“Man likās, ka šeit vispār nevar būt nekādu jautājumu…” Šoferis neizprot, kāda vispār jēga no KASKO – tāpat pašam jāmaksā 0
KASKO apdrošināšana daudziem autovadītājiem kalpo kā drošības spilvens – maksā dārgi, toties avārijas gadījumā par remontu nebūs jālauza galva. Taču kāds LA.LV lasītājs pārliecinājies, ka realitātē viss ne vienmēr ir tik vienkārši.
Redakcijā vērsies vīrietis, kura automašīna cietusi ceļu satiksmes negadījumā. Vainīgais bijis citas automašīnas vadītājs, kurš savu atbildību atzinis. Negadījums noformēts korekti – izsaukta policija, aizpildīts saskaņotais paziņojums, izvēlēts arī oficiālais autoserviss, kurā veikt remontu.
“Man likās, ka šeit vispār nevar būt nekādu jautājumu,” stāsta lasītājs. “Viss bija izdarīts pēc noteikumiem – policija, dokumenti, vainīgais atzīst savu vainu.”
Taču nepatīkams pārsteigums sekojis brīdī, kad viņš saņēmis atbildi no sava KASKO apdrošinātāja.
“Apdrošinātājs ātri paziņoja, kādu summu izmaksās. Taču, kad sazinājos ar servisu, noskaidrojās, ka ar šo naudu remontam nepietiek. Man pašam būtu jāpiemaksā vēl ap 700 eiro,” raksta vīrietis. “Un tas viss, lai gan neesmu vainīgs un pašrisks man ir nulle,” viņš piebilst.
Lasītājs neslēpj vilšanos. Saskaitot, cik daudz viņš ik gadu samaksā par KASKO polisi, viņam radies loģisks jautājums – kāda no šādas apdrošināšanas vispār ir jēga. “Par šo naudu, iespējams, auto būtu varējis salabot arī no savas kabatas,” viņš piebilst.
Ko par šādām situācijām saka apdrošinātāji?
Lai noskaidrotu, vai šādas situācijas ir izņēmums vai tomēr izplatīta prakse, LA.LV vērsās Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA).
Asociācijas sekretāre Sandija Šaicāne skaidro, ka KASKO ir zaudējumu apdrošināšana, kurā tiek ievērots kompensācijas princips – apdrošināšanas atlīdzībai jāsedz negadījumā radušies zaudējumi tādā apmērā, lai transportlīdzeklis tiktu atjaunots stāvoklī, kādā tas bijis pirms apdrošināšanas gadījuma.
Atlīdzību iespējams saņemt divos veidos – vai nu apdrošinātājs apmaksā remonta izdevumus, pamatojoties uz servisa rēķinu, vai arī atlīdzība tiek izmaksāta naudā ar pārskaitījumu. Otrajā gadījumā summā netiek iekļauti nodokļi.
Tomēr praksē nereti rodas domstarpības par to, cik liela atlīdzība pienākas.
Pirmkārt, apdrošinātājs izvērtē, vai visi remontā iekļautie bojājumi patiešām radušies konkrētā negadījuma laikā. Ja tiek konstatēti iepriekšēji bojājumi vai detaļu nolietojums, šo darbu izmaksas atlīdzībā netiek iekļautas.
Otrkārt, atlīdzība tiek aprēķināta, balstoties uz vidējiem tirgus izcenojumiem, ņemot vērā automašīnas marku, modeli un vecumu. Ja autoservisa tāme pārsniedz šos izcenojumus, apdrošinātājs var atsevišķas pozīcijas samazināt vai neapmaksāt.
Treškārt, strīdi mēdz rasties arī par remonta veidu — vai detaļa jāremontē vai jāmaina, kā arī par to, vai izmantot oriģinālās vai neoriģinālās detaļas.
“Šādu iemeslu dēļ var veidoties situācija, kad apdrošinātājs neakceptē remonta tāmi pilnā apmērā,” norāda Šaicāne.
Vai klientam ir tiesības iebilst?
Latvijas Apdrošinātāju asociācijā uzsver – klientam ir tiesības prasīt detalizētu skaidrojumu, kāpēc konkrētas tāmes pozīcijas nav apmaksātas, kā arī šo lēmumu apstrīdēt.
Vienlaikus asociācija norāda, ka apdrošinātāji neesot ieinteresēti izmaksāt atlīdzību, kas nesedz transportlīdzekļa atjaunošanas izmaksas, ja visi bojājumi ir saistīti ar konkrēto apdrošināšanas gadījumu.
Ja rodas šaubas par atlīdzības pamatotību, iedzīvotāji var vērsties arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā.
Vai autovadītāji zina, ko patiesībā pērk?
Atbildot uz jautājumu, vai klienti tiek pietiekami informēti par iespējamo finansiālo līdzdalību, LAA norāda – KASKO polise sedz tikai tos riskus, kas tajā atrunāti, un līgumā vienmēr ir noteikta atlīdzības aprēķināšanas kārtība.
“Vai klienti šos nosacījumus zina, lielā mērā ir pašu klientu ziņā,” atzīst asociācijas pārstāve. “Ir cilvēki, kuri rūpīgi iepazīstas ar līguma noteikumiem, un ir arī tādi, kuri polisi iegādājas, tos nelasot.”
Kur vērsties strīda gadījumā?
Sekretāre atgādina, ja klients uzskata, ka apdrošinātāja lēmums ir nepamatots, viņš var vērsties pie apdrošinātāja ar rakstisku iesniegumu vai izmantot Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda palīdzību (www.laa.lv/ombuds).
