“J. Gierkena ZS” vadītājs Mārtiņš Gierkens pirms pieciem gadiem jaunā fermā ieguldīja
trīs miljonus eiro, bet tagad nākas izkaut lopus. “Šajā krīzē nav vainīga valdība, bet gan
piena pārstrādātāji, kuri nespēj atrast jaunus eksporta tirgus un var atļauties kļūdīties,
taču zemniekiem nav kur likties, jo iekārtas ir nopirktas un kredīti jāmaksā,” saka Mārtiņš Gierkens.
“J. Gierkena ZS” vadītājs Mārtiņš Gierkens pirms pieciem gadiem jaunā fermā ieguldīja trīs miljonus eiro, bet tagad nākas izkaut lopus. “Šajā krīzē nav vainīga valdība, bet gan piena pārstrādātāji, kuri nespēj atrast jaunus eksporta tirgus un var atļauties kļūdīties, taču zemniekiem nav kur likties, jo iekārtas ir nopirktas un kredīti jāmaksā,” saka Mārtiņš Gierkens.
Foto: Ieva Makare/LETA

Neredzot gaismu tuneļa galā, daži no Latvijas piensaimniekiem jau sākuši izkaut lopus 59

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Neredzot gaismu tuneļa galā, daži no Latvijas piensaimniekiem jau sākuši izkaut lopus. Lēdurgas pagasta lauksaimnieks Mārtiņš Gierkens, “J. Gierkena ZS” vadītājs, stāsta, ka šonedēļ daļu ganāmpulka aizveduši uz kautuvi, bet vēl daļu nāksies pārdot.

“Situācija ir dramatiska. 60 govis jau aizvedām uz kautuvi, pirmās 40 govis pārdevām un šodien pārdosim vēl 40. Pavisam plānojam ganāmpulku samazināt par 400 govīm, bet vēl paliks 450,” vakar “Latvijas Avīzei” teica Mārtiņš Gierkens.

CITI ŠOBRĪD LASA
Pie vainas ir krīze piena nozarē un iepirkuma cenas samazinājums par 40%.

Saimnieks uzskata, ka šajā krīzē nav vainīga valdība, bet gan piena pārstrādātāji, kuri “nespēj atrast jaunus eksporta tirgus un var atļauties kļūdīties, taču zemniekiem nav kur likties, jo iekārtas ir nopirktas un kredīti jāmaksā”.

Pirms vairākiem gadiem zemnieks jaunā fermā ieguldīja trīs miljonus eiro, un tagad samilzušas problēmas. M. Gierkens atzīst, ka šai krīzei jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, nevis jāpiešķir subsīdijas, kas būšot piliens jūrā. Tā nedrīkstot būt, ka iepriekšējā krīzē nācās izcirst mežus, lai stutētu šo nozari, bet tagad jāizkauj lopi.

“Sākam plānot piena boi­kotu. Viss būs atkarīgs no piena iepirkuma cenām martā,” tā “Latvijas Avīzei” šonedēļ pastāstīja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Viņš arī norādīja, ka atbildīgais ministrs nozarei neko nesola, līdz ar to pašiem vien nāksies meklēt risinājumu.

“Mums ir bažas, ka nākamajos mēnešos būs tikai sliktāk un piena iepirkuma cena ies lejā. Izbrīnu raisa tas, ka ministrijā nav zināmas janvāra vidējās piena iepirkuma cenas, lai gan tūlīt jau būs marts. Tas ir absurdi.

Jau tagad ministrijai jāplāno un jāmodelē, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Ja paliks sliktāk martā, tas būs zināms aprīlī, kamēr naudu atradīs, pienāks vasara, bet ko darīt zemniekiem, kam palīdzība vajadzīga uzreiz? Daudzi var neizdzīvot,” secina K. Melnis.

