Sji Dziņpins ar Putinu un Kimu militārajā parādē nosūta skaidru brīdinājumu Rietumiem 0
Klātesot Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam, Ķīna trešdien izrādīja savu militāro spēku un jaunākos ieročus vērienīgā militārā parādē par godu Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienai.
Kā ziņo The New York Times, parāde bija reta autokrātu tikšanās, viņi sevi pozicionē opozīcijā pasaules kārtībai, ko vada ASV. Tāpat izdevums vērš uzmanību, ka tā kļuvusi par brīdinājumu ASV.
Tajā pašā laikā Ķīnas prezidents Si Dziņpins nodeva arī slēptu vēstījumu Taivānai un tās starptautiskajiem atbalstītājiem. Savā runā viņš solīja aizstāvēt nacionālo suverenitāti un teritoriālo vienotību, paziņojot: “Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija vienmēr ir bijusi varonīgs spēks, uz kuru partija un tauta var pilnībā paļauties.”
Tiek uzskatīs, ka pēc Ķīna vēlas kļūt par centrālu pasaules lielvalsti un mainīt starptautisko sistēmu tā, lai tā labāk atbilstu viņa priekšstatiem.
Ķīnas prezidents īsā uzrunā pirms parādes paziņoja, ka cilvēcei šodien ir jāizvēlas starp mieru un karu, dialogu un konfrontāciju.
Sji pieminēja kara upurus un aicināja izskaust kara saknes, lai novērstu vēstures atkārtošanos. Taču viņa galvenais vēstījums bija pārliecība par Ķīnas spēku un gatavību uzņemties vadošo lomu pasaulē. Prezidents uzsvēra, ka Ķīna ir neapturama un nekad neļaus iebiedēt sevi.
Parādē tika demonstrēti lāzerieroči, milzīgi zemūdens bezpilota lidaparāti, pretgaisa aizsardzības raķetes, pretkuģu raķetes, hiperskaņas raķetes, starpkontinentālās ballistiskās raķetes, droni, torpēdas, robotizēti suņi un virkne citu ieroču. Daļa no ieročiem publiski tika izrādīti pirmo reizi.
Kopā ar Sji parādi vēroja 26 valstu vadītāji, bet viņu vidū praktiski nebija augsta ranga Rietumu amatpersonas.
Šī bija pirmā reize, kad satikās Sji, Putins un Kims, ziņoja raidorganizācija BBC. Viņi sarokojās un tika nofotografēti uz sarkanā paklāja Tiaņaņmeņa laukumā pirms parādes sākuma.
Svētdien un pirmdien Ķīnā notika Šanhajas sadarbības organizācijas samits, kurā piedalījās vairāk nekā 20 valstu līderi. Daudzi no viņiem, tai skaitā Putins, uzturējās Ķīnā vairākas dienas un apmeklēja Otrā pasaules kara atceres pasākumus, tai skaitā militāro parādi Pekinā.
Putins un Sji paraksta vienošanās
Krievijas diktators Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins otrdien Pekinā parakstīja aptuveni 20 vienošanās, kas uzsver abu valstu ciešās divpusējās attiecības, vēstīja Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Sjiņhua”.
Starp parakstītajiem dokumentiem bija juridiski saistošs memorands par jauna gāzes cauruļvada būvniecību no Krievijas caur Mongoliju uz Ķīnu, paziņoja Krievijas koncerna “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers.
Millers paziņoja par šo vienošanos pēc Putina, Sji un Mongolijas prezidenta Uhnaagijna Hurelsuha tikšanās.
Memorands paredz gāzes cauruļvada “Sila Sibiri 2” būvniecību no Krievijas uz Ķīnu un gāzes tranzīta cauruļvada “Sojuz-Vostok” būvniecību caur Mongoliju. Kad sāksies “Sila Sibiri 2” būvniecība, netiek ziņots.
“Gazprom” un “China National Petroleum Corporation” arī parakstīja dokumentus par gāzes piegāžu palielināšanu pa jau pastāvošo cauruļvadu “Sila Sibiri” no 38 miljardiem kubikmetru gadā līdz 44 miljardiem kubikmetru gadā.
6700 kilometrus garā cauruļvada “Sila Sibiri 2”, kura 2700 kilometru posms būs Krievijas teritorijā, jauda būs 50 miljardi kubikmetru gadā. Vienošanās ir noslēgta uz 30 gadiem.
Millers nosauca šo cauruļvadu par “lielāko, plašāko un kapitālietilpīgāko gāzes projektu pasaulē”, bet nesniedza ziņas par būvniecības izmaksām, kas tiek lēstas desmitiem miljardu ASV dolāru apmērā.
Pekina un Maskava arī vienojās izmēģināt Krievijas pilsoņu ar derīgām pasēm bezvīzu braucienus uz Ķīnu. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka jaunais regulējums, kas paredz uzturēšanos uz laiku līdz 30 dienām, būs spēkā vienu gadu ilgā izmēģinājuma periodā. Tas stāsies spēkā 15.septembrī.
Tika parakstītas arī citas vienošanās par sadarbību tādās jomās kā enerģētika, aviācija, mākslīgais intelekts un lauksaimniecība.
Netika ziņots, ko Sji un Putins runājuši par Krievijas karu pret Ukrainu.
Rietumvalstis pārmet Ķīnai, ka tā piegādā Krievijai preces, kuras var tikt izmantotas militāriem mērķiem, tādējādi atbalstot Krievijas bruņojuma rūpniecību.
