Šķirot piespiedīs dārgāka atkritumu maksa. Latvijā pret pārtikas atkritumiem izturas atturīgi 27
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā ļoti vāji īstenotā bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) apsaimniekošana, toskait pārtikas atkritumu apsaimniekošana un kontrole, aizvien liek iedzīvotājiem pārmaksāt par saņemto pakalpojumu un bremzē valsts saistību izpildi ES aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā.
Rīgā un Pierīgā, kur BNA jāšķiro kopš 2020. gada maija, namu apsaimniekotāji daudzviet iedzīvotājiem nepiedāvā šādu pakalpojumu.
Savukārt Getliņu atkritumu poligonā, kur ved visus Rīgas un Pierīgas sadzīves atkritumus, uzstādītais un testa režīmā palaistais BNA pārstrādes komplekss nekvalitatīvo izejvielu dēļ vēl nespēj pilnvērtīgi darboties.
Šā gada augustā SIA “Getliņi EKO” pieņēma 25 000 t nešķirotu sadzīves atkritumu un 1000 t dalīti vāktos BNA.
Aplūkojot visu 176 pārtikas ražošanas uzņēmumu, kuriem izsniegtas vides piesārņojuma A un B atļaujas, iesniegtos atkritumu pārskatus, ″Latvijas Avīze″ pārliecinājās, ka neviens no šiem uzņēmumiem 2020. gadā nav iesniedzis atskaiti par radītajiem pārtikas atkritumiem. Tātad pārtikas atkritumu nav?
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA ″Eco Baltia vide″ valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts teic, ka gandrīz visi pārtikas atkritumi un citi BNA nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā, lai gan restorāni, kafejnīcas, veikali un citi uzņēmumi ir saņēmuši īpašus BNA konteinerus (tie absorbē smakas un neļauj piekļūt grauzējiem).
Valdības noteikumi liek BNA konteinerus tukšot vismaz vienu reizi 72 stundu laikā, tomēr cilvēki tos nespēj tik ātri piepildīt, konteineri ir gandrīz tukši vai tukši.
Piebildīšu, ka nav arī valdības noteikumu, kas atskaišu iesniegšanu par uzraudzību atbildīgajam Valsts vides dienestam (VVD) liktu pārbaudīt.
″Eco Baltia vide″ un arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA ″Clean R″ šajā gadā bija iecerējuši sasniegt 5% šķiroto BNA īpatsvaru kopējā nešķiroto sadzīves atkritumu masā. J. Aizbalts atzīst – viņa vadītajā uzņēmumā šis rādītājs patlaban nesasniedz pat 1%, tāpēc 5% mērķa sasniegšana atlikta uz nākamo gadu.
Aizbalts vienlaikus ir gandarīts, ka šajā gadā uzstādīto BNA konteineru daudzums salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir septiņas reizes lielāks, patlaban to ir 700. Salīdzinājumam – pavisam Rīgā un Pierīgā uzņēmums ir uzstādījis 20 000 sadzīves atkritumu un BNA konteineru.
Pārtika nonāk nešķirotajos atkritumos
Savukārt nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru saturs Getliņu poligonā nonāk uz šķirošanas līnijas, kur iespējams atšķirot ne vairāk kā 20% biogāzes un komposta ražošanai izmantojamo BNA.
Tik mazs tālāk izmantojamais BNA īpatsvars skaidrojams ar to, ka konteinerā šie atkritumi ir sajaukušies ar iepakojumu un citiem atkritumiem, kļūstot neizmantojami pārstrādē.
Kā uzsver Aizbalts, BNA, toskait pārtikas atkritumu īpatsvars kopējā sadzīves atkritumu masā, ir 40–50% un atlikušo masu noglabā poligona atkritumu kalnā.
Aplēses rāda, ka pēc 5–7 gadiem ar šā brīža piepildījuma tempu Getliņu poligons būs piepildīts un tad par nodokļu maksātāju naudu (ES poligonu būvniecību vairs neatbalsta) tas būs jāpaplašina vai jābūvē cits poligons.
Uz jautājumu, kāpēc izveidojusies situācija, ka netiek vākta informācija par pārtikas atkritumiem, Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) neatbildēja.
Ministrija redakcijai sūtītajā vēstulē ļoti niansēti skaidroja, kāpēc Latvija nav pārkāpusi statistikas atskaišu par pārtikas atkritumiem iesniegšanu Eiropas Komisijai. Atsaucoties uz vairākām direktīvām, VARAM ziņo, ka ″dalībvalstīm ir jāpaziņo dati Eiropas Komisijai 18 mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada beigām, par kuru tiek vākti dati.