Viņš iecerējis panākt tikšanos ar zemkopības ministru, lai pārrunātu šo situāciju un saprastu, kā rīkoties. Lielajiem zemniekiem kāds tauku slānis esot uzaudzēts, bet lielākā sāpe ir mazajiem piena lopkopējiem, kam “ir kritiska piena iepirkuma cena”.

Reklāma
Reklāma

K. Melnis zina teikt, ka saskaņā ar Lauku konsultāciju un izglītības centra datiem piena ražošanas pašizmaksa, ieskaitot iekārtu nolietojumu, ir ap 0,40 eiro/kg, bet daļai saimnieku par piegādāto pienu jau tagad maksā 0,28–0,32 eiro/kg un mazāk. Tas nozīmē, ka izmaksas turpina kāpt, bet piena cena iet lejā.

Ja zinātu, ka šāda krīze būs ilgu laiku, tad boikotā noteikti piedalīsimies, taču īslaicīgas krīzes gadījumā gan ne – to sarunā ar “Latvijas Avīzi” saka Burtnieku novada zemnieku saimniecības “Mareņi” pārvaldniece Inga Liepiņa.

Viņas ganāmpulkā šobrīd ir 60 slaucamas govis, pienu viņa nodod kooperatīvam “Piena loģistika”. Pērn par piegādāto pienu saņēmuši 0,51 eiro/kg, bet šogad cena sarukusi līdz 0,28 eiro/kg, kas ir zem pašizmaksas, jo lopbarība un citi resursi kļuvuši daudz dārgāki.

Pārvaldniece vēl piebilst – labi, ka mums nav kredītu, jo tad tā aina būtu pavisam cita.

Viņa uzskata, ka jāsakārto piena tirgus un tam ir vajadzīgi ilgtermiņa risinājumi. Proti, vienreizējās subsīdijas neko neatrisinās, bet jārisina gan veikalu uzcenojumu politika, gan jāpalielina piena produktu eksports, meklējot jaunus tirgus.

Latvija ir pateicīga vieta, kur nodarboties ar piena lopkopību, un nozarei jāpastāv arī turpmāk, piebilst “Mareņu” pārvaldniece. Tikmēr daži zemnieki, neredzot gaismu tuneļa galā, jau sākuši lopu izkaušanu.

Vai līgumu maiņa?

Lai risinātu krīzes situāciju piena nozarē, Zemkopības ministrs Didzis Šmits ceturtdien paziņoja, ka valdībai varētu nākties lemt par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē, lai nākotnē varētu izvairīties no krīzēm, ko rada būtisks cenu kritums. Kopš 2013. gada Eiropas Komisija devusi tiesības dalībvalstīm nacionālā līmenī noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, to skaitā gan par līgumu garumu, gan cenas veidošanās nosacījumiem, ministrs pauda intervijā Latvijas Radio.

Komentējot ministra ierosinājumu, vakar sarunā ar “Latvijas Avīzi” Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks sacīja, ka savulaik šī ideja neguva atbalstu piensaimnieku vidū un tika nolemts atteikties no šādiem līgumiem.

Proti, tirgus ir ļoti mainīgs – ar kāpumiem un kritumiem – un neviens to neesot gatavs izturēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus. Ja mēs atrastos Vācijas situācijā, kur vairāk nekā 80% piena ir vietējā tirgus nodrošināšanai, tad šādus līgumus var piemērot, taču Latvijā, kur tikai 30% piena ekvivalenta ir vietējā tirgū, tas neesot iespējams.

Turklāt jārēķinās, ka šobrīd noliktavās esot daudz produktu, kas saražoti, izmantojot dārgos resursus. Liekot slēgt šādus ilgtermiņa līgumus piena pārstrādei, varam nonākt situācijā, ka uzņēmumi bankrotēs, uzsvēra Šolks. Vienlaikus viņš atzina, ka ministra ierosinājums būtu jāizdiskutē, apsverot visus par un pret.

LPCS vadītājs arī sacīja, ka esot redzamas pirmās pazīmes, ka “trauka dibens sasniegts un tagad varētu sākt rāpties ārā”. Proti, vērojama tirgus aktivizēšanās un lielāka produktu aprite, kas ļaujot cerēt uz iespējamo pavērsienu.

