“Esmu iecirtis pats sev kājā!” Par ko soda ZVA direktoru Henkuzenu? 49
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoram Svenam Henkuzenam ir piemērojams disciplinārsods – pazemināšana amatā uz trīs gadiem. Šādu veselības ministra Daniela Pavļuta virzītu lēmumprojektu vakar atbalstīja Ministru kabinets.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīja Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs un kurā bija iekļauta Valsts kancelejas konsultante valsts pārvaldes attīstības jautājumos Aleksandra Kosjaka un Veselības ministrijas (VM) Audita nodaļas vecākā referente Baiba Baltiņa, uzskata, ka Henkuzens 2020. gada 22. decembra valdības sēdē sniedzis neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo “Pfizer/BioN-Tech” vakcīnas papilddevām.
Tādēļ Ministru kabinets uzdeva VM organizēt 100 000 šo papildu vakcīnu devu, nevis 420 707 devu iepirkumu, kuras mūsu valstij bija iespēja iegādāties, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu.
Komisija uzskata, ka šādas kļūdas nebūtu, ja valdība no Henkuzena būtu saņēmusi pareizu informāciju par pieejamo vakcīnu daudzumu.
Jau iepriekš ZVA paziņojumā medijiem norādīja, ka 2020. gada 22. decembra MK sanāksmē, kurā kā papildu jautājums tika skatīta “Pfizer/BioNTech” vakcīnu papildu devu iegāde, Henkuzens sacījis, ka informācija par maksimālo pieejamo skaitu ir jāprecizē.
Taču Ministru kabinets neuzdeva precizēt šo informāciju, bet tā vietā pieņēma lēmumu par ne vairāk kā 100 tūkstošu devu iegādi.
“Šajā Ministru kabineta sanāksmē piedalījās arī VM amatpersonas, kurām arī bija tā pati informācija par pieejamo vakcīnu devu skaitu, līdz ar to tām bija iespēja un pienākums precizēt Ministru kabinetā izskanējušo informāciju,” norādīts ZVA paziņojumā medijiem.
“Ministru kabineta sēdē, kurā Henkuzens informēja par papildu iepirkuma iespējām, viņš apgalvoja, ka neatceras precīzi pieejamo skaitu. Es rosināju Ministru kabineta protokollēmumā formulēt, ka valdība uzdod iepirkt ne mazāk kā 50 000 devu ar iespēju iepirkumu palielināt, cik vien liels pieteikums tiks izteikts. Valdība par šādu formulējumu nevienojās, un tika ierakstīti 100 000,” tā notikušo atceras bijusī veselības ministre Ilze Viņķele.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija uzskata, ka pārkāpuma raksturs un to pieļāvušās amatpersonas statuss rada pamatu uzticības zaudēšanai Henkuzenam un liedz viņam turpmāk ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Bet vienlaikus komisija norāda, ka, ņemot vērā Henkuzena darbības novērtējumu un atbildību mīkstinošus apstākļus, viņa atbrīvošana no amata būtu nesamērīga. Komisija ieteica viņu pazemināt amatā uz vienu gadu.
Nosūta uz Veselības inspekciju
Taču veselības ministrs Pavļuts nepiekrīt disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumam par sodu, jo ir pārliecināts, ka Henkuzens pelnījis daudz bargāku sodu, proti, pazemināšanu amatā uz trim gadiem.
Ministrs nolēmis viņu aizrotēt uz Veselības inspekciju par vadītāja vietnieku veselības aprūpes jautājumos. Iepriekš no šī amata atsacījās ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kuru arī Pavļuts bija nolēmis pazemināt amatā.
Tā kā no 6. maija Svens Henkuzens dodas likumā paredzētajā bērna kopšanas atvaļinājumā, disciplinārsoda izpilde sāksies no dienas, kad viņš no tā atgriezīsies.
Pēc disciplinārsoda termiņa beigām viņš atkal drīkst kandidēt uz augstākajiem amatiem valsts pārvaldē un var tikt pārcelts augstākajos amatos, bet iepriekšējais amats viņam nav garantēts.
Juridisko pamatojumu Henkuzena atbrīvošanai no amata ir gatavojusi nevis VM Juridiskā nodaļa, kā parasti notiek līdzīgos gadījumos, bet gan ministra padomniece juridiskajos jautājumos Dace Spaliņa, kura ieņēmusi tādu pašu amatu arī pie Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa un aizsardzības ministra Arta Pabrika.
“Pie sodīšanas velk iekšā ministrus”
Lai sodu varētu piemērot, par to bija jālemj Ministru kabinetam, jo valdība apstiprina amatā ZVA direktoru. Ministru kabinets par šo jautājumu sprieda divās slēgtajās valdības sēdēs, kur, kā neoficiāli zināms, izvērtušās diezgan plašas diskusijas, tomēr beigās Pavļuts panāca savu – Henkuzens ir zaudējis amatu.
