1919. gada 21. novembrī. Bermontiešu “galvaspilsēta” ieņemta 0
Pirms 100 gadiem Latvijas armija ieņēma agrāko Pāvela Bermonta “galvaspilsētu” Jelgavu. Vēl 18. novembra rītā vāciešiem, izmantojot brīdi, kad Latvijas armijas daļas pārgrupējās, bija izdevies veiksmīgs pretuzbrukums, kurš radīja latviešu frontes pārraušanas draudus, tomēr drīz apsīka.
Ap pusdienlaiku stāvokli frontē izdevās stabilizēt. 20. novembrī uzbrukums Jelgavai atjaunojās par spīti tam, ka Sabiedroto kontroles komisija vācu karaspēka evakuācijai no Baltijas, tā sauktā Nisela komisija, bija likusi apturēt karadarbību. Pametot Jelgavu, bermontieši to pamatīgi izlaupīja, nodedzināja Pētera ģimnāziju un Jelgavas pili.
Pēc Jelgavas un nākamajā dienā Tukuma krišanas bermontiešiem Latvijas teritorijā vairs nebija nozīmīgu atbalsta punktu. Tie turpināja atkāpties uz Lietuvu. 1. decembrī Kurzeme bija pilnībā iztīrīta.
Kā rakstījis pirmskara Latvijas ģenerālis, militārais vēsturnieks Mārtiņš Peniķis: “Ar Jelgavas ieņemšanu 21. novembrī patiesībā izbeidzās cīņas ar Bermonta armiju. Nākošās dienās, ja arī kur vēl notika nelielas sadursmes, tad tā bija tikai nenozīmīga apšaudīšanās starp mūsu avangardiem un ienaidnieka arjergardiem. Uzvara tagad bija tik pilnīga, ka ienaidnieks vairs nebija spējīgs nopietni pretoties, bet lielā steigā atgāja, atstādams lielā vairumā dažādas kara mantas. Zemgales un Jelgavas atbrīvošanas operācijā mēs uzvaru ieguvām ar daudz mazākiem upuriem, nekā tas notika Torņakalna atbrīvošanas kaujās.”
