuras uzrādījušas antivielas. Taču līdz ar to sertifikātu viņš nevarot saņemt.
Vakcinēšanās laiks vēl nav pienācis, bet deputāts arī neesot pārliecināts, vai to vēlas.
Jūlija beigās Kuldīgā Ē. Pucens bija viens no tiem, kas organizēja akciju, lai paustu atbalstu brīvprātīgai vakcinācijai, kas esot katra cilvēka brīva izvēle.
Šādos uzskatos ir arī neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, kurš vairākkārt ir teicis, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai, par ko viņam nevienam neesot jāatskaitās.
Saeimā ir 18 neatkarīgie deputāti – tiesa, daļa darbojas kādā frakcijā, kurā oficiāli nevar iestāties, un ir arī nodrošinājuši sertifikātu.
Zināms, ka informāciju par deputātu vakcinēšanos apkopo arī Saeimas komisijas, kuras arī plāno no septembra strādāt klātienē.
“Sūta signālus vēlētājam”
Kad Latvijā sākās vakcinēšanās, starp pirmajiem, kas saņēma poti, bija arī augstas amatpersonas, vairāki ministri un deputāti, kas tika pamatots ar nepieciešamību “nodrošināt valsts nepārtrauktību”.
A. Latkovskis paskaidroja, ka tās galvenokārt bija personas, kuras piedalās Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbā, jo šo institūciju sēdes nevar notikt attālināti.
A. Latkovskis sacīja: “Mūsu vēlētājs atbalsta vakcinēšanos. Taču man ir sajūta, ka opozīcijas deputāti spēlē uz savu vēlētāju, jo paši ir vakcinējušies, bet vēlētājam sūta dažādus signālus.”
