Mūžībā devies Latvijas kino leģenda Jānis Streičs 0

89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks Jānis Streičs, sociālajos tīklos vēsta Latvijas Televīzija.

Veselam
Daudzi šādi ēd katru dienu! Uztura speciālisti nosauc 5 visbīstamākās ēdienu kombinācijas
Vecumdienās tev nebūs vajadzīgi ne bērni, ne partneris, ne draugi – bet trīs citas lietas, ko vērts zināt ikvienam
Kokteilis
Tu taču neesi to vidū?! 4 horoskopa zīmes, kuras gandrīz vienmēr palaiž garām savas lielās dzīves iespējas
Lasīt citas ziņas

Tīmekļvietnē “enciklopedija.lv” klāstīts, ka Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē, bērnību viņš pavadīja Kurzemē, Sabiles tuvumā, taču 1941. gada janvārī ģimene atgriezās Preiļu pagastā.

Pēc Rēzeknes pedagoģiskās skolas un trīs gadu karadienesta Voroņežas apgabalā viņš iestājās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļā, kuru absolvēja 1963. gadā. Kopš tā paša gada Rīgas kinostudija kļuva par viņa pastāvīgo darba vietu, kur strādāja līdz 1991. gadam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors. 1981. gada spēlfilma”Limuzīns Jāņu nakts krāsā” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu “Cilvēka bērns” Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju “Beato Angelico Eiropai”. Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu “Lielais Kristaps” par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu.

Streičs bija arī sabiedrisks darbinieks. 1986. gadā ar runu PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā Maskavā viņš veicināja pirmās demokrātiskās vēlēšanas radošajās savienībās. Viņš bija arī Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 1998. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Aizvadītos gadus Streičs dzīvoja Lietuvā, Veisieju pilsētā, kur turpināja gleznot un veicināja latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbību. Viņš bija Preiļu, Rēzeknes un Veisieju Goda pilsonis.

Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos izteicis līdzjūtību Streiča piederīgajiem.

Kā liecina informācija NKC tīmekļvietnē, arī šogad, atzīmējot Streiča 90. jubileju, Latvijas kinovidē plānoti dažādi godināšanas pasākumi, un tuvākais no tiem bija jau iepriekš ieplānots – 1997. gada spēlfilmas “Likteņdzirnas” seanss kinoteātrī “Splendid Palace” 11. martā, kinolektorijā “Tas, ko tu nedrīksti nezināt”.

SAISTĪTIE RAKSTI