Medības
Pieredze

Seši iemesli, kādēļ medīt mazos plēsējus4

Foto no “Medības” arhīva.

Dabā katram dzīvniekam ir sava vieta un sava loma, tomēr pienāk brīdis, kad cilvēka iejaukšanās dabas procesos pārsniedz dabas spēju, nekaitējot faunai, florai un sabiedrības drošībai, tikt pašai galā. Taisnība jau ir arī atziņā, ka daba pati tiktu galā, tikai – par kādu cenu? Tādēļ ir situācijas, kad cilvēka iejaukšanās ir vēlama.

1. Invazīvās sugas

Latvijā ir divas invazīvās sugas, kas nodara un ir jau nodarījušas lielu kaitējumu vietējai faunai. Jenotsuns ievazāts apzināti padomju laikos ar konkrētu mērķi, bet šo eksperimentu nevar saukt par izdevušos. Savukārt Amerikas ūdele dabā nokļuvusi pārpratuma dēļ. Latvijas faunā tikušas ievazātas divas plēsīgas sugas, kuru klātbūtne ir atstājusi savas pēdas.

Jenotsuns un Amerikas ūdele ir tie dzīvnieki, kuru medību sezona ilgst visu gadu. Tiem nav saudzējamā laika nevienu dienu. Jenotsuņi un Amerikas ūdeles nav iekārojamākie medījumi, lai gan daudzi mednieki izvēlas jenotsuņus nomedīt. Amerikas ūdeles ir tās, kas nodara lielu kaitējumu pīļu perējumiem, tādēļ medniekam vajadzētu darīt visu, lai maksimāli šos dzīvniekus izmedītu.

2. Kašķa apkarošana

Jenotsuņi un lapsas ir atpazīstamākais kašķa rezervuārs. Tādēļ ka vilki ķer jenotsuņus, arī šie alfa plēsēji sirgst ar šo lipīgo ligu. Daudzi mednieki ir novērojuši, ka, intensīvi likvidējot slimos dzīvniekus, pārējie slimo ievērojami mazāk. Kašķis it īpaši izplatīts tur, kur ir ļoti blīvas populācijas, jo kontakts starp dzīvniekiem ir daudz biežāks, dzīvnieku mājvietas ir inficētas, izvairīties no tā ir praktiski neiespējami.

Kašķainas lapsas un jenotsuņi ir novārguši, un tiem barību iegūt ir grūtāk nekā veselam dzīvniekam. Tādēļ tie parādās māju tuvumā, meklējot maltīti, un tad pastāv liels risks, ka ar lipīgo kašķi tiks inficēti mājas mīluļi. Lapsu vasarā medīt, kad tai nav kažoka, nav ētiski, tikpat neētiski ir vasarā nemedīt lapsu ar kašķa pazīmēm.

3. Lapsa – viltīgs medījums

Lapsu medības ir ļoti interesants medību veids, kas paģēr zināšanas, sagatavošanos, iemaņas. Pat medījot ar svilpi, lapsa tāpat vien nenāks. Tā tuvosies ar domu, ka jāpārbauda, vai viss ir droši. Jautājums, vai mednieks spēs saprast kūmiņa domu gaitu, izstrādāt pareizo stratēģiju. Ja ne, mednieks lapsu ne tikai nenomedīs, bet pat nemaz nemanīs. Lapsa un arī jenotsuns ir tie medījamie dzīvnieki līdzās mežacūkai, kurus var medīt ar nakts redzamības tēmēkli.

Šoziem, kad sniega nav, tas ir būtiski. Bet normālā ziemīgā ziemā, kad ir nelieli mīnusiņi, sniegs un pilnmēness, pat nakts redzamības tēmēklis nav vajadzīgs, lai medītu kūmiņus no torņa uz sniegota lauka.

4. Skaita kontrole

Šim aspektam diez vai piekristu dabas draugi, kuri teiks, ka katram uz pasaules sava vieta un kaitnieku dabā nav. Tomēr, ja domājam par medību saimniecību kā tādu, daudzi mednieki savos klubos novērojuši, ka, intensīvi medījot lapsas, medību platībās parādās vairāk zaķu un citu mazo medījumu. Tāpat arī lapsas ir viens no lielākajiem stirnu kazlēnu nāves iemesliem.

Protams, vasarā lapsai arī savi mazuļi jābaro, tur neko nevar darīt, bet, ziemā medījot lapsas intensīvāk, vasarā būs iespējams novērot rezultātu.

5. Skaistais kažoks

Lai arī daudzi saka, ka mazo plēsēju kažokādai vairs neesot vērtības, tā gluži nav taisnība. Jā, neviens lielu naudu par to nemaksā, bet kas gan var būt skaistāks par izģērētu lapsādu? No tās var pašūdināt apkakli, kažoku, vesti, pledu, pārklāju. Kažokāda ir tik patīkama, ka tai visu laiku gribas pieskarties, to glaudīt. Katrs var pats izdomāt, kā nomedītās lapsas kažoku praktiski izmantot.

Jā, un lapsas galvaskauss ir arī trofeja, ko vērtē saskaņā ar CIC standartiem. Tādēļ par liela kūmiņa galvaskausu kādā trofeju izstādē var saņemt arī medaļu.

6. Postījumu novēršana

Nereti mednieki tiek aicināti palīgā, ja kāds kūmiņš vai pat vairāki nes prom vistas, trušus, jērus. Lapsas var nodarīt diezgan lielu postu un pat zaudējumus, ja to aktivitātes netiek ierobežotas, un mednieki ir tie, kas šādās situācijās var palīdzēt.

Lapsas kā nelimitētos medījamos dzīvniekus var medīt ar zemes īpašnieka atļauju uz privātās zemes, nereģistrējot iecirkni, tādēļ ir iespējams palīdzēt, ja kūmiņi tiešām rada kaitējumu. Ierobežojumi pastāv apdzīvotās vietās. Tur medības aizliegtas.

Vairāk lasiet žurnālā Medības

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.