Dati par pārtikas atkritumu daudzumu Latvijā 2020. gadā Eiropas Komisijai tiks paziņoti līdz 2022. gada 30. jūnijam″. Tātad Latvija ziņos, ka pārtikas atkritumus tā neuzskaita.
Uz redakcijas jautājumu, kā un kad situāciju ir iecerēts mainīt, saņēmām atbildi, ka VARAM ir veicis iepirkumu un detalizēti mēra pārtikas atkritumu un pārpalikumu daudzumus, veic aprēķinus visos pārtikas piegādes ķēdes posmos – primārajā ražošanā, pārstrādē un ražošanā, mazumtirdzniecībā un citu veidu izplatīšanā, sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās.
Kā iepriekš minēts, nav skaitļu, no kuriem mērīt radīto atkritumu daudzumu. Cik ticami būs šie aprēķini?
Saudzēt dabu, izdevīgi iedzīvotājiem
Par šķirotu BNA apsaimniekošanu ir jāmaksā mazāk nekā par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Patlaban gan šis pakalpojums ir pieejams vien Rīgā un Pierīgā. Visā valstī BNA šķirošana ir jāievieš 2023. gada beigās.
Šķirotos BNA, toskait pārtikas atkritumus, tālāk var pārvērst enerģijā, kompostā vai biogāzes ražotnē iegūt lauksaimniecībā izmantojamo digestātu. Rīgas pašvaldības SIA ″Rīgas namu pārvaldnieks″ ziņo, ka vidējā sadzīves atkritumu izvešanas maksa tās teritorijā ir 12,65 eiro/m3.
Salīdzinājumam BNA izvešanas maksas: SIA ″Clean R″ – Latgales priekšpilsētā 7,74 eiro/m3, Kurzemes priekšpilsētā 8,00 eiro/m3. PS ″Lautus vide″ par šķirotu BNA izvešanu ir jāmaksā 6,00 eiro/m3, bet SIA ″Eco Baltia vide″ 10,39 eiro/m3.
″Eco Baltia vide″ šķiroto BNA vākšanas pieredze Ādažos un Mārupē rāda, ka ″sistēma″ sāk darboties pēc aptuveni diviem gadiem. ″Tik ilgs laiks cilvēkiem ir vajadzīgs, lai saprastu, kas un kā jāšķiro,″ teic J. Aizbalts.
BNA šķirošana ir nepopulāra, viņš atzīst: ″Lai rosinātu iedzīvotājus būt aktīvākiem šķirotājiem, visi Rīgas un Pierīgas operatori sadarbībā ar Rīgas domi veidos izglītības programmu skolām un bērnudārziem. Patlaban runā galvenokārt par iepakojuma šķirošanu.
Visticamāk, nākamajā gadā būtiski augstāka maksa par atkritumu apsaimniekošanu būs ″burkāns″, kas iedzīvotājus rosinās šķirot aizvien vairāk, tostarp arī bioloģiski noārdāmos atkritumus,″ tā J. Aizbalts. Viņš arī aicina atbildīgās iestādes noteikt atkritumu šķirošanu par obligātu, nevis par brīvprātīgu, kā tā ir patlaban.
Siguldā par atkritumu apsaimniekošanu maksā trīsreiz mazāk
SIA ″Jumis″ pērn oktobrī pirmais Latvijā daudzdzīvokļu māju kompleksā Siguldā ar vairāk nekā 300 dzīvokļiem izveidoja atkritumu viedpunktu. Tajā šo namu iedzīvotāji ātri un ērti nodod nešķirotos sadzīves atkritumus un šķirotos BNA, kurus iekārta aptuveni piecu sekunžu laikā nosver un svaru fiksē Siguldas iedzīvotāja viedkartē.
Nākamajā mēnesī ir jāmaksā par iepriekšējā mēnesī reāli nodotiem atkritumiem. Maksa par vienu kilogramu BNA ir 6 centi, par vienu kg nešķiroto sadzīves atkritumu – 16 centu.
Turpat blakus atrodas pazemes šķiroto atkritumu konteineri, to izmantošana ir bez maksas. SIA ″Jumis″ direktore Kristīne Lūse teic, ka pēc viedpunkta izveides gada laikā kopējā iedzīvotāju maksātā naudas summa par atkritumu apsaimniekošanu kļuvusi trīs reizes mazāka.
Rīgā pašvaldības SIA ″Rīgas namu pārvaldnieks″ apsaimnieko vairāk nekā 4200 daudzdzīvokļu mājas, kur dzīvo vairāk nekā 400 000 cilvēku.