Gaida ziņojumu

Kā vienu no iespējamiem piena krīzes risinājumiem zemkopības ministrs izteicis ierosinājumu naudu meklēt budžetā atvēlētajos līdzekļos un aicinājis pārdalīt nacionālajām subsīdijām šogad atvēlētos 59 miljonus eiro.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis vakar “Latvijas Avīzei” sacīja, ka Zemkopības ministrijas speciālistiem jāvērtē, kurai nozarei tagad ir vislielākās grūtības, un tad jāpieņem lēmums par atbalstu. LOSP gaidīšot ZM informatīvo ziņojumu, kam jābūt gatavam šonedēļ.

Lai runātu par Latvijas ražotāju produktu cenām tirdzniecības vietās, kā arī par pārtikas piegādes ķēdes godīga sadalījuma nozīmi katrai no iesaistītajām pusēm, šonedēļ LOSP pārstāvji tikās ar Konkurences padomes (KP) pārstāvjiem.

LOSP uzsver – pārtikas piegāžu ķēdes sadalījums ietekmē gan katra produkta ražotāja nozari un tās stabilitāti kopumā, gan arī ievērojami spēj ietekmēt patērētāju maciņus. LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atzina, ka krīze piena nozarē izgaismojusi ilgi briedušo un pieaugošo netaisnību pārtikas piegādes ķēdes sadalījumā, kur viens no ķēdes pamatposmiem ir pārtikas ražotājs.

“Ja nav vietējā piena, tad nav ne sviesta, ne krējuma, nekā. Nav ko pārstrādāt, un nav ko tirgot – nav vietējā produkta plauktos. Turklāt pārtikas apgāde ir valsts nacionālās drošības pamatnosacījums,” pauda Gūtmanis.

Valstij esot jāspēj pašai sevi nodrošināt ar pārtiku, tādēļ ir svarīgi veikt situācijas izvērtējumu, lai mainītu un uzlabotu esošo sistēmu par labu godīgai sadarbībai.

Diskusijas laikā abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešams izvērtēt pārtikas piegāžu ķēdes posmus – to sadalījumu un ietekmi, sākot no samaksas lauksaimniekiem par pamatprodukta ražošanu, līdz pat galaprodukta plaukta cenai tirdzniecības vietās, ko pamatā veido pilnvērtīgi un godīgi sadarbības pamatprincipi iesaistīto pušu vidū.

Līdz ar to LOSP un KP pārstāvji vienojās par kopīga darba uzsākšanu situācijas izvērtēšanai nozarē un tirgū, lai kopīgi rastu iespējamos ilgtermiņa risinājumus. “Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka saskaņā ar LPCS pētījumu atsevišķiem piena produktiem uzcenojums sasniedzis pat 160%.

Tirgotāji gan pauda, ka šis uzcenojums neatbilstot realitātei un uzcenojumi esot zemāki. Lai diskutētu par uzcenojumu politiku, vakar zemkopības ministrs tikās ar vairākiem tirgotājiem.

Kā pēc tikšanās atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henrihs Danusēvičs, visi strīdi jārisina iesaistītajām pusēm.

“Secinājām, ka tirgotāji pie krīzes nav vainīgi, jo strādā ar pusi no nepieciešamā uzcenojuma jeb 10–25%,” pauda LTA prezidents.

Sanāksmē izskanējis aicinājums tirgotājiem veikalos nodrošināt ne mazāk kā 80% vietējās izcelsmes piena produktu.

To izdarīsim, ja Konkurences padome mums dos atļauju, ka drīkstam vienoties, jo šāda vienošanās ar likumu ir aizliegta, pauda Danusēvičs.

Tikšanās laikā arī panākta vienošanās, ka pāris mēnešus tiks veikts tirgus monitorings, lai apkopotu datus par veikalu cenām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.