“Tā ir veselības ministra atbildība un viņa pozīcija. Ne es veicu disciplinārlietas izmeklēšanu, ne arī spēju to visu izanalizēt. Vilkt iekšā ministrus pie sodīšanas, ja viņi nav piedalījušies lietas izmeklēšanā, nav politiski korekts gājiens. Ja Henkuzens kaut ko nepateica MK sēdē, tad vainīgs ir tas, kurš viņam neuzdeva vadīt visu procesu.
Veselības ministrijā bija pilnīgs haoss, kā iepirkuma process ticis vadīts. Par to atbild ministrijas augstākā vadība. Šis jautājums ir nodots Ģenerālprokuratūrai, un tā to patlaban izskata. Punkts te vēl nav pielikts,” atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Valdības vakardienas sēdes protokols liecina, ka finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kā atbilstošāku sodu Henkuzenam uzskata atbrīvošanu no amata, ziņo LETA.
Abi ministri uzskata, ka pret Henkuzenu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā minētais apgalvojums par Henkuzena vainu mīkstinošiem apstākļiem nav pamatots.
“Esmu iecirtis pats sev kājā”
“Es šim lēmumam nepiekrītu un plānoju lēmumu apstrīdēt tiesā. Komisija nekonstatēja, ka man kā Zāļu valsts aģentūras direktoram un darba grupas vadītājam būtu uzdots veikt iepirkumus vakcīnām pret Covid-19. Komisija atklāja, ka visa nepieciešamā informācija bija pieejama Veselības ministrijas darbiniekiem, kā arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) atbildīgajiem darbiniekiem, kas varēja attiecīgi šo informāciju sagatavot un sniegt valdības sēdē,” sacīja Henkuzens.
Viņš skaidroja, ka valdības sēdē stāstījis par to, kā tiek īstenota stratēģija Covid-19 infekcijas ierobežošanai, bet pastarpināti valdība pieskārusies arī vakcīnu iepirkumam.
“Tas būtu tikai normāli, ja šādu nopietnu jautājumu būtu uzdots sagatavot Nacionālajam veselības dienestam, kas atbild par iepirkumiem, taču šī informācija nebija sagatavota un, cik man zināms, netiek tālāk pētīts, kāpēc NVD to neizdarīja. Tas man liek domāt, ka, sodot mani, ministra rīcība ir bijusi ļoti tendencioza.
Pēc liktenīgās valdības sēdes, ņemot vērā, ka termiņš jau bija dienu nokavēts, aizsūtīju e-pastu par vakcīnu iepirkumu atbildīgajam NVD Iepirkumu nodaļas vadītāja vietniekam Aināram Lācbergam, ka Ministru kabinets ir nolēmis pasūtīt vismaz 100 tūkstošus “Pfizer/BioNTech” vakcīnu devu.
Ja mēs nebūtu rīkojušies, tad šo vakcīnu vispār nebūtu. Jāatzīst, ka ar šo iniciatīvu esmu iecirtis pats sev pamatīgi kājā,” uzskata Henkuzens.
Bijušas būtiskas sekas
Veselības ministrs Pavļuts, pamatojot Svena Henkuzena pazemināšanu amatā uz trim gadiem, norādījis, ka konkrētā pārkāpuma dēļ ir radušās sekas, kas būtiski ietekmēja sabiedrības intereses. (Ātra vakcinācijas procesa nodrošināšanu, pēc iespējas īsākā laika periodā vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku. Neiegūtās 320 707 “Pfizer/BioNTech” vakcīnas papilddevas ir uzskatāmas par būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, jo šīs devas ļautu vakcinēt 160 353 cilvēkus.)
Henkuzena pārkāpums esot radījis negatīvu ietekmi vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi, kā arī negatīvu ietekmi uz valsts pārvaldes spēju organizēt valstiski svarīgus procesus.
“Ņemot vērā pārkāptos ierēdņa uzvedības pamatprincipus – atbildību, godprātību, profesionalitāti un efektivitāti –, ir zaudēta uzticība Svenam Henkuzenam kā iestādes vadītājam,” norādījis Pavļuts.
Kamēr tiks atrasts jauns ZVA direktors, šos pienākumus pildīs ZVA administrācijas vadītāja Ilze Bude, informēja Pavļuta padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Lāsma Bindere.
Vērtēs arī Gunta Belēviča lēmumu
No valdības sēdes protokola arī izriet, ka valdība uzdevusi Valsts kancelejai mēneša laikā izvērtēt, vai 2015. gadā S. Henkuzena iecelšana Zāļu valsts aģentūras direktora amatā bijusi tiesiska, ziņo LETA.
Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka valdībai radušās bažas par to, vai Henkuzens ZVA vadītāja amatā nonācis tiesiski, proti, vai pieticis ar toreizējā veselības ministra Gunta Belēviča lēmumu iecelt Henkuzenu ZVA direktora amatā, vai tomēr bijis nepieciešams arī valdības lēmums.
Informācija ziņu arhīvā liecina, ka 2015. gadā Belēvičs lēma nepagarināt darba līgumu ar toreizējo ZVA vadītāju Ingunu Adoviču un šajā amatā bez konkursa iecēla Henkuzenu, kurš tolaik divus mēnešus bija pildījis aģentūras vadītājas vietnieka pienākumus.