Šā uzņēmuma komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica teic, ka par iespēju šķirot BNA informācija esot visās kāpņutelpās, kas gan neatbilst realitātei. Ziņas izvieto uz rēķiniem, tostarp arī e-vidē.
″Šo gadu iesākām ar vēl nedrošu pilotprojektu – izvietotiem 20 bioatkritumu šķirošanas konteineriem, bet patlaban bioatkritumus šķiro jau vairāk nekā 400 mūsu apsaimniekotās mājas (mazāk nekā 10% no visiem apsaimniekotajiem namiem– Red.).
Ļoti būtisku pozitīvu iespaidu uz šķirošanas tradīcijas attīstību deva atkritumu stāvvadu slēgšana. Darbs tiek turpināts, tomēr jāapzinās, ka atkritumu šķirošana Latvijā notiek jau 20 gadu un prasa laiku, lai iedzīvotāji mainītu ikdienas paradumus,″ stāsta U. Grenevica.
Viņa uzsver uzņēmuma veikto lielo darbu bioatkritumu šķirošanas svarīguma skaidrošanā, tomēr vairāki aptaujātie rīdzinieki šādu vērtējumu apšaubīja.
Izdevīgs kurināmais biogāzei
Pārtikas atkritumu pievienošana biogāzes izejvielām palielina ražotās enerģijas iznākumu par 20– 30%.
″Ļoti laba un vērtīga izejviela ar labu bioloģiskās noārdīšanās spēju un procesa „ēdienkartes” dažādošanas spēju. Eiropā un pasaulē tiek plaši izmantotas biogāzes ražošanā un šo atkritumu utilizēšanā videi draudzīgā veidā,″ teic Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.
″Eiropas valstīs ar likumiem īpaši atbalsta pārtikas atkritumu izmantošanu biogāzes ražošanā. Tomēr Latvijā nesakārtotās likumdošanas dēļ biogāzes stacijas nav drošas par šīs izejvielas izmantošanu. Primāri tas saistīts ar to, ka nav skaidrības, kā var izmantot ražošanā izveidojušos digestātu. Ir jārada apstākļi, iniciatīvas un likumdošana, lai notiktu aktīvāka organisko atkritumu pārstrāde,″ piebilst LBA valdes locekle Kristīne Veģere.
Latvijā atļauju izmantot pārtikas atkritumus enerģijas un digestāta ražošanā ir saņēmušas vien dažas biogāzes ražotnes.
Latvijā daudzi biogāzes ražotāji pēdējo gadu laikā ir atteikušies no klāt pievestu (nevis savu) pārtikas atkritumu pārstrādes, teic A. Kārkliņš.
Iemesls ir Atkritumu apsaimniekošanas likumā pirms pāris gadiem iekļautā jaunā norma: depozīts vai apdrošināšanas sabiedrības polise par atkritumu apsaimniekošanu. Gada laikā maksājamā summa ir vismaz 50 000 eiro.
A. Kārkliņš teic: ″Kaut arī pārpratumus ar labojumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā 2020. gadā daļēji novērsa, tomēr daļa biogāzes staciju īpašnieku nav atgriezušies pie pārtikas atkritumu utilizācijas biogāzes procesā.
Daļa biogāzes ražotāju, pakļaujoties VVD traktējumam, turpina pirkt arī apdrošināšanas polises, lai izpildītu it kā VVD prasības, it kā VVD iegribas!″ tā LBA vadītājs.
Vēl viena lieta, kur trūkstot loģikas, veselā saprāta un atbildīgo ministriju savstarpējas komunikācijas, ir 2010. gadā biogāzes ražotnēm noteiktā prasība izejvielu piegādei no ne tālāk kā 50 km attāluma.
A. Kārkliņš uzdod jautājumus: ″Kā rīkoties, ja tuvākais piena vai gaļas kombināts atrodas, piemēram, 60 km, zivju cehs – 70 km, bet ″Rimi″ lielveikals 80 km attālumā?″
PVD: ″Maznozīmīgi daudzumi″
PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts Aivars Rolšteins teic, ka reglamentējošie normatīvie akti neuzliek par pienākumu uzņēmumiem iesniegt kompetentajai iestādei (PVD) blakusproduktu, ieskaitot pārtikas atkritumu, daudzumu pārskatus.
Latvijā saskaņā ar ES regulām darbojas 37 PVD atzītas biogāzes iekārtas. Pārtikas atkritumus nešķiro, tāpēc tie var saturēt piemaisījumus, piemēram, iepakojamos materiālus – plastmasu, kartonu, kas var ietekmēt biogāzes iekārtas darbību. Šā iemesla dēļ biogāzes iekārtas galvenokārt izmanto vien cepšanā izmantoto eļļu.
