KNAB rosina apsūdzēt bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču 8
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču (Kopā Latvijai/LPV) par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un prettiesiski pašvaldības vārdā noslēgtu līgumu ar būvfirmu par tukšā Rēzeknes rekreācijas centra projekta turpināšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Tieši spa centra, kas joprojām stāv neizmantots, projekts un tā lielās izmaksas Rēzeknes pilsētas domi lielā mērā noveda finanšu grūtībās, kuru risināšanai valsts pašvaldībā sāka finanšu stabilizācijas procesu, kas vēl nav pabeigts. Savukārt Bartaševičs šī projekta dēļ savulaik tika atstādināts no mēra amata.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB, izmeklētāji noskaidrojuši, ka Rēzeknes pašvaldība 2020. gadā sāka īstenot Rēzeknes rekreācijas centra projektu, taču pēc diviem gadiem līgumu ar būvfirmu lauza straujā būvmateriālu un būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma dēļ.
Lai nezaudētu projektam piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, pašvaldība izsludināja jaunu iepirkumu atlikušo būvdarbu veikšanai, kura rezultātā projekta izmaksas pieauga par aptuveni 3,4 miljoni eiro salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto finansējumu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rēzeknes pašvaldības priekšsēdētājs apzināti noklusēja no pašvaldības atbildīgajām personām informāciju par projekta faktisko situāciju, tostarp būtisku projekta pabeigšanas izmaksu pieaugumu un citiem svarīgiem apstākļiem, kas varēja ietekmēt lēmuma pieņemšanu par projekta turpmāku īstenošanu, vērtē KNAB.
Neiegūstot nepieciešamos saskaņojumus un nepārliecinoties par projekta pabeigšanai nepieciešamā finansējuma pieejamību, valsts amatpersona vienpersoniski noslēdza līgumu ar būvfirmu par būvdarbu turpināšanu, tādējādi uzņemoties pašvaldības vārdā finansiālās saistības bez tam nepieciešamā tiesiskā un finansiālā pamata, inkriminē KNAB.
Izmeklētāju vērtējumā, ar šādu rīcību amatpersona ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, kā arī neievēroja likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” aizliegumu un vairāku citu normatīvo aktu prasības.
Valsts amatpersonas darbību rezultātā pašvaldībai radītas smagas sekas, tostarp veicināts budžeta deficīts, kas cēloņsakarīgi noveda pie pašvaldības nespējas autonomi un pilnvērtīgi nodrošināt tai noteikto funkciju un uzņemto saistību izpildi. Tāpat pašvaldībai nodarīts mantiskais zaudējums ne mazāk kā 48 219 eiro apmērā, vērtē KNAB.
KNAB 4. jūnijā rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret valsts amatpersonu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Par šāda nozieguma izdarīšanu var piemērot cietumsodu līdz pieciem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu līdz pieciem gadiem.
Patlaban prokuratūra kā procesa virzītāja lemj par šī 2025. gada 26. augustā sāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka pašvaldībai, plānojot uzņemties finansiālas saistības, ir pienākums ievērot ārējos normatīvajos aktos un iekšējos normatīvajos dokumentos noteikto lēmumu pieņemšanas un finanšu kontroles kārtību.
Lai nodrošinātu tiesisku un saimnieciski pamatotu pašvaldībai piešķirto publisko līdzekļu izlietojumu, kā arī pašvaldības interesēm atbilstošu līgumu noslēgšanu, lieli un stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti pirms to īstenošanas uzsākšanas ir izskatāmi domes sēdē.
Šādos gadījumos līgumu noslēgšana ir pieļaujama tikai tad, ja saņemta domes deputātu piekrišana un attiecīgās par pašvaldības finansēm atbildīgās struktūrvienības pozitīvs atzinums, uzsvēris KNAB.
Pašvaldība finansiālas saistības drīkst uzņemties tikai tad, ja budžetā ir ieplānoti un paredzēti konkrēti finanšu līdzekļi, ar kuriem iespējams segt attiecīgajā līgumā paredzētos izdevumus, norādīja birojā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka rekreācijas centrs, kas atrodas Brīvības ielā 23a, Rēzeknē, netālu no Kovšu ezera, nereti tiek minēts kā viens no iemesliem Rēzeknes finanšu problēmām iepriekšējos gados, jo ieguldījumi tajā pārsniedz pašvaldības finanšu iespējas. Pašvaldība jau ilgu laiku nesekmīgi meklē projektam privātu investoru, kas uzņemtos centra apsaimniekošanu.
Trīs stāvu ēkas kopējā platība ir 3285,7 kvadrātmetri, tostarp pirmajā stāvā atrodas viesu uzņemšanas zona, kā arī telpas sporta nodarbībām fitnesa un trenažieru zālēs, otrajā stāvā ir saunas, pirtis un ārā baseini, bet trešajā stāvā būs skaistumkopšanas saloni, frizētavas, ūdens procedūru saloni un fizioterapijas kabineti.
Projekta autors ir SIA “ARX arhitekti”, būvdarbus veica SIA “Arčers”, bet būvuzraudzību nodrošināja SIA “Marčuks”.
Ēkas būvniecības izmaksas ir 6,9 miljoni eiro. Būvdarbi projektā “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma izveidei” īstenoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 5,03 miljoni eiro.
Rēzeknes pašvaldības deputāti nesen lēma par kārtējo spa centra nomas tiesību izsoli, kuru skaits sasniedzis divus desmitus.
LETA arī ziņoja, ka Vidzemes rajona tiesa Gulbenē atrodas krimināllieta, kurā Bartaševičs apsūdzēts par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Lietā apsūdzēta arī Bartaševiča sieva Olga Bartaševiča par uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas.
KNAB šop kriminālprocesu sāka 2023. gada 20. decembrī.
