“Šim pieņēmumam varētu būt beidzies derīguma termiņš!” Masks ir kategoriski pret uzkrājumu veidošanu vecumdienām 5
Daudzas paaudzes ir dzīvojušas ar vienkāršu pārliecību – cik vien iespējams, jāatliek nauda vecumdienām. Uzkrājumi pensijai līdz šim tika uzskatīti par pašsaprotamu, pat nepieciešamu pieaugušo dzīves sastāvdaļu. Taču, pēc Īlona Maska domām, šim pieņēmumam varētu būt beidzies derīguma termiņš.
Pavisam nesen pasaules bagātākais cilvēks izteica domu, ka pati ideja par naudas krāšanu vecumdienām, tostarp ar pensiju sistēmu, drīzumā var kļūt pilnīgi lieka. Nevis reformējama vai uzlabojama – bet vienkārši nevajadzīga.
Šāds apgalvojums izklausās īpaši pārsteidzošs laikā, kad daudziem cilvēkiem komfortabla nākotne šķiet tālāka nekā jebkad agrāk. “Nekrājiet naudu vecumdienām – tam nebūs nozīmes!” Šos izteikumus Masks pauda populārajā raidierakstā Moonshots with Peter Diamandis. Kā viņam ierasts, pārliecības netrūka, par šo tēmu plašāk raksta tabloīds Metro.
“Viens mans ieteikums – neuztraucieties par naudas krāšanu pensijai pēc 10 vai 20 gadiem. Tam nebūs nozīmes,” sacīja Masks. “Ja tas, par ko mēs runājam, piepildīsies, uzkrājumi pensijai kļūs pilnīgi nebūtiski.”
Tā nebija filozofiska prātošana vai abstrakta fantāzija. Masks šo redzējumu pasniedza kā loģisku secinājumu – un šķiet, ka pats tam patiesi tic.
Maskam šī pārliecība balstās radikālā skatījumā uz tehnoloģiju nākotni. Viņš uzskata, ka mākslīgais intelekts, lēta enerģija un attīstīta robotika tuvākajā laikā pilnībā pārzīmēs pasaules ekonomiku.
Šo tehnoloģiju kombinācija, pēc Maska domām, pacels produktivitāti līmenī, kas sagraus līdzšinējos ekonomiskos modeļus. Trūkums izzudīs, bet labklājība kļūs plaši pieejama.
Viņa vīzija paredz sistēmu, kurā cilvēki nesaņem algu vai pensiju, bet gan tā saukto “universālo augsto ienākumu” – ienākumus, kas ļauj dzīvot labi visiem, neatkarīgi no darba. Mērķis, pēc Maska teiktā, nav vienkārši izdzīvošana, bet pārpilnība – dzīve bez finansiāla stresa.
Gandrīz zinātniskā fantastika
Masks apraksta nākotni, kas izklausās kā no zinātniskās fantastikas filmas. “Labā nākotnē ikviens varēs iegūt jebkuru lietu, ko vēlas,” viņš sacīja.
Viņš prognozē labāku medicīnisko aprūpi nekā jebkad agrāk – pieejamu visiem, pilnīgu preču un pakalpojumu trūkuma izzušanu, iespēju bez maksas apgūt jebkuru zināšanu jomu.
Šādā pasaulē naudai vairs nebūtu līdzšinējās nozīmes, jo piekļuve pamatvajadzībām būtu universāla. Līdz ar to uzkrājumi vecumdienām zaudētu jēgu, ja dzīves pamata izmaksas būtu niecīgas.
Bet ir arī ēnas puse
Pats Masks gan atzīst – ceļš uz šo augsto tehnoloģiju utopiju nebūs gluds. Viņš to raksturoja kā “bedrainu”, ar nopietniem satricinājumiem. Vēl vairāk – viņš pauda bažas par dzīves jēgu. “Ja tev ir viss, ko vēlies, vai tā patiešām ir nākotne, ko tu gribi?” jautāja Masks. “Jo tas nozīmē, ka tavs darbs vairs nebūs svarīgs.”
Darbs gadsimtiem ilgi ir veidojis cilvēka identitāti, ikdienas struktūru un piederības sajūtu. Ja darbs vairs nebūtu nepieciešams, tas varētu dot brīvību – vai arī atstāt cilvēkus bez virziena. Uz šo jautājumu Masks skaidru atbildi nesniedza.
Vīzija, kas saskan ar viņa uzņēmumiem
Šāds nākotnes redzējums labi iederas Maska līdzšinējā darbībā. Tesla popularizēja elektroauto, SpaceX mainīja kosmosa industriju ar atkārtoti izmantojamām raķetēm. Viņa uzņēmumi strādā arī pie autonomām automašīnām, humanoīdiem robotiem, smadzeņu–datora saskarnēm un mākslīgā intelekta. Maskam tas viss ir virzība uz plašu cilvēku darba automatizāciju.
Tomēr daudziem cilvēkiem ikdienas realitāte ir krasi atšķirīga no šīs vīzijas. Cenas aug, aizņemšanās kļūst dārgāka, algas netiek līdzi dzīves dārdzībai. Augstākā izglītība un kvalitatīva veselības aprūpe ne vienmēr ir pieejama. Mājokļa iegāde attālinās, bet ģimenes veidošana daudziem šķiet finansiāli riskanta.
Šādā kontekstā ideja, ka pensijas uzkrājumi nav nepieciešami, var izklausīties atrauta no realitātes. Aptaujas jau tagad rāda – liela daļa sabiedrības šobrīd nav gatava kvalitatīvām vecumdienām.
Tāpēc Maska izteikumi vienlaikus raisa gan interesi, gan satraukumu. Viņa redzējums balstās uz pieņēmumu, ka mākslīgais intelekts kļūs tik jaudīgs, ka darbs kļūs brīvprātīgs, bet ienākumi – garantēti.
Ja tas piepildīsies, pensijas tiešām zaudēs jēgu. Taču, ja šī nākotne nepiepildīsies, aicinājums nekrāt var izrādīties finansiāli postošs.