PVD pēc pērn veiktajām pārbaudēm 32 biogāzes ražotnēs secināja, ka pārtikas atkritumu daudzumi, kuri nosūtīti transformēšanai uz biogāzes iekārtām, ir maznozīmīgi.
Lielveikali bez atkritumiem?
Aptaujāto lielveikalu tīklu pārstāvji ziņas par pārtikas atkritumiem sniedza diezgan virspusēji. ″Maxima Latvija″ veikalu komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule teic, ka produktus ar nedaudz bojātu iepakojumu, bet vēl atbilstošu derīguma termiņu ziedo labdarības organizācijai “Ziedot.lv”.
Nestandarta augļus un dārzeņus uzņēmums ziedo Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam. Šā gada pirmajos četros mēnešos sešām labdarības organizācijām ziedots rekordliels pārtikas produktu daudzums – 206 000 vienības 145 000 eiro vērtībā. Pārtikas atkritumus savās atskaitēs ″Maxima Latvija″ neuzrāda.
″Rimi Latvija″ atkritumu plūsmas nekomentēja.
Savukārt ″Lidl″ veikalu korporatīvās komunikācijas vadītāja Latvijā un Igaunijā Dana Hasana teic, ka pārtikas atkritumu mazināšana ir viens no uzņēmuma sociālās atbildības elementiem: ″Praktiski tas nozīmē ļoti pārdomātus pasūtījumus. Tomēr, ja, piemēram, dienas beigās ir palikusi neizpārdota dienas svaigā maize vai konditorejas produkti, tad mēs dienas beigās to dodam pircējiem bez maksas.″
UZZIŅA
Bioloģiskie ( BIO) atkritumi
Bioloģiskie ( BIO) atkritumi ir dārzu vai parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas ražošanas atkritumi.
BNA konteineros drīkst mest:
Virtuves pārtikas atkritumus, tostarp
dārzeņu un augļu atkritumus,
tējas un kafijas biezumus,
riekstu čaulas un olu čaumalas,
sieru, biezpienu,
gaļas, zivju un citus dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktus,
ēdienu atliekas bez iepakojuma un citas atliekas.
Dārza atkritumus:
vecus augus, puķes,
nopļauto zāli,
koku lapas un zariņus līdz 2 cm diametrā.
Nedrīkst mest:
šķidros atkritumus – pienu, kefīru, ievārījumu, jogurtu, eļļas,
papīru ar dažāda veida pārklājumiem – laku, plēvi,
jebkāda veida iepakojumu vai maisiņus – plēves, plastmasa, stikls, skārds u.c.,
zarus un stumbrus diametrā lielākus par 2 cm,
apstrādātu koksni – impregnētu, krāsotu, koka mizu u.tml.,
zemi, karstus pelnus, akmeņus, izdedžus, smiltis, grunti, kūdru, augsni, tūjas,
asenizācijas atkritumus,
nešķirotus sadzīves atkritumus.
Avots: ″Eco Baltia vide″
Jānovērš aplamības un pretrunīgie noteikumi
DACE ĀRIŅA, biedrības “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” eksperte un pārstāve VARAM Vides konsultatīvajā padomē
“Pārstrādājot bioloģiskos atkritumus, tiek nodrošināts pilns aprites ekonomikas cikls, jo komposts vai digestāts kā augsnes uzlabotājs nonāk atpakaļ augsnē, kur atkal var uzaudzēt pārtiku, lopbarību, attīstīt dārzkopību vai novērst augsnes degradēšanos un samazināt minerālmēslu iepirkšanu un lietošanu. Latvijā augsnes nav ļoti auglīgas, tāpēc mums it īpaši būtu saimnieciski jādomā par savu resursu! Latvijai ir arī vēsturiskās iestrādes mikrobioloģijā, tās jāturpina veicināt.
Pārstrādei der tikai dalīti vākti bioloģiskie atkritumi, tāpēc jāatklāj un jānovērš traucējošie faktori. Piemēram, radīto bioatkritumu daudzumam neatbilstoša tilpuma konteineru piedāvāšana.
Bioloģiskos atkritumus savāc par maksu, un lielākajā daļā teritorijas maksu aprēķina pēc tilpuma, tāpēc, ja mājsaimniecībām piedāvā lielākus konteinerus, nekā tos var vasarā piepildīt trīs dienu laikā, tad iedzīvotāji nav ieinteresēti šķirot.
Savukārt tad, kad ir savākts kvalitatīvs materiāls, jāveicina pārstrādes uzņēmumu darbība.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
