Slaidiņš: Krievi Konstantinivku mēģina nolīdzināt līdz pamatiem, bet pilsētas aizstāvji joprojām turas 0
Konstantinivkas virzienā situācija joprojām ir smaga, un Krievijas spēki turpina izmantot sev ierasto taktiku — masīvus artilērijas un aviācijas triecienus, cenšoties pilsētu pakāpeniski pārvērst drupās. Par to TV24 stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Pēc Slaidiņa teiktā, Ukrainas puse ziņo, ka pilsēta tiek nolīdzināta līdz pamatiem. Šāda taktika Krievijai ļauj samazināt Ukrainas aizstāvju iespējas noturēt stabilas pozīcijas, jo ilgstoši turēties sagrautās ēkās un drupās kļūst arvien grūtāk. Krievijas spēki turpina izmantot arī planējošās aviobumbas, kas rada būtiskus postījumus un apgrūtina aizsardzību.
Vienlaikus Krievijas vienības mēģina ieķerties pilsētas nomalēs, lai pakāpeniski virzītos dziļāk Konstantinivkā. Slaidiņš norāda, ka situācija pilsētā pastāvīgi mainās — vienā brīdī kādu pozīciju iegūst Krievijas spēki, pēc tam to var atgūt ukraiņi, un otrādi. Līdz ar to frontes līnija šajā rajonā nav stabila.
Smagas kaujas notiek arī par Odinske, kas šobrīd tiek raksturota kā viens no Ukrainas aizsardzības stūrakmeņiem Pokrovskas telpā. Slaidiņš uzsver, ka šajā virzienā situācija mainās ļoti strauji, pat pa stundām. Krievijas informatīvajā telpā parādījušies apgalvojumi, ka Odinske esot ieņemta, taču tam pašlaik nav apstiprinājuma.
Pēc Slaidiņa teiktā, galvenās kaujas šobrīd koncentrējas frontes centrālajā daļā, kur Krievija veido savu smaguma punktu. Krievijas triecienspēku vienības turpina filtrēties cauri Ukrainas aizsardzībai, mēģinot iekļūt pilsētā, koriģēt artilērijas un aviācijas triecienus, kā arī radīt papildu spiedienu uz aizstāvjiem.
Viņš salīdzina pašreizējo situāciju ar pagājušā gada decembri, norādot, ka Krievijas lielākie panākumi bijuši uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Konstantinivkas, kur tai izdevies pietuvoties pilsētai. Tomēr pati pilsēta joprojām turas. Slaidiņš prognozē, ka, pat ja Krievijai izdotos Konstantinivku ieņemt, tas tai maksātu ļoti dārgi. Vienlaikus arī Ukrainai šī aizsardzība prasa lielus resursus un zaudējumus.
Ļoti sarežģīta ir arī apgādes situācija. Iekļūšana pilsētā pa dažiem atlikušajiem ceļiem ir ārkārtīgi riskanta, un tehnikas pārvietošanās praktiski nav iespējama, jo tā uzreiz kļūst par mērķi. Tāpēc karavīri daudzviet ir spiesti munīciju, pārtiku un citus nepieciešamos resursus nest rokās vai uz muguras.
Tas apgrūtina ne tikai apgādi, bet arī ievainoto evakuāciju. Slaidiņš norāda, ka Ukrainas puse šādos apstākļos arvien vairāk izmanto zemes dronus, kā arī lielos dronus, kas tiek iesaistīti apgādes operācijās. Šie risinājumi palīdz nogādāt nepieciešamo tur, kur tradicionāla transporta izmantošana kļuvusi pārāk bīstama.
