Foto: SHUTTERSTOCK

Ja streiko pedagogi 0

To, vai izglītības iestāde strādās streika dienā, izlemj tās vadītājs. Tātad skolas direktoram vai pirmsskolas iestādes vadītājam jāpieņem lēmums par darba organizāciju streika laikā un jāinformē visas iesaistītās puses (skolēni, viņu vecāki, darbinieki, pašvaldība) par izglītības iestādes darbību streika laikā. To var paziņot dažādi, piemēram, sistēmā “E-klase”, sociālajos tīklos, izliekot paziņojumu pie izglītības iestādes. Mācību iestādes vadītājam jāieceļ persona, pie kuras izglītojamie un viņu vecāki var vērsties ar papildjautājumiem par darbību streika laikā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
Lasīt citas ziņas

Streika dienā skolas var būt gan slēgtas, gan tajās var notikt minimālas darbības (tās var būt atvērtas un skolēniem pieejamas, bet mācības nenotiek). Ja streikā piedalās visi pedagogi, izglītības iestāde nestrādā un var arī skolēnus neuzņemt. Streikojošie darbinieki drīkst atrasties darbavietā, bet ir tiesīgi nepildīt amata aprakstā noteiktos pienākumus, tostarp ir tiesīgi nenodrošināt skolēniem saturīgu laika pavadīšanu, nelabot izglītojamo pārbaudes darbus, netikties ar vecākiem.

Savukārt, ja streikā piedalās tikai daļa pedagogu, izglītības iestādē jāorganizē atbilstīgs mācību process. Bērni, kuri streika laikā atrodas skolā vai bērnudārzā, ir jānodarbina, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā skola nav tiesīga pieņemt lēmumu par mācību stundu atstrādāšanu un/vai izglītojamo slodzes palielināšanu, taču praksē līdz šim gan novērots pretējais.

UZZIŅA 

CITI ŠOBRĪD LASA

• 1994. gadā notika skolotāju streiks, kuru valdībai kompromisa ceļā ar grūtībām izdevās atrisināt.

• 1999. gada 16. novembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība organizēja brīdinājuma streiku, kurā piedalījās gandrīz 53 000 darbinieku no 1550 izglītības iestādēm. Valdība atteicās noslēgt vienošanos ar arodbiedrību par pedagogu prasību apmierināšanu, tāpēc 1. decembrī streikoja nepilni 48 000 darbinieku no 1534 izglītības iestādēm. Rezultātā tomēr tika panākta algas paaugstināšana.

• 2015. gada 27. novembrī notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības organizēts vienas dienas brīdinājuma streiks, kurā piedalījās 911 izglītības iestādes, apvienojot gandrīz 25 000 pedagogu un zinātnes darbinieku.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome ir institūcija, kurā kā sociālie partneri darbojas Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības deleģētie pārstāvji.

SVARĪGI

• Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga. Darbiniekus nedrīkst piespiest vai neatļaut viņiem piedalīties streikā.

• Arodbiedrībai vai darbiniekiem streika laikā ir aizliegts izvirzīt darba devējam prasības, kas nav norādītas streika pieteikumā.

• Streika laikā darba devējs nedrīkst streikojošo vietā pieņemt jaunus darbiniekus, lai novērstu vai apturētu streiku vai izvairītos no streikojošo darbinieku prasību izpildes.

• Darbiniekus, kuri nepiedalās streikā un turpina strādāt, nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo kolēģu pienākumus.

• Aizliegts bloķēt uzņēmumu, kurā notiek streiks, kā arī aizsprostot tā ieejas un caurbrauktuves.

Reklāma
Reklāma

• Streika norisi uzrauga Valsts darba inspekcija.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.