“Kā var tik ļoti pat makaronus vai kartupeļus sabojāt?” Pacienti atkal pikti par ēdienu slimnīcās 55
Būt slimam nekad nav patīkami. Vēl trakāk, ja jāārstējas slimnīcā. Sveša vide, gulta, visapkārt slimnieki. Piekritīsiet – patīkami tas nav. Tomēr, nenoliedzami, vienlaikus par veselību svarīgāks nav nekas.
Šādos gadījumos šķiet īpaši būtiski ir sīkumi. Tuvinieku apciemojums, labas emocijas un domas un, protams, ēdiens. Taču nereti publiski izskan viedokļi, ka slimnīcās ēdiens nav tas labākais. Arī šoreiz par to stāsts.
“Kas ir ar ēdienu slimnīcās? Kā var tik ļoti pat makaronus vai kartupeļus sabojāt? Nu kā? Kas ar to nodarbojas? Un tas nekad nemainās. Ieliecies slimnīcā pēc pieciem gadiem un atkal tas pats..” vietnē “Threads” neapmierinātību izsaka Aija.
Ko par slimnīcu ēdieniem domā citi pacienti?
“Slimnīca nav restorāns, un ēdinātāju primārā funkcija ir pacientiem nodrošināt nepieciešamās uzturvielas, nevis lutināt garšas kārpiņas.”
“Nu nezinu. Man gan nav iebildumu pret slimnīcas ēdienu. Īpaši garšo brokastu putras.”
“Priecājies, ka tev vismaz dakšu iedeva. Man pēdējoreiz tikai karoti uzticēja. Tiesa, tas gan bija bērnu slimnīcā, bet apēst sardeli ar lielo zupas karoti ir izaicinājums, kuram vēl nebiju gatava.”
“Jā, šis ir smagi. Man pat liekas, ka tas ēdiens smaržo kaut kā citādāk — dīvaināk.”
“Es arī par to katru reizi brīnos — kā var tik ļoti sabojāt ēdienu? Labi, es lieliski saprotu, ka: a) slimnīca nav restorāns; b) budžets ir tāds, kāds ir, un ar to jāiztiek; c) slimnīcā mēdz būt arī pacienti, kuri veselības dēļ daudz ko nevar ēst (gastro nodaļa vai diabētiķi). Bet tos pašus kartupeļus vai dārzeņu zupu taču ir tik elementāri pagatavot — ja ne super gardi, tad vismaz tā, lai rastos vēlme tos apēst, nevis tā, ka nelabi metas, paskatoties vien uz to pļuru.”
“Stradiņos bija pat diezgan garšīgi. Katru dienu braucu tur pie mammas ēst kompānijas pēc.”
“Kura slimnīca? Ļoti sen, kad biju Gaiļezerā, ēdiens slimnīcā bija garšīgs.”
“Neiesaku mēģināt, bet BKUS mazos pacientus baro pirmklasīgi, manuprāt. Man pašai arī Ogres dzemdību nodaļā ēdiens šķita ļoti garšīgs, un porcijas bija lielas.”
“Es slimnīcas neaizstāvēšu, jo, tur esot, tiešām ir nācies ēst samazgas. Labi, ka radi un draugi no Rīgas palīdzēja. Bet slimnīca nav ne restorāns, ne kafejnīca — tas ir jāsaprot.”
