Foto: LETA/Zane Bitere

Skaidrība par skolu kvalitāti: tikai pēc četriem gadiem? 0

Ja vecāki, pirms izvēlēties skolu savam bērnam, gribēs noskaidrot izglītības kvalitāti skolās, viņiem informācija jāmeklē pa dažādām tīmekļa vietnēm, bet lielu skaidrību viņi tā arī negūst. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno izstrādāt sistēmu, kurā apkopotu visus datus par skolām un padarītu tos pieejamus plašam interesentu lokam.

Reklāma
Reklāma
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 9
Ukrainas galvenais izlūks palika dzīvs – detaļas, kā Kijivai izdevās izjaukt “Putina vilku suņa” atentātu pret Budanovu
Krimināls
Jūrmalā pazudusī māte ar mazuli atrasti sveiki un veseli 32
Lasīt citas ziņas

To IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja stāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. IZM jau ilgāku laiku strādā pie Izglītības kvalitātes monitoringa izveides sistēmas, lai turpmāk par skolu kvalitāti varētu spriest plašāk, ne tikai ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus, kas turklāt pieejami tikai par vidusskolām.

G. Arāja stāstīja, ka šāda monitoringa sistēma noderēs gan izglītības politikas veidotājiem valsts līmenī, gan pašvaldībām, kas dibina un uztur skolas, gan pašām skolām, kuras labāk pratīs uzlabot darbu, gan arī vecākiem, kuri izvēlas skolu savam bērnam vai vēlas saprast, kāda tad ir izglītības kvalitāte jau izvēlētajā skolā. Katrai auditorijai gan būs pie­ejams cits datu līmenis.

CITI ŠOBRĪD LASA

IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece piebilda: mērķis ir radīt ērtu platformu, lai dati nebūtu jāmeklē pa dažādu ie­stāžu tīmekļa vietnēm, kā tas ir šobrīd. Jaunā sistēma gan sistematizētu visus datus, kuri šobrīd nav savienoti vienā sistēmā, gan padarītu tos ērti pārskatāmus.

Monitoringa sistēmā varētu iekļaut gan eksāmenu rezultātus, gan to, kā skola novērtēta akreditācijas sistēmā, gan citus datus. Piemēram, plānots finansēt apjomīgus izglītības pētījumus, kuru rezultāti arī tiktu izmantoti izglītības kvalitātes monitorēšanā. Šā brīža dati ne vienmēr ļauj saprast, kāda tad ir situācija katrā skolā. Ir, piemēram, gadījumi, kad skola akreditācijā novērtēta augstu, taču centralizētos eksāmenus tās absolventi kārto vāji.

Sistēmas izveidei IZM jau izsludinājusi iepirkumu par 170 000 eiro, kura rezultāts gan tika apstrīdēts, taču nu Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis IZM slēgt līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju: SIA “Civitta Latvija”, “UAB Civitta” un Tventes universitāti.

Tā kā jāveic diezgan apjomīgs darbs, gatava un sabiedrībai pieejama jaunā sistēma varētu būt tikai 2022. gada vidū. Par to sašuta Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), kurš vaicāja: “Vai sanāk, ka jāgaida vēl četri gadi, lai saprastu, kas notiek skolās?” G. Arāja norādīja, ka arī augstskolu absolventu monitoringa sistēmas izveide prasījusi trīs gadus.

Sēdes laikā arī noskaidrojās, ka nav īsti saprotams, kas vispār ir izglītības kvalitāte, kādiem kritērijiem jāatbilst skolai, lai to atzītu par labu. A. Ašeradens teica, ka par tiem vēl jāvienojas. Turklāt jāņem vērā, ka daļa kritēriju varētu būt tāda, ko grūti izvērtēt, piemēram, skolēnu emocionālā labsajūta skolā.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča piebilda, ka līdz šim skolu akreditācijā vairījušies no skolu ranžēšanas, skolu veikumu vērtējuši aprakstoši. Tomēr nākotnē plānots skolu akreditācijā iekļaut arī kvantitatīvus datus, kas ļaus skolas ranžēt, piemēram, pēc tā, cik liels tur ir skolēnu atbirums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.